Uzreiz saku, ka izlasīju tikai pirmās divas komenāru lapas, ja pa vidu atklājies kaut kas detalizētāk, to nevaru komentēt.
Es esmu brāļa sieva. Tiesa gan, ne autores brāļa. Nav mums dikti rožainas attiecības ar vīra māsu, labāk redzu viņu retāk, nekā biežāk, bet konfliktu šobrīd mums arī nav. No savas pozīcijas skatoties - pilnīgi vienalga, kam kādreiz ir piederējusi māja, kurā es dzīvoju. Ja tā šobrīd būtu mana mājvieta, man būtu tiesības uz privātumu un nevēlēšanos, lai katru nedēļu kāds pie manis ciemojas. Mājas ir cilvēku privātā telpa. Un tas, ka tās ir mantotas no omītes, šo faktu nemaina. Ja tu katru nedēļu uz turieni brauci, jo ome tā teica, es pilnībā saprotu brāļa sievu - man arī piegrieztos. Starp citu, man arī savulaik ar vīra māsu bija nesaskaņas tāpēc, ka viņai ļoti bieži patika piedalīties kaut kādās mūsu ar vīru aktivitātēs vai vienkārši braukt ciemos. Atbraucu no darba, bet viņa jau ir ciemos. Laikam māsām ir grūti saprast, ka pienāk brīdis, ka brāļa dzīvē viņa vairs nav galvenā sieviete un brālim ir cita dzīve.
Par tiem kredītiem - nu ja brālis ļaujas sievas kaprīzēm, kāpēc gan viņai to neizmantot? :D