Kas svarīgāks- sieva vai bērns?

Nu man citreiz uznāk greizsirdība, kad vīrs pārāk tik ar bērnu ņemas un es esmu novārtā:D un meita ar ir greizsirdīga, kad viņu atstāj novārtā un samīļojamies:D laikam abām mums tā greizsirdība ir asinīs. Vina citreiz mani stumj prom no tēta:D un rāda dusmīgu sejas izteiksmi!

wee
Tu savu viedokli balsti uz reāliem šķiršanās gadījumu iznākumiem vai viedokli, kā būtu jābūt vai kā būtu pareizi?

uz reāliem piemēriem

Nu, es teikšu tā - ir diezgan gudri uzdot šādus jautājumus PIRMS kāzām un bērna radīšanas, tomēr tās atbildes, kuras tiek saņemtas tagad, pilnībā nav jāuztver kā akmenī iekalta poza, jo cilvēki pēc bērna piedzimšanas mēdz ļoti mainīties - gan uz vienu, gan otru pusi. Tomēr arī tas, ka Tev šādi jautājumi liekas TIK svarīgi, lai pārvērtētu visu savu nākotni ar konkrēto cilvēku, manuprāt, arī nav īsti... nu, tas nav ļoti nobrieduša cilvēka solis, tā teikt. Īsti neatceros, ka manas draudzenes, kurām jau ir bēbji, būtu par šādām lietām daudz prātojušas - nezinu, varbūt nav teikušas. Bet no malas iespaids vienmēr ir tāds, ka nekādas "vietas" netiek dalītas - pāris apzinās, ka ir vecāki un kopīgi dodas uz mērķi, kas ir izaudzināt atvasi par kārtīgu cilvēku un nodrošināt tam visu nepieciešamo, nevis spriedelē, kurš ģimenē tagad ir galvenais. Tā, man liekas, arī ir tā atšķirība domāšanā starp vecākiem un bezbērnu pāri.

wee
Tu savu viedokli balsti uz reāliem šķiršanās gadījumu iznākumiem vai viedokli, kā būtu jābūt vai kā būtu pareizi?

Man gan šķiet, ka jautājums, ko uzdevi bija provokatīvs. Viņš varbūt, ka vispār nav domājis par kopīgiem bērniem un tagad - badāc!! - jautājums, ko mīlēs vairāk sievieti vai vēl neesošu bērnu. Un, ko tu domātu, ja viņš teiktu, ka svarīgāka būtu tu? Tad liktos, ka viņš vēl neesošo bērnu nemīlēs gana stipri utt. Ja cilvēkam problēmu nav, tad tās ir nepieciešams izdomāt :D
Man jāpiekrīt meitenēm, kas jau iepriekš teica, ka viņš ticamākais, ka to bija domājis tā, ka bērns ir mazs un neaizsargāts, pilnīgi atkarīgs no tuvāko rūpēm. Tajā pašā laikā, tu esi pieaugusi sieviete, kurai nav nepieciešamas nepārtrauktas rūpes. Nu un, ka pateica "tikai sieva"? Varbūt tiešām vīrietis nav tas daiļrunīgākais un to pateica bez domāšanas :D ja es psihotu par katru pērli, ko mans vīrs mēdz izmest, jau sen trako mājā būtu :D

saki ko gribi es tev nepiekritīšu , es tagad nerunāju par apstākļiem , kur māte ir bez maz bomzene /alkāne vai strādā par minimālo, bet par normāliem cilvēkiem , kur abiem ir normāli apstākļi, tas , ka māte nedzīvo villā pie jūras , bet gan 2-3 istabu dzīvoklī centrā , pelna neviss 5k mēnesī , bet 1k nedod tēvam pārākuma tiesības ....

Wee
Pietiek, ka vīrietim ir labāki sadzīves apstākļi. Krūts barošanas laikā, protams, mātei priekšroka, bet pēc tam notiek visādi.

Bērns nav nekāda lieta , lai kāds to paturētu pret paša vēlešanos un nu nezinu, kas būtu jāizdara mātei , lai tai atņemtu bērnu , kurš pats nav spējīgs izteikt savu gribu.

Ja reiz šādas runas, iesaku pajautāt viņa viedokli par bērnu dalīšanu šķiršanās gadījumā. Diemžēl vīrieši mūsdienās ir mainījušies un šķiršanās gadījumā vēlas bērnu sev. Un tad sievietei ir divkārša traģēdija-vīrietis aizskrējis pie citas un vēl sev savāc bērnu, atstājot sievieti pilnīgi vienu.

Vispār jau sākumā ir sieviete, tad vīrietis un tad bērns. Es gan šim sadalījumam nepiekrītu, bet tieši tāds tiek uzskatīts par pareizāko veselīgu attiecību uzturēšanā.

Jautājums nav dumjš , pa lielam šāda domāšana noved pie tā, ka pāris dzīvo kopdzīvi tikai dēļ bērna ....

Nu ja man piedod, bet tik stulbu jautajumu uzdotu, tad es ari atbildetu berns.

Tā ir liela māksla apzināties , ka tu vari dāvāt dzīvību tam , kas pa lielam Tev nekad nepiederēs, bet pavadīt visu dzīvi ar to ko neesi radījis

+++

Tā ir liela māksla apzināties , ka tu vari dāvāt dzīvību tam , kas pa lielam Tev nekad nepiederēs, bet pavadīt visu dzīvi ar to ko neesi radījis

Cik labi teikts!!

nuuu es teikšu tā ...

1) vēl nav ne gredzena pirkstā, ne bērns pasaulē , bet jau kašķis ne par ko :D :D
2) nevajag salīdzināt un nostādīt sevi vienā līmenī ar bērnu , kur nu vēl pašas ....

Tās, kurām ir bērni- kā mainijās jūsu vīru attieksme pret jums pēc dzemdībām? Vai pārdzīvojot visas tās grūtniecības problēmas un dzemdību sāpes, vīrs nesāka uz jums skatīties citādāk- vairāk ar cieņu?

es to neuzskatīju par varoņdarbu un problēmām līdz ar to negaidīju kaut kādu īpašu attieksmi, es negribēju lai man dzemdībās tur rociņu un mani redz , līdz ar to vīrs tikai pie smuka iznākuma , šuves aizmirsās, pa lielam, ātri ...

Tā ir liela māksla apzināties , ka tu vari dāvāt dzīvību tam , kas pa lielam Tev nekad nepiederēs, bet pavadīt visu dzīvi ar to ko neesi radījis ;)

Vai jums nav bijusi sajūta, ka vīrietis savu bērnu mīl vairāk kā jūs?

Šīs mīlestības vispār nav salīdzināmas.

KasTev pašai būtu svarīgāks?

Bērns ir svarīgs, protams, bet jāatceras, ka bērniem ir tendence augt. Kaut kad viņš pieaugs un aizies savā dzīvē un veidos savu ģimeni. Tādēļ, manuprāt, dzīvesbiedrs ir savā ziņā svarīgāks, jo tieši viņš (pie labām attiecībām) būs tas, kas tev vecumdienās uztaisīs tēju. Protams, kamēr bērns ir maziņš, tikmēr viņš un viņa vēlmes ir svarīgākas. Bet vecākiem ir jāatceras, ka pa priekšu viņi ir pāris, vīrietis un sieviete.

Man bērnu nav, bet mana mamma man ir teikusi, ka vispirms ir vīrietis un sieviete un tad bērns. Tā esot pareizi un tā tam esot jābūt. Ticu viņai uz vārda :-)
Kā arī piekrītu Miss Joker.

Tas, ka diviem cilveekiem piedzimst beerns, nenoziimee, ka vinji paarstaaj funkcioneet kaa paaris un tagad ir tikai vecaaki.

Protams ka tas to nenozīmē, bet ir cilvēki kuri tiešām visu enerģiju pēc tam velta bērnam, nemaz neaizdomājoties tik tālu ka varbūt drusku uzmanību vajag arī partnerim.

Lai gan tās ir divu dažādu veidu mīlestības, tomēr pārāk liela uzmanības veltīšana vienai pusei radīs uzmanības trūkumu otrai pusei. Vienā variantā nelaimīgs vīrs un otrā atkal nelaimīgs bērns, tieši tāpēc uzmanību ir jādala vienlīdzīgi, līdz ar to arī mīlestība jāsniedz vienlīdzīga, pat ja tās ir dažāda veida mīlestības.

Bērns raudās otrā istabā, bet tu vīram cepsi kotletes un sniegsi minetu? Šaubos...

Nevajag pārspīlēt, nekur netika teikts ka bērna vajadzības netiktu veiktas jo lūk vīram gribas ēst. Tas ir vairāk domāts tā ka nevar visu enerģiju veltīt bērnam, protams sākumā tas tā varētu ar iznākt, bet tad kad bērns paliek drusku vecāks, ir jāsaprot ka vajag arī partnerim uzmanību.

Kāds tad būs rezultāts ja visu dienu un nakti māte tikai apčubina bērnu, ar vīru knapi runā, ja vīrs iesaka kādu izbraucienu vai ko tādu tā uzreiz tik saka ka nevar jo lūk bērnam šis un tas, lai gan patiesībā tam bērnam viss būtu ok tajā izbraucienā, vai ar varētu atstāt uz dieniņu pie radiem vai tuviem draugiem.

Ja visa pasaule tik grozīsies ap bērnu/vīru tad attiecīgi tas pie laba nenovedīs.

Ir arī tādi cilvēki kas bērnu pilnīgi izmanto kā attaisnojumu visam, lai tik izvairītos no divvientulības utt. kura iespējams ilgi nav bijusi jo no sākta gala visa uzmanība ir pievērsta bērnam un vairs neprot/nespēj to uzmanību novērst uz citām lietām.