Jauna dzīvesvieta - jauni kaimiņi

vēl viens iemesls, kāpēc nedraudzēties ar kaimiņiem, kā šie gribēs kur aizbraukt, aiziet, kļūsi par bezmaksas suņa aukli.

Man arī nebūtu grūti foršiem kaimiņiem izvest suni pastaigā. Un mums arī ir kaķis, kuram dažkārt noderētu barotājs nedēļas nogalēs :-D

Nu, mums tā ir. Protams, nepaļaujos, ka viņi mašīnu pieskatīs 24/7 vai vēl kaut ko, loģiski, ka nesēž pilnīgi visu laiku pie loga, bet, ja kāds, piemēram, noparkojas tā, ka nevar izbraukt, zinu kuram pajautāt, pie kā vērsties ar lūgumu mašīnu tālāk padzīt. :D Kā arī - esmu redzējusi kā nopēta drauga darba kolēģus, kad viņi nāk pēc mašīnas. :-D Rūpīgāk kā CSI. :D Tādi it kā sīkumi, bet man jau garām ejot ir paranoja, ka visu laiku pa logu kāds lūr. :D

Iepriekšējā dzīvesvietā, kur nodzīvoju līdz savam tagadējam vecumam, zināju tikai vecos kaimiņus, kuri nemainījās un tad sveicinājāmies, aprunājāmies, varēja šad tad iegriezties, kad vajadzēja kaut ko :) bet tā, pārsvarā bija daudz īrnieku un visus nekad nepaspēju pasveicināt, ka bija jau izvākušies :D
Kādreiz blakus dzīvoklī dzīvoja draugi, tad gan svinējām Jauno gadu un citus tusiņus rīkojām ar vazāšanos no dzīvokļa uz dzīvokli :D

Tur, kur tagad dzīvoju jau vairāk kā pusgadu, īsti nevienu nepazīstu...aptuveni nojaušu, kur kas dzīvo, bet parasti tikai sveicinos ;) Bet nekad neesmu mēģinājusi tā speciāli ar kādu iedraudzēties...nu tā kā Brī no seriāla Bīstamās mājsaimnieces :D

vēl viens iemesls, kāpēc nedraudzēties ar kaimiņiem, kā šie gribēs kur aizbraukt, aiziet, kļūsi par bezmaksas suņa aukli.

Mums gan bija tā ka visi mājās bija riktīgi saslimuši un kaimiņiene mums nedēļu veda suni laukā jo neviens nebija mājās spējīgs izvest :D Tā kā ir arī savi plusi kaimiņiem :P Un pēc kā tāda ar lielāko prieku ar pieskatītu viņu suni ja vajadzētu :) kamēr abi suņi viens otru nenokostu :D

lai ir apkārtnē kāds, ar kuru kopā suni izvest pastaigā

vēl viens iemesls, kāpēc nedraudzēties ar kaimiņiem, kā šie gribēs kur aizbraukt, aiziet, kļūsi par bezmaksas suņa aukli.

tādiem ziņkārīgajiem kaimiņiem ir arī pluss - bez viņu ziņas pagalmā nenotiks nekas, visus pazīst, visus zina un visu ir piefiksējuši, nemaz apsardzi nevajag

tā gan nav, vismaz uz to nevajag paļauties, tad, kad kas notiek, babulenes, kas visus vaktē, neko nezin, neko nav pamanījušas.

marchixa, par to apsardzi tas gan!
Vieni kaimiņi cēla māju, kamēr nebija pievilkta elektrība, to ņēma no mums. Vienu reizi kontakts bija izkustējies un šis kaimiņš, bija nācis skatīties, kas noticis, ka elektrības nav (mēs mājās nebijām, kontakts ir fasādes ārpusē).. Šis te uzbāzīgais kaimiņš to esot tā audzinājis, ka pa svešiem pagalmiem staigā utt, īsts sargs.
Tāpat vienmēr zinājām, ja drauga māte pa kluso bijusi mūsu dārzu izstaigāt.. tagad gan to vairs nav darījusi, jo saprata, ka nesanāk pa kluso. :-D
Savs labums! :-D

Tā kā šajās mājās dzīvoju kopš brīža kā ienācu šai pasaulē un mana ģimene ar tur dzīvo kopš mājas būvēšanas laika, mēs pazīstam visus kaimiņus, visos stāvos.
Ar citiem protams tikai apsveicinamies, bet ir arī tādi kaimiņi kuriem mēs izpalīdzam un kuri mums izpalīdz un pat atved ziedus vai lauku/dārza labumus :)
Tagad gan diemžēl daudzu vecie ir nomiruši vai citu iemeslu dēļ izvākušies. Ja kādreiz varēja mierīgi kaimiņi nākt viens otram palīgā, piemēram mans opis esot visiem kaimiņiem palīdzējis ar remontiem gan viss visādiem sīkumiem kā televīzora remonts, vadu savilkšana, kaut kā pieskrūvēšana vai pienaglošana utt. tad tagad tā vairs nav, bet tā pat visi vel ir draudzīgi un ar smaidu sasveicinamies.

Vienīgie kaimiņi kas man nepatīk ir tādi jaunie kaimiņi kuri pat nesasveicinas trepēs, attiecīgi ja ar mani nesveicinas, es arī pārstāju viņus sveicināt.

Nesen mūsu mājā ievācās jauna kaimiņiene, nu tiešām super forša dāmīte, tik draudzīga un uzreiz jau visus grib iepazīt. Godīgi sakot man nav pilnīgi nekādi iebildumi ja kāds ar grib jaukas kaimiņu attiecības vai gandrīz lai būtu kā draugi un kopā svinētu svētkus, tas tomēr ir arī forši savā ziņā it īpaši ja nav no tiem cilvēkiem kam bieži sanāk iepazīt jaunus cilvēkus vai iziet sabiedrībā. :)

Es dodu priekšroku draudzīgiem kaimiņiem nekā pilnīgām īgņām kas blenž ar šķību skatienu uz tevi vai pat neiedomājas atstāt pavērtas durvis lejā ja kaimiņš kāds nāk.

Un ja kaimiņi paliek pārāk uzbāzīgi, var jau vienmēr neatvērt durvis :D Tā vismaz esdaru kad nevēlos kompāniju :D

Par uzbāzīgajiem - mums te arī viena tāda ir, viss interesē, visu vajag zināt, ja nav laukā, tad cik paskatos uz logu, tā viņa ielīmējusies un acis uz kātiņiem, visu vajag zināt un redzēt. Tā vien kārojas pateikt, lai iet reiz strādāt, ja nav nekā cita, ko darīt. :-D
Nu, tā, garām ejot aprunāties, sasveicināties - nu tas jā, bet, ja sāk taujāt, kur no rīta braucāt, kas pie jums ciemos bija, kur dzīvo utt. tas tā drusku dīvaini.
Bet - tādiem ziņkārīgajiem kaimiņiem ir arī pluss - bez viņu ziņas pagalmā nenotiks nekas, visus pazīst, visus zina un visu ir piefiksējuši, nemaz apsardzi nevajag. :D

Es kaimiņus zinu pēc sejas, sasveicinos, ar dažiem varam arī aprunāties "par laikapstākļiem". Bet par draudzēšanos to noteikti nesauktu.
Bet vispār esmu domāju, ka labprāt sadraudzētos ar kādu līdzīgu vecumu/interešu ģimeni, lai kopā var kaut filmu noskatīties reizi gadā. Nu tā, lai ir apkārtnē kāds, ar kuru kopā suni izvest pastaigā (man gan nav suņa, bet varbūt viņiem ir :D )
Pagaidām gan neesmu sākusi sarunu ne ar vienu, un, visticamāk, arī nesākšu (s)

nedraudzējos ar kaimiņiem , nesen te man uzplijās jaunā kaimiņiene ar kā iet ? ko darat ? goda vārds es domāju, ka viņa ir jukusi ....

Dzīvoju privātmājā,tāpēc nav tik bieži jāsatiek kaimiņi. :-D Bet attiecības ar kaimiņiem ir diezgan labas. :-) Sasveicinamies,apjautājamies par to kā iet,viens otram kādas ogas dodam,šad tad ar kaut ko izpalīdzam,mazā māsa ar kaimiņu puiku kopā spēlējas. Manuprāt,ir tā forši,ka vari pasmaidīt,pasveicināt,nevis viens otram dienu bojāt ar niknu skatienu. :-D

Mums viens no jaunajiem kaimiņiem arī brauca iepazīties..atveda kaut kādus gardumus,apjautājās.. Tagad ar viņu uzturam draudzīgas attiecības. :-)
Pēc sapulces,kad būs redzēti visi kaimiņi,arī vari mēģināt iet iepazīties.:-)

oi, mums ir viens traki uzbāzīgs kaimiņš! :-D Pēc tautības ukrainis, pensionārs, runā tikai krieviski! Ar sievu laiku pavada tikai mājās, sieva vienmēr bijusi mājsaimniece!
Vēl joprojām ir tā, ka cenšos no mājas lieki ārā neiet, ja redzu viņu savā (viņa) pagalmā :-D lai gan mani viņš liek mierā, jo ir sapratis ka es krieviski māku tikai skaisti klusēt, ne runāt :-D Galvenais iemesls, kāpēc gribas izvairīties ir viņa dzīves pārliecība - jehovietis!

Ar kaimiņiem sveicināmies, neko vairāk!
Ja būtu normāli kaimiņi, tad nebūtu arī iebildumu draudzēties.. lielākais šķērslis ir valoda, vecuma starpība un tas, ka tuvākie kaimiņi tiešām liekas jokaini.
Un paši jau mēs arī noteikti no malas nešķietam īsti normāli :-D8-)

Par to iešanu ciemos pie kaimiņiem ar našķiem.
Cilvēki šādu žestu neuzņems ar prieku, ja trāpīsies brīdī, kad:
1) cilvēks iegājis vannā,
2) uzņem viesus,
3) risina ģimenes strīdus/veic audzinošas pārrunas ar bērnu,
4) veic skaistumkopšanas procedūras (sejas maskas, vaksācija, matu veidošana utml.),
5) ir saslimis un tāpēc cieši jo cieši aizmidzis dienas vidū,
6) veic ģenerāltīrīšanu mājā,
7) utt.
Otra lieta jau te tika pieminēta-ko tu iesāksi, ja kaimiņiene izrādīsies liela tenku vācele, kaitinoši uzbāzīga, riebīga pēc rakstura vai acīmredzama izmantotāja? No paziņām un draugiem vēl var kaut kā tikt vaļā, aizbildinoties ar aizņemtību vai mājās neesamību. Kaimiņi ne tikai redz, kad un kur tu dodies, bet arī dzird daļu no tā, ko tu mājās dari un runā. Tātad bez atklātas sarunas (vai konflikta) "draudzību" pārtraukt neizdosies+katru dienu tā šķībā sejas izteiksme būs jāskatās kāpņu telpā :D

ieteikumu nav, kaimiņu attiecības tikai sasveicināšanās līmenī kāpņu telpā (un es nedzīvoju Rīgā). Bet varbūt viss būtu citādi, ja kaimiņos būtu jaunāki cilvēki- mums reāls pensīšu podziks :D

Esmu dzīvojis vairākos rajonos un nevienā no mitekļiem man īsti nav veicies ar kaimiņiem, tāpēc pamatā tos ignorēju kā jau lielāko daļu cilvēku, kas man ir nepazīstami. Stāvu augstāk gan ar katru dienu arvien vairāk briest problēma, jo tur notiekošās mīlas orģijas sāk izklausīties pēc lopu kautuves, ja ne trakāk.

Panjem kaadu naskji, pazvani pie durviim un staadi sevi priekshaa - sveiki, mani sauc taa un taa esmu juusu jaunaa kaiminjiene. Veeleejos tikai apsveicinaaties un sapaziities.

+++

Es priecātos, ja pie manis atnāktu iedraudzēties kaimiņi ar tējas našķiem :)

Kaut kāda speciāla draudzēšanās ir tiešām lieka.
Ja sanāks atrast kādus foršu kaimiņus, kontakts tāpat izveidosies dabiski, un neko speciāli nevajag darīt, cilvēkiem ļoti nepatīk, ka tiem uzbāžas ar draudzību. Labāk ir uzturēt labas, bet ieturētas attiecības vienam ar otru. :)

Nevienā no dzīvesvietām, kur esmu dzīvojusi, neesmu draudzējusies ar kaimiņiem. Pat tā īsti arī nebija neviens tāds, ko redzētu tik bieži, lai sveicinātu. Esmu viena no tām, kurai tāda čupošanās nepatīk. Mājas ir mana komforta zona, kur, tad, kad pārnāku no darba, varu nomazgāt nost kosmētiku, uzvilkt izstaipītas treniņu bikses un sēdēt istabas vidū uz grīdas dzerot alu un skatoties stulbas komēdijas. Negribētu sev tādus kaimiņus, kuri jebkurā brīdī var piezvanīt pie durvīm, nākt ciemos, draudzēties... Mājas ir tā vieta, kur es no sirds gribu atpūsties no darba, draugiem, randiņiem, pasēdēšanām utt.

Es ar visam 4am kepām par privaatumu.nepatikka traucee. Majas kad dzivoju viena patika sedet ari ka dažas aprakstija ar apeneem un kreklaaa..un blendz serialus vai ari ko citu. Paris reizuu durvis pat neatveru ja klauveja. Lai gņ iepriekseja dzivesvieta kaimini bij tizli un taja maja kur dzivoju bij istakais cietumnieku midzenis. Ta ka labik tiku no turienes ara.

Tagad, kad braucu ciemos pie mammas, vēl joprojām sveicinos ar visiem kaimiņiem (čut ne 20 gadi nodzīvoti, liela daļa kaimiņu nav mainījušies), zinu, ka mamma bieži parunājas arī, ja kādu satiek. Te, kur tagad dzīvoju (rindu mājā, gara jo gara rinda), sveicinamies ar 3-4 tuvākajiem kaimiņiem, vēl mani sveicina vīrietis, ko katru rītu satieku, ejot uz autobusu, vēl joprojām nezinu, kurā mājā viņš dzīvo. Kad blakus durvīs ievācās jauni kaimiņi, aiznesām viņiem groziņu ar latviešu našķiem (neesam LV) un tagad mums ir ļoti labas attiecības, viņi vienmēr painteresējas, kā mums iet.

Deviņstāvenēs gan nevaru iedomāties tādu baigo draudzēšanos.