Manā ģimenē bija gadījums, kad vīrieša 2.sieva neļāva tikties ne pašam vīrietim, ne viņa 2 bērniem no pirmās laulības ne ar vienu no vīrieša radiniekiem, jo nu tak traucē visu laiku ar radiem komunicēt. Nu neko, paldies dievam, izšķīrās pēc 16 gadiem un tagad tie bērni ar saviem radiem iepazinušies beidzot.
Bet tai 2.sievai mazliet vēlāk uzstādīja šizofrēnijas diagnozi.
Stāsta morāle: ja ir sieviete ar putniem, tas ne vienmēr nozīmē nepatīkamu raksturu - pieņem to, ka viņa var būt ir slima, tā vieglāk piedot cilvēkam, ka uzvedas kā kretīns.
Pati savās mājās tādu sievieti nelaistu, un palūgtu brālim atrast citu vietu, kur dzīvot, ne pie manis, jo tā ir tieši brāļa ģimene, kas tevi ir tik brutāli atšuvusi, kamēr vēl nebiji atguvusies no vecmāmiņas nāves. Ja brālim nav nekādas teikšanas par sievas izdarībām, tad viņš ir lupata - nu piedod, bet nu viņš izklausās pēc zem tupeles pabāztas lupatiņas.
Man pašai nepatiktu, ja brāļa māsa regulāri nāktu bez saskaņošanas ciemos - man vispār ne pārāk patīk uzņemt viesus, bet nu, piemēram, ar vienu diezgan uzstājīgu cilvēku (kas ir mana drauga māsa), esmu izrunājusi tās robežas, cik ļoti viena otru varam traucēt, un nav problēmu. Jā, par labākajām draudzenēm tā nekļūsim, bet mums ir korektas, pieklājīgas attiecības, sazvanamies ik pa laikam, apciemojam viena otru - bet normas robežās. Tā kā pati esmu cilvēks, kam emocijas iet pa gaisu un ne vienmēr esmu racionāla - ja man kāds pateiks, ka tā jau visi nevar - tad es smiešos, jo jautājums nav varēšanā, jautājums ir gribēšanā, ko tava brāļa sieva acīmredzami ir atbildējusi.