Kas svarīgāks- sieva vai bērns?

Es esmu par to ka sieva ir pirmajā vietā un tikai pēc tam bērns, jo ja nebūs partneris attiecībās laimīgs, tad attiecīgi tas slikti atspoguļosies arī uz ģimeni/bērnu, bet ja vīra un sievas attiecības būs stabilas, spēcīgas, dodot viens otram priekšroku tad arī bērnam tiks dots labs attiecību piemērs un arī bērns viss drīzāk saņems gana daudz labā no abiem vecākiem un nāksies pieredzēt daudz mazāk sliktā.

Protams bērns arī ir jāmīl un jālolo, bet tomēr dienas beigās es vēlētos apgūlties blakus gultā pie vīra nevis bērna.

cormeum

Tad jau jārok dziļāk.. varbūt Tu attiecībās nejūties mīlēta, cienīta, ja uzdod sev šādu jautājumu

labs jautājums, jā.. varbūt?

Protams ka ir labi ja tēvs / māte izrāda ļoti lielu mīlestību bērnam, pieķeršanos utt., bet tas nenozīmē ka var partneru attiecības atstāt pilnīgi novārtā, ja tā tiek darīt tas var novest pie krāpšanām, šķiršanos, skandāliem utt. jo partneris nejūtas pietiekami lolots attiecībās. Viss labāk jau laikam būtu ja gan partnerim, gan bērnam tiek sniegta vienlīdzīga mīlestība.

Miss Joker ideāli pateikts, tieši manas domas.. gribētos, lai arī mans vīrietis tā domā

Miilestiiba pret dziivesbiedru un miilestiiba pret beernu ir divas nesaliidzinaamas lietas. Taas ir divas dazhaadas miilestiibas. Protams, beernam tiek dots daudz ruupju, bet ja vecaaki aizmirst ruupeeties arii pashi par savaam attieciibaam, taa jau ir vinju pashu vaina. Jebkuras attieciibas ir jaakopj, citaadi iznaakums beediigs. Tas, ka diviem cilveekiem piedzimst beerns, nenoziimee, ka vinji paarstaaj funkcioneet kaa paaris un tagad ir tikai vecaaki.

Paldies meitenes par domu graudiem :-)

Nē, viņam tikai jāpalīdz taisīšanas procesā, pēctam par bērnu jāaizmirst un jāmaksā alimenti sievai kā princesei :D bērns un sieva - 2 dažādas kategorijas, uz savu bērnu tak neskatīsies kā uz iekāres objektu, bet sievai tak pamperus nemainīs tuvākajā laikā. Uzpūš no mušas ziloni par neko. It kā, kad tev būs bērns, tad viscairāk uzmanības veltīsi vīram. Bērns raudās otrā istabā, bet tu vīram cepsi kotletes un sniegsi minetu? Šaubos...

VivaDiva, ja atbilde varētu būt jā, tad jādomā, kāpēc tas ir tā un.. kā to var risināt.. neiesaistot vēl nepiedzimušos bērnus :)

Mīlestība pret bērnu nav tas pats, kas mīlestība pret vīrieti.

Tas, ka diviem cilveekiem piedzimst beerns, nenoziimee, ka vinji paarstaaj funkcioneet kaa paaris un tagad ir tikai vecaaki.

Protams ka tas to nenozīmē, bet ir cilvēki kuri tiešām visu enerģiju pēc tam velta bērnam, nemaz neaizdomājoties tik tālu ka varbūt drusku uzmanību vajag arī partnerim.

Lai gan tās ir divu dažādu veidu mīlestības, tomēr pārāk liela uzmanības veltīšana vienai pusei radīs uzmanības trūkumu otrai pusei. Vienā variantā nelaimīgs vīrs un otrā atkal nelaimīgs bērns, tieši tāpēc uzmanību ir jādala vienlīdzīgi, līdz ar to arī mīlestība jāsniedz vienlīdzīga, pat ja tās ir dažāda veida mīlestības.

Bērns raudās otrā istabā, bet tu vīram cepsi kotletes un sniegsi minetu? Šaubos...

Nevajag pārspīlēt, nekur netika teikts ka bērna vajadzības netiktu veiktas jo lūk vīram gribas ēst. Tas ir vairāk domāts tā ka nevar visu enerģiju veltīt bērnam, protams sākumā tas tā varētu ar iznākt, bet tad kad bērns paliek drusku vecāks, ir jāsaprot ka vajag arī partnerim uzmanību.

Kāds tad būs rezultāts ja visu dienu un nakti māte tikai apčubina bērnu, ar vīru knapi runā, ja vīrs iesaka kādu izbraucienu vai ko tādu tā uzreiz tik saka ka nevar jo lūk bērnam šis un tas, lai gan patiesībā tam bērnam viss būtu ok tajā izbraucienā, vai ar varētu atstāt uz dieniņu pie radiem vai tuviem draugiem.

Ja visa pasaule tik grozīsies ap bērnu/vīru tad attiecīgi tas pie laba nenovedīs.

Ir arī tādi cilvēki kas bērnu pilnīgi izmanto kā attaisnojumu visam, lai tik izvairītos no divvientulības utt. kura iespējams ilgi nav bijusi jo no sākta gala visa uzmanība ir pievērsta bērnam un vairs neprot/nespēj to uzmanību novērst uz citām lietām.

Man bērnu nav, bet mana mamma man ir teikusi, ka vispirms ir vīrietis un sieviete un tad bērns. Tā esot pareizi un tā tam esot jābūt. Ticu viņai uz vārda :-)
Kā arī piekrītu Miss Joker.

Bērns ir svarīgs, protams, bet jāatceras, ka bērniem ir tendence augt. Kaut kad viņš pieaugs un aizies savā dzīvē un veidos savu ģimeni. Tādēļ, manuprāt, dzīvesbiedrs ir savā ziņā svarīgāks, jo tieši viņš (pie labām attiecībām) būs tas, kas tev vecumdienās uztaisīs tēju. Protams, kamēr bērns ir maziņš, tikmēr viņš un viņa vēlmes ir svarīgākas. Bet vecākiem ir jāatceras, ka pa priekšu viņi ir pāris, vīrietis un sieviete.

KasTev pašai būtu svarīgāks?

Vai jums nav bijusi sajūta, ka vīrietis savu bērnu mīl vairāk kā jūs?

Šīs mīlestības vispār nav salīdzināmas.

nuuu es teikšu tā ...

1) vēl nav ne gredzena pirkstā, ne bērns pasaulē , bet jau kašķis ne par ko :D :D
2) nevajag salīdzināt un nostādīt sevi vienā līmenī ar bērnu , kur nu vēl pašas ....

Tās, kurām ir bērni- kā mainijās jūsu vīru attieksme pret jums pēc dzemdībām? Vai pārdzīvojot visas tās grūtniecības problēmas un dzemdību sāpes, vīrs nesāka uz jums skatīties citādāk- vairāk ar cieņu?

es to neuzskatīju par varoņdarbu un problēmām līdz ar to negaidīju kaut kādu īpašu attieksmi, es negribēju lai man dzemdībās tur rociņu un mani redz , līdz ar to vīrs tikai pie smuka iznākuma , šuves aizmirsās, pa lielam, ātri ...

Tā ir liela māksla apzināties , ka tu vari dāvāt dzīvību tam , kas pa lielam Tev nekad nepiederēs, bet pavadīt visu dzīvi ar to ko neesi radījis ;)

Tā ir liela māksla apzināties , ka tu vari dāvāt dzīvību tam , kas pa lielam Tev nekad nepiederēs, bet pavadīt visu dzīvi ar to ko neesi radījis

Cik labi teikts!!

Tā ir liela māksla apzināties , ka tu vari dāvāt dzīvību tam , kas pa lielam Tev nekad nepiederēs, bet pavadīt visu dzīvi ar to ko neesi radījis

+++

Nu ja man piedod, bet tik stulbu jautajumu uzdotu, tad es ari atbildetu berns.

Jautājums nav dumjš , pa lielam šāda domāšana noved pie tā, ka pāris dzīvo kopdzīvi tikai dēļ bērna ....

Vispār jau sākumā ir sieviete, tad vīrietis un tad bērns. Es gan šim sadalījumam nepiekrītu, bet tieši tāds tiek uzskatīts par pareizāko veselīgu attiecību uzturēšanā.