Attiecības ar brāli un viņa ģimeni

Žēl, ka brālis izaudzināts par tādu lupatu. Nu, es arī neietu uz to māju. Savā dzīvoklī arī nelaistu ne brāli, ne sievu. Jāsaka gan, ka man nav brāļu, tāpēc nezinu vai tas vispār ir iespējams. :D Bet pieļauju, ka ar manu raksturu pavisam reāli.

Kāpēc gan lai Tuvākie cilvēki nevarētu apciemot? Tas ir jocīgi.. Kā jutīsieties, kad jums izaugs bērni, un viņu 2. puses parādīs durvis?

a) jāciena cilvēks, kas uzaudzināja 2. pusīti
b) (jo īpaši) sievietēm ir jābūt viesmīlīgām

Bet tās jau manas feju pasaules domas :D

Bet nu žēl ka tavs brālis tā sēž maliņā un noskatās uz to visu, viņam vajag izaudzēt mugurkaulu.

Tas, ka brālis nenostājas nevienas pusē, manuprāt, ir tikai apsveicami. Abas ir dārgas sievietes viņa dzīvē, vai tad labāk nav palikt neitrālam? Un neitrāls nenozīmē bez mugurkaula.

Diezgan nepatīkama situācija. Varbūt viņa baidās, ka neatkarīgi no mantojuma, Tu kā pirmās pakāpes radiniece, vari pieprasīt kādu daļu naudas izteiksmē, zinu, ka tā var rīkoties, ejot caur tiesām un tml., līdz ar to, varbūt satraucas par kaut ko šāda rakstura.
Ar savu brāli gan ieteiktu izrunāties atsevišķi un nopietni, cik saprotu, tajās mājās esi ciemojusies jau no bērnu dienām, ja jau Tava omīte un ar pašu īpašumu var būt kāda emocionālā saikne, tas ir tikai normāli, ka vēlies tur ik pa laikam paciemoties, - es nevarētu iedomāties, ka man kāds aizliegtu braukt uz saviem vecvecāku īpašumiem šādu, būtībā svešu cilvēku iedomu/stulbuma izpausmju dēļ. Nu labi, varbūt ne jau ļoti bieži, bet ik pa reizei jau nu gan. Piedevām, Tu vari atgādināt savam brālim, ka vecmāmiņa bija mutiski norunājusi, ka varēsi braukt ciemos, ja tādas bija viņas pēdējās vēlēšanās, tad nu tā vispār ir diezgan klaja bezkaunība, kā arī, rakstīji, māja ir pietiekami liela, - nu tad jau, lai sēž savā mājas galā un nekomunicē ar Tevi un Tavu māti, bet, ja godīgi, teikšanai būtu jābūt tieši Tavam brālim. Tās nav vienlīdzīgas attiecības viņu starpā un arī viņai būtu jābūt gatavai uz kompromisiem. Un kā ar viņas radiniekiem? Tie var ciemoties un darīt ko vēlas?

Es, riebīga būdama, paskatītos kā tā manta ir noformēta uz brāļa vārda. Sistu ārā savu daļu. Ne jau lai izdzītu no mājas, bet lai noliktu pie vietas.

Tas, ka brālis nenostājas nevienas pusē, manuprāt, ir tikai apsveicami. Abas ir dārgas sievietes viņa dzīvē, vai tad labāk nav palikt neitrālam? Un neitrāls nenozīmē bez mugurkaula.

Tur jau tā lieta ka neizklausas ka viņš pat ir neitrāls par šo visu, viņš vienkārši izvairās no tā. Tomēr ja jau viņam ir dzīvē divas svarīgas sievietes vai tad vismaz nevajadzētu censties ko izrunāt ar katru atsevišķi, censties atrast kompromisu kas apmierinātu visus. Atvainoties māsai par sievas rīcību un atvainoties sievai par to ka iespējams māsa negaidīti uzradās un kaut kā tā.

Nu bez mugurkaula varbūt ar viņš nav, bet nu liekas vienkārši baigi stulbi ka brālis tā ļauj ka ar viņa māsu tā runā un ka vispār nav centies pa normālam ar situāciju tikt galā.

Ja tie visi ir svaigi notikumi, iesaku pieteikties uz mantojumu (Latvijas vēstnesī jābūt izsludinātam) tev un tavai mammai. Jūs esat neatraidāmās, savu daļu dabūsiet. Ja viņi pārkāpj vecmammas nosacījumus (jūs ar mammu varat nākt ciemos), tad jūs arī varat pārkāpt vecmammas nosacījumu (māja paliek brālim).
Pieredze rāda, ka tiklīdz runa par mantojumiem, radi ne tādas lietas vien dara.
Un tava atbilde par nerādīšanos tavā dzīvoklī-pareiza un taisnīga atbilde uz brāļa sievas gājienu.

Ja tie visi ir svaigi notikumi, iesaku pieteikties uz mantojumu (Latvijas vēstnesī jābūt izsludinātam) tev un tavai mammai. Jūs esat neatraidāmās, savu daļu dabūsiet.

Ja testamentā nav norādīts nekas, tad mantu dala automātiski radiniekiem. Tad ir jāiet nevis pieteikties, bet atteikties par labu citiem. (Nesen šo izbaudīju uz savas ādas)
Jebkurā gadījumā šis varētu būt labs risinājums situācijai - brālim paskaidrot, ka māju dalīs, lai sievai nebūtu iemesla lekties, ka brauc uz turieni - kopīpašums tomēr un sievai nav tiesību pret to iebilst.

Bet es te tā aizdomājos, ja jau attiecības ar brāļa ģimeni ir tik sliktas, varbūt tomēr jāsāk ar to, ka jāsakārto attiecības ar brāļa sievu? Pašām, nemaisot brāli pa vidu - viņam jau tāpat nav viegli.
Vēl viena lieta... Ja es tā mantotu māju, kurā pēc tam dzīvotu ar ģimeni, man kaut kā arī ne visai patiktu, ka man nevis pajautā, vai pie manis var atbraukt ciemos, bet uzstāda noteikumus, ka brauks kad gribēs. Justos kā tādā iebraucamajā sētā, nevis mājās, nekas, ka braucēji būtu radinieki. Reāli stulba sajūta taču - gribi brīvdienās pašiverēties pa puķu dobi, bet pēkšņi uzrodas mamma vai māsa.
Nu nopietni, cik no jums gribētu, ka pie jums tā ieveļas? Tikai šito jau varēja arī normāli izrunāt.

Vēl viena lieta... Ja es tā mantotu māju, kurā pēc tam dzīvotu ar ģimeni, man kaut kā arī ne visai patiktu, ka man nevis pajautā, vai pie manis var atbraukt ciemos, bet uzstāda noteikumus, ka brauks kad gribēs. Justos kā tādā iebraucamajā sētā, nevis mājās, nekas, ka braucēji būtu radinieki. Reāli stulba sajūta taču - gribi brīvdienās pašiverēties pa puķu dobi, bet pēkšņi uzrodas mamma vai māsa.
Nu nopietni, cik no jums gribētu, ka pie jums tā ieveļas? Tikai šito jau varēja arī normāli izrunāt.

Noteikumi, ko izvirzīja ome, par mājas lietošanu bija abām pusēm skaidri. Ja tas brāļa sievu neapmierināja, varēja savlaicīgi meklēt jaunu mājvietu, kurā saimniekot kā pašai patīk. Ja turpina tur dzīvot, tātad visam ir piekritusi.

Kā brālis mantoja? Viss ir juridiski noformēts? Principā, ja testamenta nav, manto vecmammas bērni/vectēvs, secīgi, pastāv reāla iespēja Jūsu mammai visu mantot, tad pārdot Tev, un Jūs abas kopā varat to nepateicīgo sievišķi izmest no mājas, promejot, ar viņai blakus esošo lupatu izslaucīt grīdu.

Vēl viena lieta... Ja es tā mantotu māju, kurā pēc tam dzīvotu ar ģimeni, man kaut kā arī ne visai patiktu, ka man nevis pajautā, vai pie manis var atbraukt ciemos, bet uzstāda noteikumus, ka brauks kad gribēs. Justos kā tādā iebraucamajā sētā, nevis mājās, nekas, ka braucēji būtu radinieki. Reāli stulba sajūta taču - gribi brīvdienās pašiverēties pa puķu dobi, bet pēkšņi uzrodas mamma vai māsa.
Nu nopietni, cik no jums gribētu, ka pie jums tā ieveļas? Tikai šito jau varēja arī normāli izrunāt.

Patīkami tas droši vien nav, bet ir jāņem vērā, ka tas nav brāļa sievas īpašums, bet gan Steisijas2 ģimenes īpašums. Ja grib justies savās mājās kā karaliene, tad var taču iet dzīvot citur.. Un vēl šis

Bet problēma sākas ar to, ka brālis darba dēļ bieži paliek pa nakti pie manis Rīgā.

Brālis bieži ieveļas pie Steisijas2, vai tas nav līdzvērtīgi tam, ka Steisija2 ciemojas pie brāļa?

Ja es tā mantotu māju, kurā pēc tam dzīvotu ar ģimeni, man kaut kā arī ne visai patiktu, ka man nevis pajautā, vai pie manis var atbraukt ciemos, bet uzstāda noteikumus, ka brauks kad gribēs. Justos kā tādā iebraucamajā sētā, nevis mājās, nekas, ka braucēji būtu radinieki. Reāli stulba sajūta taču - gribi brīvdienās pašiverēties pa puķu dobi, bet pēkšņi uzrodas mamma vai māsa.
Nu nopietni, cik no jums gribētu, ka pie jums tā ieveļas? Tikai šito jau varēja arī normāli izrunāt.

Šim varu tikai piekrist.
Pirms vizītes noteikti vajadzētu uzzvanīt, pajautāt vai nav aizņemti, ko ieplānojuši. Nevar taču velties tur kad vien iegribas. Tīri cilvēciski vajadzētu rēķināties ar to, ka tur tomēr dzīvo ģimene un viņiem pašiem ir sava dzīve.
Negribētu dzirdēt klauvējienus pie durvīm sestdienas rītā, kad esmu izlēmusi vienkārši slinkot, māju atstāt bardakā un pavadīt dienu gultā ar savu vīru. Tam visam klāt vēl pēc tam klausīties cik es slikta saimniece un kā es māju esmu nolaidusi. (t)

+++palomare
Bezkauņa tā sieva.

Ja grib justies savās mājās kā karaliene, tad var taču iet dzīvot citur..

Nu šis vispār neloģiski un smieklīgi :-D
Nu ja, nu ja, vīram pieder māja, bet viņiem zin jāiet īrēt dzīvoklis. :-D Vecāmāte taču nolēma atstāt māju brālim, tad loģiski, ka viens pats tur nedzīvos,ja ir sieva un bērni. Tā tad, tās tagad ir arī ir viņas mājas un viņai ir visas tiesības tur justies kā saimniecei. :-)

Vecāmāte taču nolēma atstāt māju brālim, tad loģiski, ka viens pats tur nedzīvos,ja ir sieva un bērni. Tā tad, tās tagad ir arī ir viņas mājas un viņai ir visas tiesības tur justies kā saimniecei.

Bet māja tika mantota ar noteiktu pienākumu pret vīra radiem, kas jaunajai saimniecei ir saistoši.

Brālis bieži ieveļas pie Steisijas2, vai tas nav līdzvērtīgi tam, ka Steisija2 ciemojas pie brāļa?

Redzi, te ir tā, ka Steisijai ar brāli ir vienošanās, ka viņš būs. Ja cilvēki, ar ko dzīvo kopā Steisija (Ja tādi ir), pret to neiebilst, ir ok. Taču der atcerēties, ka brālis nedzīvo viens un, lai arī tas ir vīra ģimenes īpašums, sieva tur dzīvo, jo brālis grib tur dzīvot? Tu iesaki izjaukt ģimeni? Cik saprotu, tad, ja brālis tur nedzīvotu, tā māja tagad vispār būtu tukša. Kurš tad par viņu rūpētos? Vajag tomēr cienīt faktu, ka ģimenes īpašumā dzīvo cilvēki, kas nav tiešie radinieki un viņiem, iespējams, nav patīkami, ka pie viņiem ieveļas kad un kā ienāk prātā.

Jūs uz mirkli tagad iedomājieties, ka jūsu pašu dzīvesvietas (Mājas/dzīvokļi) pieder otrai pusei, ar kaut kādām mistiskām tiesībām viņu ģimenei nākt un iet, kad kurš vēlas? Cik ilgi jūs izturētu tādu mammu un māsu ciemos nākšanu? Pie kam, ok, omes māja, bet ko var bieži darīt vietā, kur dzīvo citi cilvēki, kur omes vairs nav? Sēdēt un blenzt uz māju? Ir normāli pa reizei aizbraukt ciemos, bet regulāri tur vazāties? Jums pašām nebūtu neērti, ja jūs būtu Steisijas vietā, regulāri vazāties uz vietu, kur viņai pat īsti nav ko darīt (Ok, paņemt dažas piemiņas lietas, satikt brāli), tikai tāpēc, ka tādas tiesības itkā ir? Nu, es nevarētu tā citai ģimenei uz nerviem krist, man kauns būtu.

Bet māja tika mantota ar noteiktu pienākumu pret vīra radiem, kas jaunajai saimniecei ir saistoši.

Jūs uz mirkli tagad iedomājieties, ka jūsu pašu dzīvesvietas (Mājas/dzīvokļi) pieder otrai pusei, ar kaut kādām mistiskām tiesībām viņu ģimenei nākt un iet, kad kurš vēlas? Cik ilgi jūs izturētu tādu mammu un māsu ciemos nākšanu? Pie kam, ok, omes māja, bet ko var bieži darīt vietā, kur dzīvo citi cilvēki, kur omes vairs nav? Sēdēt un blenzt uz māju? Ir normāli pa reizei aizbraukt ciemos, bet regulāri tur vazāties? Jums pašām nebūtu neērti, ja jūs būtu Steisijas vietā, regulāri vazāties uz vietu, kur viņai pat īsti nav ko darīt (Ok, paņemt dažas piemiņas lietas, satikt brāli), tikai tāpēc, ka tādas tiesības itkā ir? Nu, es nevarētu tā citai ģimenei uz nerviem krist, man kauns būtu.

Alexxa, manuprāt, dzimtas īpašums ir kaut kas īpašāks par dzīvokli Rīgā vai vienkāršu ēku, kurā cilvēki dzīvo. Tā ir visas ģimenes sirds, atmiņu lāde. Kādēļ, lai māsa nevēlētos vasaras nogalēs tur padzīvot? Jo brāļa sievai tas nepatīk? Vai fakts, ka dāmai ir pretenzijas, mājai atņem dzimtas īpašuma statusu? Ja viņai ir tik grūti uzturēt lielo māju tīru, lai vienu istabu atvēlētu ģimenei, kas var atbraukt ciemos, tad varbūt labāk tiešām dzīvot divistabu dzīvoklī bloka mājā.

Jā, piekrītu Rubby un Alexxa nostājai, ka tam, kam pieder, ir tiesības uzstādīt noteikumus. Tāpēc mana rekomendācija autorei ir pieprasīt savu daļu un mammai savu. Būs kopīpašums un tad vai nu brālis ar savu sievu varēs maksāt kompensāciju vai iekārtot mammai un māsai savas istabas :D

Rubyy, kā personas subjektīvā nepatika pret noteikumiem maina to spēku?

Kādēļ, lai māsa nevēlētos vasaras nogalēs tur padzīvot?

Tad jau tiešām iet un īrēt dzīvokli atsevišķi. Izņēmums, ja brālis un sieva vienojas un uzaicina, bet ja pati uzprasās uz padzīvošanu. Man, piemēram, ne īpaši patiktu. Sevišķi, ja būtu savstarpējas nesaskaņas.