Ja vīrietim ir mīļākā

Kā var solīt to mūžīgo mīlestību, ja teiksim nezini, kas būs pēc gada?

Kāda jēga vispār ir dzīvot - neviens nezin kas ar viņu būs pēc gada.

Dolcy
Tāpēc laulība domāta garīgi nobriedušiem cilvēkiem. Laulību slēdz tad, kad ir nevis tauriņi vēderā un "jumtu rauj nost", bet tad, kad pienāk tā apzinātā sajūta-jā, šis ir mans cilvēks un ar viņu gribu pavadīt kopā visu atlikušo mūžu. Ja tev tāda sajūta nav bijusi un ja tev ir šaubas pat to, kā būs pēc gada, tad savu īsto un vienīgo cilvēku vēl neesi sastapusi. Kad sastapsi (ko tev novēlu), tādu jautājumu tev vairs nebūs :)

Laulību slēdz tad, kad ir nevis tauriņi vēderā un "jumtu rauj nost", bet tad, kad pienāk tā apzinātā sajūta-jā, šis ir mans cilvēks un ar viņu gribu pavadīt kopā visu atlikušo mūžu.

Nu ne vienmēr. Cilvēki precas dažādu jūtu vadīti. Arī tad, kad vēl rauj jumtu. Un vismaz es nekādu tur baigo briedumu arī negaidīju.

Agrāk raudzījos uz lietām citām acīm un būtu teikusi kategorisku- es šķirtos! Šobrīd, es to izvērtētu un lēmumu nesasteigtu, noskaidrotu, kāpēc viņš tā rīkojās un vai tas bija tikai fizisks kontakts vai arī emocionāli viņš viņai uzticēja vairāk kā man. Uzskatu, ka cilvēks var piekrāpt, arī ne tāpēc, ka ar sievu būtu kādas problēmas,bet gan tāpēc , ka ir citādāki dzīves uzskati.

Es pat nezinu ko iesāktu tādā gadījumā. Justos ļoti sāpināta un aizskarta. Protams sākumā valdītu emocijas un vai nu gribētos tikt prom vai arī izlamāties kā tā varēja rīkoties. Ja sevi savaldītu tad censtos saprast vai vainīga esmu arī es, vai tikai viņš? Vai pati esmu ko darījusi ne tā lai nonāktu pie tāda rezultāta. Gribētu zināt vai mīļākā ir tikai gultas biedrs vai arī tomēr ir emocionāla saikne un [ieķeršanās.
Kopumā es domāju ka nespētu piedot to ka mani nokrāptu, būtu smagi sākt visu no nulles, bet savādāk es nespētu. Kā arī necenstos noturēt cilvēku kurš iespējams ir arī iemīlējies kādā citā.

Neattaisnoju krāpšanu,bet daudzi neko arī necenšas mainīt vai uzlabot seksā, uzskatot ka tas ir pietiekami labs

.

Pirmkārt - lasot visus komentārus, var redzēt, ka attaisno gan. Visu laiku mēģinot atrast iemeslus, kāpēc tas nav nekas tāds, kā otrs pie visa patiesībā vainīgs un ja otrs nebūtu tik slikts, tad nebūtu jākrāpj utt. Pilnīgi nekur nesaki, ka krāpt ir slikti, cūcīgi pret otru cilvēku utt. Tieši otrādi - pat mēģini padarīt otru par vainīgo.

Otrkārt - sekss, sekss, sekss, sekss, sekss. Tev kaut kas cits laulībā un attiecībās arī ir nozīmīgs? Vai arī tikai sekss, sekss, sekss, cik labs ir sekss vai cik slikts ir sekss... un seksa vārdā var krāpt un cūcīgi ievemt otra uzticības traukā, jo otrs pats vainīgs - sekss taču nebija labs? Kādas ģimenes vērtības, cieņa un mīlestība pret otru, neeksistē? Tikai sekss, sekss, sekss, sekss???

Šķirtos. Noteikti neuzklausītu un nejautātu kāpēc tas noticis - jo vairāk zini detaļās, jo vairāk nomoka sirdssāpes. Pieredzēts pirms dažiem gadiem, toreiz gan reaģēju ļoti emocionāli. Tagad, domāju, savāktu mantas un brauktu prom.

Es gribētu teikt,ka izrunātu tēmu un saprastu un censtos piedot utt., bet zinot sevi - PAT JA es teiktu,ka piedotu - es to iemestu viņam acīs pie mazākā sīkuma, jo es noteikti to neaizmirstu, tad es neredzu kāda jēga turpināt vienam otru mocīt,jo šādā situācijā es noteikti zāģētu un tur jau nu nekādu normālu attiecību tālāk vairs nevar būt...jo es nevaru iedomāties,kam manā galvā būtu jāsalēdzas, lai es to vnk aizmirstu un dzīvotu laimīgi tālāk.
Es neesmu galīgi kategoriska, jo neesmu bijusi tādā situācijā un negribētu tādā nonākt, bet to,ka es pārvērstos par zāģi, tas laikam ir fakts.
Es sevi gana augstu vērtēju, lai tik vienkārši kādam ļautu sapurgāt mūsu kopību, tomēr,ja to izdara pats vīrs, tad man tādu kopību, ko novērtē tikai viens - nafig nevajag.

vai tas bija tikai fizisks kontakts vai arī emocionāli

Kāda starpība, bučojās un seksojās tāpat. Man jau vēmienu izraisītu vien tas , ka viņš ir bijis ar citu gultā, pliks un sazin ko ir darījuši.

Otrkārt - sekss, sekss, sekss, sekss, sekss. Tev kaut kas cits laulībā un attiecībās arī ir nozīmīgs? Vai arī tikai sekss, sekss, sekss, cik labs ir sekss vai cik slikts ir sekss... un seksa vārdā var krāpt un cūcīgi ievemt otra uzticības traukā, jo otrs pats vainīgs - sekss taču nebija labs? Kādas ģimenes vērtības, cieņa un mīlestība pret otru, neeksistē? Tikai sekss, sekss, sekss, sekss???

+1
Un, ja vēl ir bērns? kauna nav ievemt ne tikai sievai, bet arī bērnam dvēselē?

Tagad, domāju, savāktu mantas un brauktu prom.

Es laikam arī darītu šādi. Ko tur vairs runāt..vēl pretīgāk paliktu.

Es laikam arī darītu šādi. Ko tur vairs runāt..vēl pretīgāk paliktu.

Ne ne nē, mantas savāc, sagaida vīrieti, iemauc viņam kārtīgu pļauku un tad aizvācas.

Man lasot šo diskusiju, vemt sagribējās...nopietni, iedomājoties vien krāpšanu.

Īstenībā par to runāšanu domājot..kā jūs runātu? nosēdinātu pie galda un sāktu vienkārši prašņāt ko, kāpēc, cik daudz, cik ilgi? Jūs varētu tā saņemties? Un, ja nu viņš melotu? Ja nu viņš teiktu, ka tas tāpēc, ka attiecībās viss nebija labi? Jūs tiešām sēdētu un klausītos? Un kā piedotu? Kā liktos gultā pēc tam? brrr (t)
Es domāju, ka nevarētu to izturēt. Vai nu histērijā kristu vai arī ar pannu no visa spēka sistu.. nedod dievs ko tādu pieredzēt.

Es mēģinātu izrunāt to, bet zinot mani es vienkārši izgāstu niknumu par to. gūltā likties gan es vairs nespētu un kopā būt ar jo nespētu tikt pāri tai domai - a ja nu viņš mani vel krāpj?

Kā liktos gultā pēc tam?

vot šis ir tas, par ko jādomā. tās, kuras reiz ir piedevušas- kā bija atkal ar viņu gulēt pēc tam, kad citā caurumā pabijis? stulbas domas nemocīja? pretīgi nebija?

kā bija atkal ar viņu gulēt pēc tam, kad citā caurumā pabijis? stulbas domas nemocīja? pretīgi nebija?

Nē, nu varētu domāt, ka visi pirms precēšanās nevainīgi bijuši un nekādos citos "caurumos" nav bijuši :D

Priekš manis gan ir svarīgi tas, ka manu caurumu nomainījis pret citu un pēc tam atgriezies manējā. Iu. Es nekad nepiedotu, noteikti būtu sagrauta, bet kaut kā tiktu pāri. Vienkārši zinot sevi - nekad vairs nespētu uzticēties un dzīvot tā it kā nekas nebūtu noticis. Agri vai vēlu tas novestu pie šķiršanās.
Nopietni? Likties gultā ar cilvēku, kurš vēl nesen ar minimāliem vai bez sirdsapziņas pārmetumiem drātējis kādu citu? Jā, tiešām vēl pavainot sevi vajag pie tā visa, nu, tas tā pilnam komplektam. :D

Runa nav jau par to ka neviens nekad citā caurumā nebūtu bāzis, bet gan par to ka cilvēks vairs nejūtas respektēts attiecībās un ja vel pēc tam pēc krāpšanas paliktu kopā un nodarbotos ar seksu tas var radīt nepatīkamu pēc garšu ka jūties kā niecība ka ko tādu pieļauj.

Kam gan patīk tā doma ka vīrietis ņemas ar kādu citu, tad atbrauc mājās paēd vakariņas un tad ņemās ar tevi. Tomēr saustarpējā cieņa zūd ar šādām rīcībām un var rasties riebums pret partneri psiholoģiski līdz ar ko fiziska pivilkšanās arī pazūd un to reti kāds var pārdzīvot un ja var tad tas prasa daudz laika. Protams ja vīrieties tiešām arī cenšās labot savu rīcību savādāk vienīgā iespēja tam tikt pāri ir nomainīt partneri un pat tad kādu laiku ir tās bailes ka krāpšana varētu atkārtoties.

Undiya, bet kāds tad tam sakars ar "caurumiem"? Tur jau runa par krāpšanu kā tādu, nevis ķermeņa atverēm.