Ja vīrietim ir mīļākā

Nevar visus krāpšanas gadījumus likt vienā maisā. Katrs gadījums ir individuāls un tāpēc arī risinājumi var būt dažādi.
Tomēr smaidu par komentāros pausto kategoriskumu :) Diez vai pašas tā uzreiz skrietu prom no vīriem. Tepat forumā pilns ar tēmām par disfunkcionālām attiecībām, kurās dāmas cieš, bet par šķiršanos pat dzirdēt negrib.

Īstermiņā, iespējams, vēl attiecības var mēģināt saglābt, bet es domāju, ilgtermiņā tādām attiecībām nav nākotnes. Tas rūgtums jau tā vienkārši nepāriet.

Negribētu tādas attiecības,jo viņas vienkārši vairs 'nedarbotos', es nevarētu uzticēties vēlreiz,nevarētu piedot,nevarētu neatriebties utt. Vieglāk būtu palaist to cilvēku,lai arī cik sāpīgi nebūtu. Tā es saku tagad,tad, kad tas būtu cilvēks,kuru mīlu - viss varbūt arī savādāk,varbūt vairs necienītu pati sevi.

Nedomāju, nefantazēju par tādām tēmām. :D Tas, kā VARĒTU rīkoties, ir viens, pavisam cita lieta, kad tiešām jārīkojas!

ja mēs būtu precējušies gadus 20 un būtu bērns tīņu vecumā, tad varbūt uz momentu piedotu, bet tāpat kaut kurā momentā izšķirtos.

es nevaru tādas lietas piedot nekad

Es gan neesmu tik kategoriska, un vaina būtu jāmeklē abos. Jāvērtē kas ir tie faktori, ka rezultāts ir tads, kāds ir.. Pec tam, kad būtu novērtēts, kādēļ vīrietim bija uzradusies mīļāka arī lemtu tālāko plānu. Vai šķiršanās vai laulības glābšana.

Godīgi, es esmu bijusi mīļākā gan aizņemtiem, gan tagad arī precētam.Un uz jautājumu, kapēc.. viņiem vienkārši vajag to adrenalīnu un ekšenu. Pašlaik šis konkrētais vīrietis saka, ka nav pirmā reize, kad noiet slīpi un ticu, ka nav arī pēdējā reize. Ir cilvēki, kas ir monogāmi, ir kas nav. :)
Tā jau dikti neiedziļinos, kas tur par problēmām šādās attiecībās. Bet ja nāk pie manis un noņem gredzenu, tad diži sirdsapziņa nemoka. Ļauni jau tas ir. Katrs veido savu dzīvi..
Labāk, tad vispār neprecēties.

Es izrunaatos ar viiru, jo man buutu svariigi uzzinaat, kaapeec vinjsh taa riikojas,

Un šķirtos 100%. Uzskatu, ka krāpšana nav nekāds attaisnojums, ja attiecībās kaut kas nav kā vajag.
Un , pazīstot sevi, es nevarētu to pieņemt un aizmirst.

Dolcy, man tik viens jautājums.. Tas nav domāts kkà pārmetoši vai nosodoši..
Bet, nav nedaudz stulbi, ka Tu vnm busi 2.vietā, nebūs viņš pie Tevis Ziemassvētkos, un citos svētkos, svarīgākās ir bērnu dzimšanas dienas nevis kādi Tavi plāni, nav nekāda stabilitāte.. Tik cik krāpj ar Tevi sievu, tik guļ ar vēl 5..!? Nav tāda nevērtības sajūta? Vai tu esi labi iemācījusies sev to noslēpt un tādās kategorijas nedomā?
Vai arī nekad neesi baudījusi īstā vīrieša uzmanību, rūpes, gādību. Tik cik pie Tevis atbraukt un izšaut riekstus, atvainojos par izteicienu.

Dolcy vismaz ir mierinājums, ka viņa dod adrenalīnu un ekšenu, bet skumjākais ka viņai nav nekādu ģimenisku, garīgu vērtību :-/

Carpe Diem Man viņš nav vajadzīgs tādā līmenī, lai es domātu par Tevis minētājām lietām. Es tāpat tiekos ar citiem un daru visu kā parasti. Es vienkārši pati neesmu uzticīgais tips, varu tikties ar daudziem un sirdi negrauž. Zinu, ka degšu ellē bet nu..

Kamēr viņa sieva darbā tikmēr mēs pļāpājam, apmainamies ar mīļziņām un tiekamies pa vakariem, dzīvo pavisam netālu. Kā labi draugi esam:)
Man laikam jāsajūt tā iekāre no vīrieša un viss, jūtas un attiecības nav man. :)

Šeit tiek smīkņāts par kategoriskajām.. Bet man mistiskāka šķiet to savienību turpināšana..vai tad nokrāptā puse nepārmet, nezāģē, nesāp? Manuprāt, tādas attiecības, ja uzreiz nenodzēš, tad tās tāpat tiek lēnā garā iznīdētas..

Salemana Tas par mani bija?

Ģimene ir vērtība, ja tā tiešām ir vērtība. Šādiem cilvēkiem tā nav vērtība. Nejau es uzsāku pirmā šādu procesu. Cik klausos, tad reti kuri ir uzticīgi, jo nu krāpšanu maksimāli grūti nojaust, ticat man, jo esmu otrā galā.
Visskumjāk, ja ir vel ģimenē bērni.

Lai arī cik slikti ietu attiecībās - pirms krāpšanas vispirms jāizšķiras.
Un viss!

Cilvēks ārpus attiecībās meklē to kas attiecībās trūkst. Gan vīrietis, gan sieviete.

Vai var nenonākt līdz tam ? Droši vien ka var, ja abi pacenšas.

Mana pieredzē vīrieši saka: Ka šķirties negrib, JO viņiem ir ērti ar sievu. Tam es ticu, ir, kas mājās sagaida, aprūpē. Bet ekšenu gūst ārpusmājas.

Tapēc es noteikti negribētu precēties, laikam neticu nevienam pretējam dzimumam vairs. :D

Bet iemīlēties aizņemtā gan muļķīgi un nevajadzīgi, kreņķi tikai.

Cilvēks ārpus attiecībās meklē to kas attiecībās trūkst. Gan vīrietis, gan sieviete.

Tur jau tas āķis, ka ne vienmēr meklē.. Ir cilvēki, kuriem šāda meklēšana ir pāri godam..
Savukārt ir arī tāda veida cilvēki, kuri krāps jebkuru partneri..

Ne jau vienmēr problēmās un kaut kā trūkumā ir tā sāls.. Visās attiecībās mēdz uzrasties kaut kāda problēmiņa.. :)

nav nedaudz stulbi, ka Tu vnm busi 2.vietā, nebūs viņš pie Tevis Ziemassvētkos, un citos svētkos

Ne jau vienmēr ir būtiski kopā pavadīt Ziemassvētkus. Var būt variants bez saistībām, tikai seksam, kāda kopīga izklaide kādreiz, bez ilūzijas, ka viņš šķirsies no sievas, lai paliktu pie mīļākās. Neuzskatu tur ko baigi nosodāmu no mīļākas puses, ja viņa pati nav kaklā kārusies. Tā ir arī vīrieša izvēle, ja gribēs krāpt, atradīs ar ko.

Nikola. Jāa! Ja gribēs krāpt, tad atradīs ar ko! Ja ir viena mīļākā, tad būs vel 10. Cits variants, ja vīrietim tā mīļākā jau sāk iepatikties un sanāk pavadīt laiku aizvien vairāk un vairāk.

Ja teiksim kādreiz nonāktu tāda situācija, ka precētais būtu gatavs šķirties un būt ar mani kopā es sūtītu dillēs noteikti. :D Tad man interese visa zustu.