Ja vīrietim ir mīļākā

Paris palasot diskusiju, vienīgais, ko varētu ieteikt, ir neņemt vērā komentārus, kurus izsaka cilvēki, kas nav bijuši ilgstoši (7+gadi) kopā vai precējušies, jo viņiem nav ne mazākās nojausmas, par ko viņi runā. Tāpat katrs gadījums ir individuāls, kuru nevar pielīdzināt vispārējam standartam, kamēr nav noskaidroti visi apstākļi. Galvenais - nestreb karstu, izproti savas jūtas par situāciju un, izejot no tām, pati atradīsi risinājumu.

Selīna paldies par tekstu meklēšanu :-P
Tu esi laba izmeklētāja - ordenis tev (l)

Jāpiekrīt ^^2, sparīgākos komentārus dot tās kuras pat attiecībās nav dzīvojušas, vai arī ļoti maz. Un runā kā ilggadēji laulību eksperti.

Padzīvojiet vairāk par 10 vai 15 gadiem kopā un tad dodiet savu galīgo spriedumu.

Kā es jau rakstīju abi esam grēkojuši, un arī kopā esam šur tur bijuši. Bet par labāk nerunāt – citādi noēdīs vēl vairāk.

Kur jums tāds naids rodas ? It kā normāli cilvēki, bet ar tādu negatīvismu pilni ???
Vai tiešām tik ļoti neiet pa dzīvi. Nu nevar laimīgs un apmierināts cilvēks tādu žulti gāzt ārā.

Selīna, malacis! :)
Es arī atcerējos tieši šo diskusiju, bet bija slinkums meklēt.

Kur jums tāds naids rodas ? It kā normāli cilvēki, bet ar tādu negatīvismu pilni ???

Kur ir naids? Izlasīju visu diskusiju un neredzēju. Nevajadzēja izlikties baltākam,nekā esi...
Atbildot uz autores jautājumu - šobrīd es šķirtos...Kopā esam 7 gadus, bet esmu gana jauna, lai izveidotu vēl citas attiecības...
Ja viņš mani krāptu, kad man būtu 60, tad iespējams neko nedarītu, jo tāpat jau drīz būtu jāmirst! :D

Dionysus
Ja drīkst zināt, viss kas man interesē vai tu nožēlo to ka krāpi savu sievu? vai tu to darītu velreiz? It īpaši ja apstākļi būtu līdzīgi kas tev iespējams rastu tādu spiedienu un velmi atkal krāpt, vai tu to darītu velreiz?

Galvenais protams, vai tu cieni savu sievu gana lai nekad vairs neko tādu neatkārtotu? Vai ar vairāk esi kopā ģimenes dēļ lai tā neizirtu(ja ir bērni) .

Nav māksla nodzīvot n-tos gadus laulībā un krāpt otru pusīti, mīdīt ar kājām, bet māksla ir cienīt, mīlēt otru un stāties pretī kārdinājumiem viasa mūža garumā, tā ir māksla, īstas attiecības. Pārējais pilnīgs fufelis, slima suņa murgi! Un ilgā kopdzīva ir vājš attaisnojums, neitur nekādu kritiku.

tb neiztur

Nav māksla nodzīvot n-tos gadus laulībā un krāpt otru pusīti, mīdīt ar kājām, bet māksla ir cienīt, mīlēt otru un stāties pretī kārdinājumiem viasa mūža garumā, tā ir māksla, īstas attiecības. Pārējais pilnīgs fufelis, slima suņa murgi! Un ilgā kopdzīva ir vājš attaisnojums, neitur nekādu kritiku.

Perfekti pateikts.
+1000

Izskatās, ka galvenajam laulību ekspertam uzradies vismaz viens faniņš, kurš paglaudīs galviņu un pateiks, kā viņas visas ir muļķes, kas nav pat tuvumā redzējušas vairāku gadu attiecības un neko no dzīves nesaprot(atšķirībā no krāniņu saturēt nespējošā eksemplāra, kurš ir spējīgs vien vainu uzgrūst otram). Tā, starp citu laikam ir ''ļoti pieaugusi'' rīcība - nespēt atzīt paša kļūdas un to, cik esi riebīgi izrīkojies. Tā vietā, labāk rādīt ar pirkstu uz otru - ka viņa vainīga, es jau neko, viss notika viņas dēļ un sliktā seksa dēļ. Jā, tā rīkojas īsti pieaugušie cilvēki ar lielu attiecību pieredzi.

Esmu gan precējusies, gan 7+ gadus attiecībās, bet uzzinot par vīra sānsoli, nekavējoties sakrāmētu viņa mantas un uz neredzēšanos. Mans vīrs zina, ka krāpšana ir tā lieta, ko es nepiedotu nekad. Es esmu redzējusi, kāda var izvērsties laulība, kurā viens ir krāpējs, bet otrs mēģina samierināties, un savā dzīvē to nepieļautu.

Ja drīkst zināt, viss kas man interesē vai tu nožēlo to ka krāpi savu sievu? vai tu to darītu velreiz? It īpaši ja apstākļi būtu līdzīgi kas tev iespējams rastu tādu spiedienu un velmi atkal krāpt, vai tu to darītu velreiz?

Par nožēlošanu - daļēji. Tas jebkurā gadījumā kaut ko iemāca, arī to ka vairāk tādās avantūrās nepiedalos. Ir bijušas situācijas, bet neizmantoju tās.
Mēs ar sievu atradām citu veidu ka realizēt savas slēptākās vēlmes. Tāpēc vairs tādas lietas nav aktuālas.

Galvenais protams, vai tu cieni savu sievu gana lai nekad vairs neko tādu neatkārtotu? Vai ar vairāk esi kopā ģimenes dēļ lai tā neizirtu(ja ir bērni)

Mēs esam kopā, jo mīlam viens otru. Man arī vislabāk patīk brīvo laiku pavadīt kopā ar ģimeni un bērniem. Mums ir savas tradīcijas ko un kā pavadām brīvdienas. Vislabāk jūtos ka esmu kopa ar sievu un bērniem.

Tev nav pašam pretīgi teikt, ka mīli, ja tik cūciski izrīkojies??

Es esmu kategoriski noskaņota pret krāpšanos... bet tās bultas Dionysus virzienā jau kļūst apnicīgas..

Katris lai rūpējas par savām attiecībām kā prot un vēlas.. :)

Mademoiselle!, un tev nav pretīgi moralizēt un līst cita dzīvē bez iemesla?

piekrītu Cormeum, meitenes, jūs jau par daudz atļaujaties.

Tev nav pašam pretīgi teikt, ka mīli, ja tik cūciski izrīkojies??

Dzīve ir dzīve un kāda tā ir dzīvota, tāda ir dzīvota. Savi raibumi arī ir.
Starp citu ap 75-80% vīriešu kaut ko "savāra" ārpus attiecībām. Kāpēc ?

Vai jūs esiet atklāti izrunājušās ar savu otru pusi par seksu - kādas kuram tās slēptākās vēlmes ?
Mēs esam. Pēc tam vairs tādas vēlmes kaut kur skriet pa kreisi. Jo katru (gandrīz) var saprast.
Un var kopīgi rast risinājumu.

Trīne1, nē nav. :D
Man būtībā ir pilnīgi vienalga... Vienkārši žēl to sieviešu, kas ko tādu piedzīvo.

Par nožēlošanu - daļēji.

Kāpēc tikai daļēji? Vai tevi sieva ar bija kaut kā sāpinājusi vai pat gandrīz vai izaicinājusi ka tu nejūti to nožēlu tā ka pie krāpšanas tak biji vainīgs tu.

Tas jebkurā gadījumā kaut ko iemāca, arī to ka vairāk tādās avantūrās nepiedalos. Ir bijušas situācijas, bet neizmantoju tās.

Man liekas ka tādas iespējas ir mums visiem, bet tieši tāpēc tie ir kā uzticības pārbaudījumi, lai gan ko var zināt, iespējams ja parādītos štais cilvēks tad laustu mēs visi savus dzelžainos uzskatus un laistu pa kreizi, vienīgais pieņemu ka daudziem tā nožēla pēc tam ir smagāka, bet nevaram jau mēs zināt, iespējams esi jau to bēdu gana nožēlojis ka vairs nav ko vecas lietas celt baigi gaismā.

Mēs ar sievu atradām citu veidu ka realizēt savas slēptākās vēlmes. Tāpēc vairs tādas lietas nav aktuālas.

Slēptākās velmes? Jums tad ir kaut kādas tieksmes vai fetiši? Kurus nespējot īstenot ar partneri tāpēc meklēji kur citur kur iegūt?

Mēs esam kopā, jo mīlam viens otru.

Tu pateici to ka tu viņu mīli, bet tu nepateici to ka tu viņu cieni, tas tā interesanti.

Mademoiselle!, un man žēl to sieviešu, kas tērē savu laiku svešu problēmu iztirzāšanai un citu noniecināšanai. ;-)

Trīne1, ja cilvēks publiski atklāj savas attiecību detaļas, tad ir jābūt gatavam saņemt kritiku un ne tos labākos komentārus. Šis ir publisks forums, kur visi var izteikties. Un nezinu nevienu, kam krāpšana saistītos ar kaut ko pozitīvu.

Kāpēc tikai daļēji? Vai tevi sieva ar bija kaut kā sāpinājusi vai pat gandrīz vai izaicinājusi ka tu nejūti to nožēlu tā ka pie krāpšanas tak biji vainīgs tu.

Tagad kad pagājuši jau daudzi gadi, tas šķiet kā avantūrisks piedzīvojums no pagātnes. Ja tas būt pirms mēneša - visticamāk ka nožēlotu.

Slēptākās velmes? Jums tad ir kaut kādas tieksmes vai fetiši? Kurus nespējot īstenot ar partneri tāpēc meklēji kur citur kur iegūt?

Ar gadījuma partneri nevar realizēt un baudīt to ko ar sievu. Tur vajag labi pazīt vienam otru, uzticēties un paļauties uz otru. Tas kas daudz vairāk ka fetišs vai spēlēšanās ar dažādiem seksa atribūtiem (lai gan arī tas ir forši)

Tu pateici to ka tu viņu mīli, bet tu nepateici to ka tu viņu cieni, tas tā interesanti.

Es ļoti cienu savu sievu. Palīdzu un atbalstu viņu visur kur varu.

Tagad kad pagājuši jau daudzi gadi, tas šķiet kā avantūrisks piedzīvojums no pagātnes. Ja tas būt pirms mēneša - visticamāk ka nožēlotu.

A tad kad tas atklājās sievai vai tajā brīdī tu to arī nožēloji tā pa īstam? Vai uzskati ka tā krāpšana tomēr bija vajadzīga tev lai pēc tam saprastu labāk cik ļoti svarīga tev ir tava sieva?

Ar gadījuma partneri nevar realizēt un baudīt to ko ar sievu. Tur vajag labi pazīt vienam otru, uzticēties un paļauties uz otru. Tas kas daudz vairāk ka fetišs vai spēlēšanās ar dažādiem seksa atribūtiem (lai gan arī tas ir forši)

es savu teikto biju domājusi vairāk tā ka tieši partnera attiecībās ja nevar īstenot savas dziļākās vēlmes tad iet tās meklēt kur citur var īstenot. Bet jā, protamska ar pilnīgi svešu cilvēku nebūs tas viss ko vajadzēt, varbūt velmes tiks īstenotas, bet pietrūkst tā uztičība un saustarpējā ķīmija kas tomēr ir attiecībās esot ilgstoši.

Es ļoti cienu savu sievu. Palīdzu un atbalstu viņu visur kur varu.

Tas ir galvenais, lai kādas kļūdas nebūtu pielaistas pagātnē ir tomēr svarīgi ka tam esat tikuši pāri un iemācījušies ar to sadzīvot.

Mademoiselle!, un ko dod tava publiskā kritika? vai tāpēc cilvēks pēkšņi būs tapis dziedināts? savas kļūdas ir jau izpratis, tas ka plēšat viņu kā izbadējušās ir jau kaut kas cits, personīgā nepatika, neapmierinātība.