Kā var būt viens svarīgāks par otru? Kāpēc vispār jāliek cilvēkam izvēlēties, kas viņam svarīgāks? Gaidi to brīdi, kad gan Tev, gan bērnam vajadzēs nieri, bet viņam būs tikai viena ko dot un tad jāizvēlas?
Tās ir pilnīgi dažādas attiecības - ar bērnu un ar otru pusi. Nevar būt viens svarīgāks. Tas, ka bērns prasīs vairāk uzmanības, nav apstrīdams, taču tas, ka bērns to arī saņems, nenozīmē, ka sieva būs mazāk svarīga. Un ja sieviete var palikt greizsirdīga uz savu bērnu, jo viņai pēc bērna dzimšanas tiek mazāk uzmanības, nekā bija pirms tam, tad tādai nevajadzētu dzemdēt vispār. Ok, ja pēc bērna dzimšanas sieva paliek par tukšu vietu - viņu vairs neievēro vispār, tas ir slikti, bet tas, ka vīrietis vakaros spēlējas ar bērnu, tā vietā, lai čubinātu dīvānā sievu, ak dies, kas tur slikts? Sievu pačubinās, kad bērns gulēt būs aizgājis. Manuprāt, sievietei ir jābūt tai, kas notur to uzmanības balansu visiem, tai, kas parūpējas, lai bērns pavada laiku kopā ar tēvu, kaut vai aizsūtot abus uz parku, kamēr pati kaut ko šiverē pa māju vai iet pie friziera, kas zin, kurā brīdī bērns jāaizsūta pie omes un jāpavada laiks divatā un izdomā, ko varētu darīt visi kopā. Vīriešiem ir daudz praktiskāka domāšana, viņi par emocionālo var neaizdomāties, kamēr pašiem nav totāls diskomforts.
Man liekas, ka autores gadījumā vīrietis izvērtēja to no viedokļa - bērns prasa vairāk uzmanības, sieva ir pieaugusi un var paciesties nedaudz. Sieva nepaliek nesvarīga dēļ bērna.