Bet, vismaz skaidrs,kāpēc ar putām uz lūpām aizstāvi sievu.
Starp aizstāvēt un saprast likumsakarības, ir starpība, kuru Tu neredzi.
Var celt prasību tiesā arī pēc tam, kad brālis jau ir visu nokārtojis zemesgrāmatā. Tas nav šķērslis.
Kāda viņa tur jaunā saimniece...Saimnieks/īpašnieks ir autores brālis, nevis ienācēja no malas!Patīik kādam vai ne, saimnieko tur brāla sieva. Arī domājam deklarēta vina ir tur. Kamār māsa tikai ciemiņš. :-P
Manuprāt, situācija ir vēl labojama bez tiesāšanās.. tikai jāpacenšās visām pusēm
Uz kāda pamata var celt prasību tiesā?
Patīik kādam vai ne, saimnieko tur brāla sieva. Arī domājam deklarēta vina ir tur. Kamār māsa tikai ciemiņš.
Tavuprāt, nav likumsakarīgi, ka sievai ir jārēķinās ar apgrūtinājumu, ko noteikusi ome, ja ir izlēmusi dzīvot dzimtas īpašumā?
Sievai nav tiesību viņas tur nelaist vispār, bet ir tikai normāli gribēt, lai savas vizītes piesaka laicīgi, nevis nāk un iet kad grib - bez brīdinājuma.
Kamēr savu egoismu stādīs augstāk par cieņu pret otru (Visi pasākumā iesaistītie), tur nekas labs nebūs. Pat autore pati saprot, ka nav smuki ievelties tur, kur dzīvo ģimene, bez brīdinājuma, kas ir pilnīga necieņa. Tad par kādu saprašanos te var būt runa? Tas arī novedīs pie attiecīgām sekām. Tāda ir tā likumsakarība. Sievai nav tiesību viņas tur nelaist vispār, bet ir tikai normāli gribēt, lai savas vizītes piesaka laicīgi, nevis nāk un iet kad grib - bez brīdinājuma.
Cik lasīju, tad sieva viņu ir izmetusi un aizliegusi nākt, bet autore nekur nerakstīja, ka viņa bez brīdinājuma skrien katru dienu uz to māju...mes sievas viedokli nezinām. Pilnīgi iespējams tas būtu diametrāli pretējs. Un situācija izskatītos pilnigi citādāka.
Sievuks te piereģistrējās, lai pasprēgātu? Beigās vēl izrādīsies ka ši ir tā pati, par kuru raksta autore! Tā būtu dienas pērle!
diezgan likumsakarīgi, ja gribi palaist muti, ir jāsaprot, ka var pa to arī dabūt.jā sieva dabūja, beidzot mieru mājās. Un var mierīģi saimniekot, bet māsiņas aizrādījumiem. :-P
Taču situāciaj ikdienišķa. Ar vecu cilvēku kopā dzīvot neviens negrib, tas ir smagi . Taču kad nomirts tad gan visu ka viens nereti īpašumus atceras un kliedz ka dzimtas mājas. Ka ome bijusi svarīga, ka tak apciemojām.
317
