Attiecības ar brāli un viņa ģimeni

Vēl viena lieta... Ja es tā mantotu māju, kurā pēc tam dzīvotu ar ģimeni, man kaut kā arī ne visai patiktu, ka man nevis pajautā, vai pie manis var atbraukt ciemos, bet uzstāda noteikumus, ka brauks kad gribēs. Justos kā tādā iebraucamajā sētā, nevis mājās, nekas, ka braucēji būtu radinieki. Reāli stulba sajūta taču - gribi brīvdienās pašiverēties pa puķu dobi, bet pēkšņi uzrodas mamma vai māsa.
Nu nopietni, cik no jums gribētu, ka pie jums tā ieveļas? Tikai šito jau varēja arī normāli izrunāt.

Noteikumi, ko izvirzīja ome, par mājas lietošanu bija abām pusēm skaidri. Ja tas brāļa sievu neapmierināja, varēja savlaicīgi meklēt jaunu mājvietu, kurā saimniekot kā pašai patīk. Ja turpina tur dzīvot, tātad visam ir piekritusi.

Kā brālis mantoja? Viss ir juridiski noformēts? Principā, ja testamenta nav, manto vecmammas bērni/vectēvs, secīgi, pastāv reāla iespēja Jūsu mammai visu mantot, tad pārdot Tev, un Jūs abas kopā varat to nepateicīgo sievišķi izmest no mājas, promejot, ar viņai blakus esošo lupatu izslaucīt grīdu.

Ja tie visi ir svaigi notikumi, iesaku pieteikties uz mantojumu (Latvijas vēstnesī jābūt izsludinātam) tev un tavai mammai. Jūs esat neatraidāmās, savu daļu dabūsiet.

Ja testamentā nav norādīts nekas, tad mantu dala automātiski radiniekiem. Tad ir jāiet nevis pieteikties, bet atteikties par labu citiem. (Nesen šo izbaudīju uz savas ādas)
Jebkurā gadījumā šis varētu būt labs risinājums situācijai - brālim paskaidrot, ka māju dalīs, lai sievai nebūtu iemesla lekties, ka brauc uz turieni - kopīpašums tomēr un sievai nav tiesību pret to iebilst.

Bet es te tā aizdomājos, ja jau attiecības ar brāļa ģimeni ir tik sliktas, varbūt tomēr jāsāk ar to, ka jāsakārto attiecības ar brāļa sievu? Pašām, nemaisot brāli pa vidu - viņam jau tāpat nav viegli.
Vēl viena lieta... Ja es tā mantotu māju, kurā pēc tam dzīvotu ar ģimeni, man kaut kā arī ne visai patiktu, ka man nevis pajautā, vai pie manis var atbraukt ciemos, bet uzstāda noteikumus, ka brauks kad gribēs. Justos kā tādā iebraucamajā sētā, nevis mājās, nekas, ka braucēji būtu radinieki. Reāli stulba sajūta taču - gribi brīvdienās pašiverēties pa puķu dobi, bet pēkšņi uzrodas mamma vai māsa.
Nu nopietni, cik no jums gribētu, ka pie jums tā ieveļas? Tikai šito jau varēja arī normāli izrunāt.

Ja tie visi ir svaigi notikumi, iesaku pieteikties uz mantojumu (Latvijas vēstnesī jābūt izsludinātam) tev un tavai mammai. Jūs esat neatraidāmās, savu daļu dabūsiet. Ja viņi pārkāpj vecmammas nosacījumus (jūs ar mammu varat nākt ciemos), tad jūs arī varat pārkāpt vecmammas nosacījumu (māja paliek brālim).
Pieredze rāda, ka tiklīdz runa par mantojumiem, radi ne tādas lietas vien dara.
Un tava atbilde par nerādīšanos tavā dzīvoklī-pareiza un taisnīga atbilde uz brāļa sievas gājienu.

Tas, ka brālis nenostājas nevienas pusē, manuprāt, ir tikai apsveicami. Abas ir dārgas sievietes viņa dzīvē, vai tad labāk nav palikt neitrālam? Un neitrāls nenozīmē bez mugurkaula.

Tur jau tā lieta ka neizklausas ka viņš pat ir neitrāls par šo visu, viņš vienkārši izvairās no tā. Tomēr ja jau viņam ir dzīvē divas svarīgas sievietes vai tad vismaz nevajadzētu censties ko izrunāt ar katru atsevišķi, censties atrast kompromisu kas apmierinātu visus. Atvainoties māsai par sievas rīcību un atvainoties sievai par to ka iespējams māsa negaidīti uzradās un kaut kā tā.

Nu bez mugurkaula varbūt ar viņš nav, bet nu liekas vienkārši baigi stulbi ka brālis tā ļauj ka ar viņa māsu tā runā un ka vispār nav centies pa normālam ar situāciju tikt galā.

Es, riebīga būdama, paskatītos kā tā manta ir noformēta uz brāļa vārda. Sistu ārā savu daļu. Ne jau lai izdzītu no mājas, bet lai noliktu pie vietas.

Diezgan nepatīkama situācija. Varbūt viņa baidās, ka neatkarīgi no mantojuma, Tu kā pirmās pakāpes radiniece, vari pieprasīt kādu daļu naudas izteiksmē, zinu, ka tā var rīkoties, ejot caur tiesām un tml., līdz ar to, varbūt satraucas par kaut ko šāda rakstura.
Ar savu brāli gan ieteiktu izrunāties atsevišķi un nopietni, cik saprotu, tajās mājās esi ciemojusies jau no bērnu dienām, ja jau Tava omīte un ar pašu īpašumu var būt kāda emocionālā saikne, tas ir tikai normāli, ka vēlies tur ik pa laikam paciemoties, - es nevarētu iedomāties, ka man kāds aizliegtu braukt uz saviem vecvecāku īpašumiem šādu, būtībā svešu cilvēku iedomu/stulbuma izpausmju dēļ. Nu labi, varbūt ne jau ļoti bieži, bet ik pa reizei jau nu gan. Piedevām, Tu vari atgādināt savam brālim, ka vecmāmiņa bija mutiski norunājusi, ka varēsi braukt ciemos, ja tādas bija viņas pēdējās vēlēšanās, tad nu tā vispār ir diezgan klaja bezkaunība, kā arī, rakstīji, māja ir pietiekami liela, - nu tad jau, lai sēž savā mājas galā un nekomunicē ar Tevi un Tavu māti, bet, ja godīgi, teikšanai būtu jābūt tieši Tavam brālim. Tās nav vienlīdzīgas attiecības viņu starpā un arī viņai būtu jābūt gatavai uz kompromisiem. Un kā ar viņas radiniekiem? Tie var ciemoties un darīt ko vēlas?

Bet nu žēl ka tavs brālis tā sēž maliņā un noskatās uz to visu, viņam vajag izaudzēt mugurkaulu.

Tas, ka brālis nenostājas nevienas pusē, manuprāt, ir tikai apsveicami. Abas ir dārgas sievietes viņa dzīvē, vai tad labāk nav palikt neitrālam? Un neitrāls nenozīmē bez mugurkaula.

Kāpēc gan lai Tuvākie cilvēki nevarētu apciemot? Tas ir jocīgi.. Kā jutīsieties, kad jums izaugs bērni, un viņu 2. puses parādīs durvis?

a) jāciena cilvēks, kas uzaudzināja 2. pusīti
b) (jo īpaši) sievietēm ir jābūt viesmīlīgām

Bet tās jau manas feju pasaules domas :D

Žēl, ka brālis izaudzināts par tādu lupatu. Nu, es arī neietu uz to māju. Savā dzīvoklī arī nelaistu ne brāli, ne sievu. Jāsaka gan, ka man nav brāļu, tāpēc nezinu vai tas vispār ir iespējams. :D Bet pieļauju, ka ar manu raksturu pavisam reāli.

Man izklausas ka tā brāļa sieva tevi tā dzina prom jo beidzot ir dabūjusi to māju sev ja tā var teikt un cenšas aizbaidīt prom visus pārējos kuriem būtu arī likumīgas tiesības uz īpašumu.

Bet nu žēl ka tavs brālis tā sēž maliņā un noskatās uz to visu, viņam vajag izaudzēt mugurkaulu.
Tu gan man liekas darīji pareizi.

Steisija2, ja vēlies kādu piemiņas lietiņu no omes mājas, izdomā, ko tieši vēlies un palūdz brālim, lai Tev to atved. Par to, ka nelaid to dāmīti savā dzīvoklī, nav ko pārdzīvot - tas ir Tavs un Tev tur nav jāielaiž sev nevēlamas personas. Traki būtu, ja arī brāli būtu izmetusi.

vīrietis uzgriež muguru Tuvākajiem radiniekiem, jo viņa sieva varēs spekulēt ar to, ka ''mani neviens neieredz!''

Cormeum, mana brāļa situācijā ir "Ja Tu mani neatbalsti, tātad es Tev neesmu svarīga. Ņemšu bērnu un iešu pie mātes!" Bet bērns viņam ir visa pasaule. Šī spekulācija ir ne mazāk populāra par Tevis minēto.

Es gan saprotu sievu. Ko tu vazājies visu laiku pie vieņiem? Ar brāli ārpus mājas tikties nevari? Viņiem ir sava, atsevišķa ğimene kurā pie tam ir bērni, domā mieru un klusumu negribās vai tikai ar tevi čalot un laiku pavadīt? Kad pati būsi izaugusi un pašai būs ğimene, tad redzēsim cik apmierināta tu būsi ar kārtējiem ciemiņiem ;)

Taisnība Alexxa!
Un brālim sieva tik tiešām ar viņu spekulē, tāpēc arī ir tik "nevarīgs". Bet brālim es piedodu, viņš ir maiga rakstura, nekad nav izcēlies ar lielu strīdēšanos. Bet viņa sievu tik tiešām nevēlos satikt, kur nu vēl manās mājās, kurās es dzīvoju, tīru un visu pērku.

Tu rīkojies pareizi. Un es ticu, ka ir tādi mantkārīgi cilvēki. Diemžēl.:-/

Man ar brāļa sievu arī ir galīgi sliktas attiecības. Ar brāli tiekos reti un neitrālā teritorijā.
Kāpēc?
Tāpēc, ka brālim šajā situācijā bija jāizvēlās - miers mājās, kur aug bērni, vai pareizs viedoklis un tādēļ mūžīgi kašķi ar sievu. Viņš man ir pateicis, ka saprot, ka man taisnība, bet mājās kašķēties netaisās. Es to pieņemu un liekos mierā, jo saprotu, ka tāda kasīšanās viņu abu starpā, var novest pie šķiršanās. Man būs taisnība, bet bērniem jāaug šķirtā ģimenē. Jēga?

Sievietēs ir spēks.. bieži vien šādās situācijās rezultāts ir tāds, ka vīrietis uzgriež muguru Tuvākajiem radiniekiem, jo viņa sieva varēs spekulēt ar to, ka ''mani neviens neieredz!''

Darla _ :) :*

Tā situācija ģimenē ir tik sarežģita! Man liekas, te būtu ko stāstīt un stāstīt. ... Un tur jau tā lieta, ka es netaisu nekādu strīdēšanos, dēļ tā, ka tā ir bijusi brāļa izvēle, un man tas jārespektē ...

Un jā, no brāli gaidīju ko vair\ak. bet tur jau neko vairs nevaru mainīt!

Priekš kam vispār tad uz to māju vēl iet?? Ja brālis nav gatavs cīnīties par tavu vietu viņa ģimenē, tad priekš kam tev savus nervus bojāt?
Un nemaz nemēģini justies slikti, ka neļauj savā dzīvoklī viņai kāju spert - lai sākumā nopelna savu vietu Tavā ģimenē un tad domās par ciemošanos! :D

Tev ir nevis ar brāli tagad jārīdās, bet kārtīgi un nopietni jāizrunājas.. tā ir viņa kompetence savaldīt sievieti..
Tev ir jāpieņem tas, ka viņa ir slinka.. un vēl sazin kāda (respektējot brāļa izvēli).. tomēr viņa šauj pār strīpu, jo ir jāizrāda 2. puses radiniekiem elementāra cieņa.