stulbie dabas likumi kas upagreidojas tikai sievietem

Mierīgi spēju savienot gatavošanas procesu ar vēl kādu darbu - kaut vai grīdas uzkopšanu.

Tieši tā!

Uz veikalu arī sanāk tā, ja saplāno ēdienus nedēļai, tad pietiek ar vienu lielu izbraucienu pēc produktiem un, ja tomēr pa nedēļu kaut kā pietrūkst, tad vīrs no darba braucot iebrauc un nopērk. Un man patīk iepirkt produktus - skatoties uz plauktiem veikalā rodas iedvesma kaut ko jaunu pamēģināt vai uzlabot esošo recepti.

Es gan nesaprotu kā sieviete ar bērnu vispār kko var paspēt

Nodarbini bērnu turpat blakus ar kaut ko, kas Tev netraucē un problem solved :)

Selīna, ne visi bērni ir vienādi, ne visas sievietes ir vienādas, ne visi vīrieši ir vienādi. Labi ir tad, ja pāris atrod harmoniju savās darbībās. Citreiz gan harmonijas atrašanai pietrūkst pieredzes un iemaņu...

Par bērnu video - es vispirms ļautu mazulim izspēlēties tajā drēbju plauktā un tad, kad viņam apniktu un ietu meklēt ko citu, tad žigli sakārtotu. Vai kārtotu tad, kad viņam citas nodarbes prātā.

jā, ģimene prasa upurus.. apbrinoju šito Man šo risina nedēļas plāns, ko gatavošu un iepirkumu saraksta sastādīšana, pirms iet uz veikalu
dažas tik saimnieciskas, mēs visas tomēr esam tik dažādas.. man pumpas metas no produktu pirkšanas un galvas lauzīšanas ko taisīt un gatavošanas,
lupatu un kosmētikas veikali ir cita opera ,pa tiem es varu katru dienu vazāties un neapnīk:-D
un tām kurām vel sīkie ir un māja kārtībā, vispār ordenis jāpiešķir:-D
man patīk laiskoties un nedarīt neko(l)

Te jau drīzāk nav jautājums, vai to reāli var, bet vai to vispār gribas un tas ir iekšā. Varbūt arī, ja es labi pacenstos, es varētu izdarīt un visu saplānot, taču es to vienkārši negribu! Tas nav man! Neesmu saimnieciska, neesmu čakla un neesmu tipiska sieviete no stereotipiem. Jā, man patīk slinkot, paskatīties seriālus, un labāk eju uz darbu, nevis esmu mājsaimniece. Varēt jau mēs visi kaut ko varam, ja pacenšamies, taču no manis kārtīgu ģimenes sievu nekad neuztaisīsi - drīzāk būšu tā sliņķīte, kas izkomandēs savu puisi šajā sakarā. Nu tā vienkārši ir un tai, kurai būšana par mājsaimnieci nav iekšā arī neiedzīsi. Man vispār vājprāts iestājas, kad jānāk ciemiņiem un jākārto māja, bet draugs vēl darbā -ak dievs, lielākās mocības tās man ir :D
Un es te neredzu neko, kapēc sievietei tagad būtu sevi kaut kam jāpiespiež, drīzāk puisim būtu jārespektē, ka nevisas sievietes grib pavadīt dienu pie plīts un slotas kāta - pat ja arī tā darba nav. Paldies Dievam, man ar manējo ir palaimējies, pat ja man ka'da diena brīva, viņš man neliek šmorēt un kārtot, bet ļauj atpūsties un pats pat pēc darba atnāk un visu izdara!

paškandalējies, ka Tu nevari visu paspēt. Kādu laiku nedari neko. ( ja jau vēlas pat bērnu, tad jau uzreiz nepametīs Tevi dēļ tā ). Vai arī lūdz viņam kādu dienu izdarīt kaut pusi no tiem darbiem, ko Tu dari. Tad viņš redzēs cik laikietilpīgi tas viss ir.

Mans vīrietis ir čakls ( pasakos visiem debesu spēkiem!!!(l) ) un man atliek kādu reizīti pačīkstēt, ka šodien neko negribu darīt. Tā viņš pārņem manus pienākumus un vēl apčubina mani.
Man liekas, tikai normāli, ja abi šādi var sadzīvot.
Abi strādājam, abi nogurstam. Abi šeptējam pa māju. Vienlīdzība :)

extra_virgin
Man liekas, ka tas, ka viens nestrādā nedod tiesības otru uztaisīt par apkalpojošo personālu.
Varbūt pati sākumā izlaidi viņu. Un viņš tagad slinks palicis un savu slinkumu attaisno ar pelnītspēju.
Ja viņš darbā fiziski nenogurst tik ļoti, ka nespēj mājas darbos palīdzēt, tad nu piedo, atvaino. Kas viņš ir par vīrieti?

Varbūt arī, ja es labi pacenstos, es varētu izdarīt un visu saplānot, taču es to vienkārši negribu! Tas nav man!
vai ne? es ar neesmu no tās šlakas :-D plānot sarakstus un katru dienu ņemties pa virtuvi , ar vienu roku maisīt zupu, ar otru uzmazgāt grīdu:-D

kancene

zupu vārīt un grīdu mazgāt reizēm pietiek tikai reizi nedēļā :D tākā atliek laika laiskoties un neko nedarīt :D

Ja Tev nav bērnu, kas pieķēdē, tad nesaprotu kur problēma. Un kādas pie velna pusdienas? Ja vecis pelna, strādā, tad mājās ir no rīta un vakarā. Respektīvi brokastīs var uzvārīt divas olas, vai putru pagatavot. Nekas WOOOW. Kā nekā arī Tu gribi paēst, ne tā? Ja šis ir vakariņās mājās, nu pgatavo pelmeņus, makaronus ar salātiņiem. Nevajag jau nez kādus steikus, karbonādes katru dienu. To var arī brīvdienā teiksim. Godīgi sakot, man liekas, ka tu gribi būt tā lielā cietēja. Šaubos, ka Tev ir tik nu pienākumi daudz, ka nespēj neko citu. Māju kārtot? Phe, ja nesadirš visu, tad tā pusstunda dienā ko pavada visu skaisti saliekot pa vietām kaulus nelauž. Arī putekļi katru dienu nav jāslauka. Drēbes mazgā veļasmašīna. Nesaprotu ko Tu cepies. Tev jau nav bērns, kad Tēvs nepalīdz nemaz. Un tad varētu brēkt, ka jūties viena un nespēj neko citu!. Naudiņu no viņa gribi? GRIBI!! Tad pakaļu ar vari viņa labā bik pakustināt!!

Ja es negribu ko darīt, tad mierīgi varu nedarīt un zinu, ka nedzirdēšu nevienu pārmetumu.

Tas ko iepriekš komentēju, nenozīmē ka es padaru pilnīgi visu un katru dienu. Standartā ir uzkopšana, jo tomēr bērns, kas prasa stundu, izslaucīt, izmazgāt grīdas, un stunda, pusotra visām ēdienreizēm kopā. Un es vispār neesmu saimnieciska, tīrīšana man ir galvassāpes un ēst gatavot it kā patīk, bet jo retāk, jo labāk. Bet es šobrīd esmu vienīgā, kas nestrādā, tātad tikai loģiski, ka uzņemos šos darbus, nevis gaidu kad vīrietis, vai vecāki nāks pēc garas darbadienas un turpinās strādāt, ja man ir brīva visa diena. Izņemot stundu, vai divas ko pavadu mācoties.
Turklāt privātmājā vienmēr ir ko darīt. Ja ne zāles pļaušana, dažādi sīki remontdarbiņi, braucieni uz veikalu, tad malka jāsagādā, vai jākurina. Un pēc darba ar manu bērnu vienmēr paspēlējas, paēd kāds no mājiniekiem, lai varu mierīgi stundu, divas veltīt sev.

Un es te neredzu neko, kapēc sievietei tagad būtu sevi kaut kam jāpiespiež, drīzāk puisim būtu jārespektē, ka nevisas sievietes grib pavadīt dienu pie plīts un slotas kāta - pat ja arī tā darba nav.

Pilnīgi piekrītu.
Varētu jau var daudz ko, bet vai vajag? ;)

Neko nezinu par tādiem dabas likumiem, mani tie nav skāruši.
Gribu daru, negribu nedaru :D Mans vīrietis zina, ka es neesmu viņa aukle vai kalpone un viņam arī ir pienākumi mājās.

Par sevi varu teikt, ka esmu saimnieciska (efektīva) tieši tapēc, ka esmu slinka :-D Abi ar vīru strādājam algotu darbu un abi darām mājas darbus, bet tā kā man ir mazliet vairāk laika un "vieglāka roka", tad parasti paspēju izdarīt vairāk nekā viņš. Tīrīšana mani pagalam neaizrauj, bet ar labiem mikrošķiedras slotas uzgaļiem vajag tikai ~30min, lai izmazgātu visu māju + vēl stunda iknedēļas, lai māja izskatītos kārtīga un visai tīra. Lielāka tīrišana reizi mēnesī vai divos. Sienas un griestus mazgāju tikai reizi gadā.

Varu izstāstīt, ko šodien darīju:
7.30 duša un brokastis (vakar cepta proteīna pankūka), ieliku mazgāties vienu kravu veļas (ar žāvēšanas programmu)
8.30 -16.00 darbs
16.00 - 17.00 veikals (aizvedu nodot "atgriežamo" taru un sapirku pārtiku nedēļas nogalei)
17.00 -18.00 vakariņu gatavošana - šodienas vakariņām iemetu krāsnī vistas filejas ar sviestu un garšvielām + uztaisīju kuskusu. Kamēr gatavojās vista, uzliku vārīties Boloņas mērci, jo rīt, pēc darba, nāks ciemiņi un es gribu taisīt lazanju.
18.00 - 19.00 kopīga vakariņu ēšana
19.00 - 20.00 tūliņ iešu mazgāt grīdas un piekārtot šur un tur (kopā ar vīru)
Pēc tam ieritināsimies pie TV ar Orange is the new black un ap 22.30 taisīsimies uz čuču muižu. Sevi paspēju apčubināt pa to 1/2h, ko vakarā tusēju pa vanneni.

Viena lieta ir, ka lasot autores tekstu atsit tas, ko Ugunskurs nosauca par "apkopēja ar benefits", otra lieta, ko es ūsti nesaprotu, ir tā ieciklēšanās uz "izdarīt visu un nebūt nogurušai". Protams, ka mēs esam nogurušas vakarā. Tas ir pilnīgi normāli, ka visu dienu kaut ko darot, tu vakarā esi noguris. :-D

Tu pati esi vainīga, ka situācija ir tāda, kāda ir. Pieradinājusi viņu pie tādas kārtības esi, tāpēc arī viena raujies ar tiem mājas darbiem.

Mans vīrs jau no paša sākuma zināja, ka es nekāda saimniece neesmu, ēst īpaši neprotu gatavot un man nevajag, tāpēc viņš gatavo pats, jo man reāli nevajag katru dienu trakās vakariņas ēst. Ja viņam vajag, lūdzu, virtuve ir vaļā. Tīrīt man arī nepatīk, tāpat arī viņam, tāpēc to darām abi.
Protams, no sākuma ir nācies dzirdēt, ka viņa mamma to un to...Un? Es viņu neapprecēju pataisno no nespējnieku nama, tātad pats arī nav tik nevarīgs.

Un es nemaz netaisos kaut kādus iepirkumus plānot, ēdienreizes, ar vienu roku apmaisīt kartupeļus, ar otru slaucīt grīdu. Jā, droši vien, ir, kā te saka, ar plānošanu un savu sistēmu tas ir iespējams, bet nafig man to? Es negribu. Man nepatīk. Es neapprecējos, lai kļūtu par mājkalpotāju. Un es viņu nespiedu sevi precēt.

Un es arī visu dienu nesēžu mājās un nešūpoju kājas, es strādāju. Un otrs pilnas slodzes darbs mājās man nav vajadzīgs.

es nekāda saimniece neesmu, ēst īpaši neprotu gatavot un man nevajag, tāpēc viņš gatavo pats, jo man reāli nevajag katru dienu trakās vakariņas ēst.

Ļoti vērtīga info priekš tam, kas uzskata, ka ar vīra parādīšanos darba apjoms (veļa, kulinārija, uzkopšana) paliek gandrīz tāds pats, ka agrāk.

Es priekš sevis vispār ēst taisīju reizi pāris dienās, pārējā laikā - putra, sviestmaize. Makaronus uzvarīt jau bija baiga kulinārija. Kas tagad? To, ko es taisu vīram (ne katru dienu, bieži viņs gatavo vakariņas priekš sevis pats), es neēdu - man negaršo. Bērnam arī nē. Reāli bieži vien ir tā, ka esmu vīram uztaisījusi vakariņas, bērnam 3-4 ēdienreizes, un pati sev - tās pašas sviestmaizes, ko ēdu, kad biju viena, brīva un neprecēta. Veļas groza saturs ir pieckāršojies, netīro trauku apjoms arī.

Labi, OK, kad uznāk iedvesma, i veļu izmazgāju, i māju pievācu, piepalīdz jau man arī patiesībā, bet nu, teikt, ka es to būtu darījusi arī bez vīrieša - nav līdz galam korekti. Jā, būtu gan darījusi, bet daudz retāk un mazākos apjomos. Man mamutnieks ir piedāvājis algot kādu, kas reizi nedēļā iztīra māju, bet es nevaru morāli saņemties. Man nepatīk sveši cilvēki mana teritorijā. Toties tagad mute ciet un nevaru sūdzēties.

Ļoti vērtīga info priekš tam, kas uzskata, ka ar vīra parādīšanos darba apjoms (veļa, kulinārija, uzkopšana) paliek gandrīz tāds pats, ka agrāk.

Ir tādas sievietes, kam tas reāli neko nemaina (Es, piemēram, man tie daži viņa krekli, kas jāiemet veļasmašīnā un pēc tam jāgludina, vai lielāka vakariņu porcija, kas no mana brīvā laika nepanem vairāk, ka 20-30min, nemaina neko, es to visu tā, kā daru, darīju arī pirms tam) un tādas, kas ir pieradušas vienas dzīvojot, neko nedarīt. Pirmajām nekas nemainīsies ar vīrieša ienākšanu mājās (Arī bērns, kas jābaro 4 reizes dienā un jāmazgā viņa drēbes, lielos vilcienos jau nekas nav mainījies manā ikdienas mājas darbu sarakstā. Es, kā NordicBelle - esmu slinka, tāpēc man viss ir optimizēts līdz maksimumam), otrajām mainīsies ļoti daudz.
Otrajām jau kopdzīve jāsāk ar to, ka viņas saimnieciskas nejūtās, ka grib, lai arī otrs kaut ko dara, citādi nonāks tur, kur autore.
Nav pareizi teikt, ka pirmās ir kalpones vai otrās nīkules. Jautājums bija par to, vai to vispār ir iespējams to visu savienot. Ir. Neesmu vienīgā tāda. Cita lieta, ja negribās. Ja negribās, tad jārunā, jādomā, kaut kas jālabo.

Alexxa, iespējams arī no vīrieša atkarīgs - manā gadījumā tie nav "daži krekli" :D

Bet nu, principā, ne par to tēma.

Es nedalu kalponēs, nīkulēs, sliņķēs un ideālajās sievietēs, es galīgi ne par to.

Ir kolosāli, ka mājas darbi nesagādā nekādas galvassāpes (tici man, man ļoti gribētos, lai man arī tāpat būtu - man domāšana par veļas kasti sagādā vairak problēmu, nekā tās veļas kastes salādēšana veļas mašīnā).

Es, patiesībā, vēlējos pateikt autorei sekojošo:

Tev nav jājūtas vainīgai, ja tevi nomāc mājas darbi, tikai tāpec, ka viņš, lūk, strādā. Tu neesi vienīgā, kam ar attiecību sākšanos nav parādījusies papildus čakluma deva.

Audzini! Gan sevi, gan viņu. Sevi - neņemt pierē viņa komentārus, viņu - nekomentēt neizmazgātas krūzes. Vai arī seko Cosmo top padomam - šķiries. Arī tā tomēr ir opcija.

Alexxa, iespējams arī no vīrieša atkarīgs

Nu, ja manējie būtu no Undiya piemēra - kas visu met pa ceļam, tie nebūtu mani vīrieši. Es katru rītu, ceļoties, pa ceļam uz virtuvi savācu no datorgalda vīrišķa kafijas krūzi un no tā nemirstu.
Atkarīgs ir gan no vīrieša, gan no pašas skatījuma uz jautājumiem.
Ja kādai liekas, ka viņai par daudz jādara, tātad viņai ir par daudz. Nav jābūt supersievietei, lai to visu savienotu, laika vairāk tas ir dzīvesstila jautājums - vai to dara arī bez attiecībām, vai bez attiecībām dzīvo savādāk.
Te bija piemērs par salātiem vakariņās. Es vienmēr esmu gatavojusi sev vakariņas, kā normālas vakariņas. Laiks, ko jāpavada, lai pagatavotu vienam, daudz neatšķiras no tā, ko vajag diviem. Man ir kaudze drēbju, viņš arī katru dienu apģērbu maina, man neliekas, ka man daudz vairāk jāmazgā/jāžāvē/jāgludina, jo esmu pieradusi tās lietas darīt.

Tur jau tā lieta, ka katram ir jāatrod sev piemērots modelis. Tas, ka es to varu un pēc tā visa vēl sakopta, starojoša un smaidīga sēžu dīvānā, skatoties TV (Arī laikā, kad vēl uz darbu gāju), nenozīmē, ka visām tas jāvar. Varēt to var, man tas patīk, bet, ja kāda nejūt sevi kā mājsaimnieci, vienmēr var atrast attiecības, kurās viņai tas nebūs jādara. (Man arī nespiež. Daru, jo pati gribu. Ja gadās diena, kad kaut ko neizdaru - nekādu pārmetumu)