Nu beidz! Noteikti esi vēl ļoti jauna un bez pieredzes...
Es svilpodama tieku galā ar divstāvu māju, diviem bērniem, kaķi, dārzu, un brokastīm/pusdienām/vakariņām, mājas uzkopšanu, vakara filmām, trauku mazgāšanu (nav man trauku mazgājamās mašīnas), veļas gludināšanu, pastaigām, nodarbībām ar vecāko meitu, skaistumkopšanu, šopingu un kursiem. Taču tas viss nāca ar laiku, ne jau vienā dienā... No sākuma arī sprausloju un visādi ārdījos, audzināju vīrieti pie kārtības un pie mājas darbiem, bet ar gadiem sapratu kāds ir mans vīrs, kas tieši viņam ir primārais, kas sekundārais, sapratu, kādas ir manas stiprās puses, kādi talanti, protams piešāvos arī ēdienu gatavošanā un mājas uzkopšanā, kas kādreiz bija sarežģīti, tagad - ātri pagatavojams. Ir izstrādājusies sava sistēma - piem., veļas grozs ceļoja pa māju tikmēr, kamēr atradu īsto kaktu, kur vīrietim bija ērti mest savas netīras drēbes - tagad vienmēr pats tur visu samet, nemētājot visu pa māju. Miskastes gan vienmēr vīrietis iznes pats, kaķa WC arī ir viņa atbildība (grūtniecības laikā novēlu to uz viņu un negrasos "ņemt" šo pienākumu atpakaļ), arī citos darbos mēdz man palīdzēt, ja tiek lūgts (retu reizi), bet nu tad gan jāseko, lai pa ceļam nesarīko vēl lielāku bardaku (piem., ja palūdzu ieskrīvēt plauktu, tad noteikti būs japaseko, lai skrūves, skrūvgrieznis un citi instrumenti nepaliek kas zin kur, bet tiek savākti un nolikti vietā). utt. Vispār ģimenes dzīve ir jautra padarīšana! Garlaicīgi nemēdz būt! :D
Tev jāsaprot, kas tev pašai ir svarīgi, kas vairāk patīk un jāizrunājas ar vīrieti. Tāpat ir svarīgi kā viņš dzīvoja pirms jūsu attiecībām, vai māk vispār kaut ko pats darīt vai nē. Jāmeklē kompromiss.