Attiecības ar brāli un viņa ģimeni

Sievuks = kubiete? :D :D

Taču situācija diezgan ikdienišķa. Pāris grib tēlot ģimenēs, apprecās, sadzemdē sīkos, bet tad saprot, ka velns ar` ārā, nav, kur dzīvot. Atceras, ka ome ir, ome kļūst svarīga un brauc pie omes dzīvot.

domāju ka ome pat bija priecīga. Jo autore vai viņas mamma ar5 vecu cilvēku kopā dzīvot negribēja.

kur sievietes tur čūsku midzenis :D tā tas vienkārši ir!

Tēma, protams, interesanta, bet te jau notiek cirks, acīmredzama troļļošana.

Alexxa ļoti labi uzrakstīja.
Te gan vienai, gan otrai pusei vajadzētu iejusties otra ādā. Nav patīkami, ka neļauj iet omes mājā, bet nav arī normāli, ka šībrīža saimniece nekādi nedrīkst kontrolēt ciemiņu plūsmu. Un ja jau vedekla tur dzīvoja jau omes laikos, tātad ome to ir gribējusi un ļāvusi. Arī omes gribu būtu jāņem vērā, nevis tikai savas iegribas. Te vienkārši trūkst sapratnes no abām iesaistītajām pusēm.

Sapratu, ka tai mazmeitai māja nav vajadzīga. Viņa dzīvo Rīgā, ir savs dzīvoklis. Vairāk uztrauca fakts, ka kaut kāda brāļa sieva pilnībā aizliedza apmeklēt brālim novēlēto īpašumu gan brāļa māsai, gan mātei. Plus brālis darba dēļ dzīvo pie māsas. Brāļa sieva bieži uzprasās ciemos pie meitenes, bet BRĀĻA māju aizliedza apmeklēt. Divkosība no brāļa un viņa sievas puses, izmantojot māsu. Varbūt mazmeitas draugs/ vīrs iebilst pret šādiem apciemojumiem no brāļa ģimenes puses?

Kubiete noteikti ir tā meitene, kuru padzina no mājas. Nebrīnos pat! :D

Steisija2 tavuprāt ir Kubiete? Dīvains domu gājiens. :D

Tās, kas aizstāv brāļa sievu, jūs jocīgas esat?

Māsai un mammai ir 100x lielāka teikšana par māju nekā kaut kādai tur sievai. Pirmkārt, tās ir ģimenes mājas. Ok, oficiāli māja tika norakstīta brālim. Tad tā ir arī brāļa māja. Bet kāds tur sievai sakars? Ne viņa pieder pie dzimtas, nekas. Kaut kāda pieprecēta svešiniece.

Par SAVU māju var uzskatīt to, kurai tu pats esi naudu sakrājis, pats uzcēlis, pats iekārtojies, pats uzturējis. Sieva kaut ko tādu ir darījusi??? Ko viņa tur šefojas svešās mājās?

+++++++
Kā jau šeit vairākas reizes meitenes rakstīja - tā sieva ļoti labi zināja par omes nosacījumu, ka viņas vīra māsa un māte vienmēr drīkst ierasties savas dzimtas mājās, ļoti labi apzinājās, uz ko pati parakstās, piekrītot un ievācoties tur dzīvot. Ja kaut kas tik ļoti nepatīk, lai iet meklē savu mājvietu, neviens viņu tur netur, bet iedomāties no sevis nez ko un dzīt prom vīra māsu un māti, tuvākās radinieces, kas pirms ierašanās ciemos piezvanīja/paziņoja par ierašanos laicīgi (nezinu, kādēļ šeit visas maļ uz riņķi to, ka viņām arī nepatiktu, ja radi bez teikšanas iebruktu iekšā mājā kad sagribas) ir pretīgi.

Tā iet kad veselai tautai ir pieņemts bābām visur un vienmēr teikt pēdējo vārdu. Tas tavs brālis pats arī kko izlemt ir spējīgs jeb tikai starp bābu intrigām un kašķiem lavierēt? Kārtīgs vecis tādai sievai pateiktu kas tu vispār tāda esi ka mani ar maniem radiem sanaido? Ožu zaudējusi esi? Vairs saimnieku nepazīsti? A šādi vīrietīši ... Tikai brunčos turēties pieraduši un pār lūpu parasti nav spējīgi pārspļaut.

Alexxa ļoti labi uzrakstīja.
Te gan vienai, gan otrai pusei vajadzētu iejusties otra ādā. Nav patīkami, ka neļauj iet omes mājā, bet nav arī normāli, ka šībrīža saimniece nekādi nedrīkst kontrolēt ciemiņu plūsmu. Un ja jau vedekla tur dzīvoja jau omes laikos, tātad ome to ir gribējusi un ļāvusi. Arī omes gribu būtu jāņem vērā, nevis tikai savas iegribas. Te vienkārši trūkst sapratnes no abām iesaistītajām pusēm.

Vairak sapratnes un iejušanās otra ādā no abām pusēm un būtu daudz vieglāk ;)

Autore minēja, ka brāļa sieva ir tā, kas pateikusi, ka pie viņas dzīvoklī paliks, brālis tur pat ir retāk. Atbalstu lēmumu nelaist viņu dzīvoklī, kamēr neatvainosies mātei un autorei. Turklāt, ja reizi mēnesī ierodas iepriekš saskaņojot... un nav teikts, ka paliek tur pa nakti vai tup caurām dienām, bet aiziet ciemos, turklāt tik bieži gāja tad, kad ome sauca un nesaka, ka tagad arī katras otrās brīdienas vai katras, kā te kāda iedomājās, tur sēž.

NordicBelle, nevienu no gadiem, kuru viņa dzīvoja tajā mājā, viņa nav rīkojusies kā saimniece, jo visu viņas vietā izdarīja kāds cits. Mana ome bija kā skudriņa, kas strādāja, pucēja un rūpējās, lai viss būtu.
Varētu pat teikt, ka tas bija viens no iemesliem, kāpēc man viņa nepatika, jo bija SLINKA. Goda vārds!

Šis kašķi varētu teikt, ka brieda mums ilgi, jo nesaskaņas ir bijušas, un nepatika. ... Pret brāli viņa izturas kā pret pēdējo sū ..., paņēmusi ento kredītus uz viņa vārdu ... Man tiešām šī sieviete neliekas normāla ...
Ir grūti saprast šo situāciju, ja pašām nekas līdzīgs nav bijis ...

tad autorei jaatvainojas par šiem vārdiem. SDomaju ka brāla sieva zin par to ar kādiem mēsliem tiek aiz muguras aplikta. Un brālim arī, par to ka lien viņa makā un uzskata par pilnigi bezgribas idiotu. Ja reiz var nemt vina varda cik un ko grib kredtitus.

. Un brālim arī, par to ka lien viņa makā un uzskata par pilnigi bezgribas idiotu. Ja reiz var nemt vina varda cik un ko grib kredtitus

.

Man arī ir ģimene.Man ir māsa. Gribu to vai negribu - viņa man stāsta par savām problēmām :D Lai cik ļoti es negribētu to visu zināt, viņa to dara. Es to neprasu, esmu teikusi - ja negribi dzirdēt manu viedokli, tad neko nestāsti. Tā ir, ja bieži tiekas un runā. Un nav jālien otra makā. Visdrīzāk tas brālis visu sīki un smalki atstāstījis. Gan par tiem kredītiem, gan attiecībām. Un kāpēc autorei nevarētu būt viedoklis par brāļa sievu? Slikts vai labs. Māsa ir tuvs cilvēks un viņa kā cilvēks no malas redz kā izturas brāļa sieva. Ja man cilvēks nepatīk, tad nepatīk. Piespiest lai patīk? Es par to tiešām neatvainotos!
Un, ja tā brāļa sieva tik ļoti apvainojusies uz autori, kāpēc pataisa autores dzīvokli par kaut kādu bezmaksas viesnīcu - kad grib, tad nāk?

Uzreiz saku, ka izlasīju tikai pirmās divas komenāru lapas, ja pa vidu atklājies kaut kas detalizētāk, to nevaru komentēt.

Es esmu brāļa sieva. Tiesa gan, ne autores brāļa. Nav mums dikti rožainas attiecības ar vīra māsu, labāk redzu viņu retāk, nekā biežāk, bet konfliktu šobrīd mums arī nav. No savas pozīcijas skatoties - pilnīgi vienalga, kam kādreiz ir piederējusi māja, kurā es dzīvoju. Ja tā šobrīd būtu mana mājvieta, man būtu tiesības uz privātumu un nevēlēšanos, lai katru nedēļu kāds pie manis ciemojas. Mājas ir cilvēku privātā telpa. Un tas, ka tās ir mantotas no omītes, šo faktu nemaina. Ja tu katru nedēļu uz turieni brauci, jo ome tā teica, es pilnībā saprotu brāļa sievu - man arī piegrieztos. Starp citu, man arī savulaik ar vīra māsu bija nesaskaņas tāpēc, ka viņai ļoti bieži patika piedalīties kaut kādās mūsu ar vīru aktivitātēs vai vienkārši braukt ciemos. Atbraucu no darba, bet viņa jau ir ciemos. Laikam māsām ir grūti saprast, ka pienāk brīdis, ka brāļa dzīvē viņa vairs nav galvenā sieviete un brālim ir cita dzīve.

Par tiem kredītiem - nu ja brālis ļaujas sievas kaprīzēm, kāpēc gan viņai to neizmantot? :D

Ar dievu var izšķirties un tā vairs nebūs sieva - māsa būs māsa vienmēr. To der atcerēties :)

Ar dievu var izšķirties un tā vairs nebūs sieva - māsa būs māsa vienmēr.

Tu nepamanīji, ka tur arī bērni ir. Sieva nebūs, bet bērnu māte gan būs.

Tikko pamanīju, ka telefons bija izlabojis autocorrect sievu uz dievu :-D

Sieva un bērni ir asinsradinieki, kas nemainīsies nekad. Sievas var mainīties ...

Sievas var mainities,bet bērnu māte ar bērnu tēvu būs mūžam saistīti. Vispār citās tēmās dažai der atcerēties ko te saka,ka sieva jau nekas nav:-D

Jā, kārtējo reizi pārliecinos, kādas sievietes mēdz būt mantrausīgas suč*as.