Interesanta diskusija :D Es esmu cilvēks ar ļoti vājiem nerviem, bet tādas sīkās ikdienas lietas mani nekaitina...ok, protams, aiz sajūsmas plaukstas nesitu, ja 4 cilvēkiem no 5 pie kases ir kādas problēmas...vienam nav prece nosvērta, otram cena nepareiza, trešajam viss sīcenē...bet nu neko, papūšos pie sevis un aizmirstu, bet lietas, kas mani TRACINA vairāk saistītas ar auto vadīšanu:
1. Slāšana pāri ceļam tam neparedzētās vietās. Un galvenais - lēna slāšana, nevis - fiksi, fiksi, mašīna brauc. Es mazliet bailīga, piebremzēju, bet arī kārtīgi nopīpinu, vīrs drošāks - vīrs vienkārši brauc virsū - nemaina trajektoriju un nepiebremzē - paspēs, paspēs, ja ne...paši vainīgi. Un pareizi ir. Pagaidām gan nevienam virsū nav uzbraucis, tik lec gan tie cilvēki kā tādas gazeles no ceļa nost :D
2. Jaunās māmiņas ar ratiem, kas stāv pie ceļa/pārejas, bet rati jau ir uz brauktuves. Reiz šādi braucu pilsētā, vienvirziena ceļš, 2 joslas, abas pilnas. Gājēju pāreja (regulējama), man zaļais, braucu pa pirmo joslu, jo tulīt jāgriežas pa labi, stāv mamma un 80% no ratiem uz ceļa. Sabremzējos un lēnām ripinos ar domu, kurā brīdī diez pamanīs. A šī tā aizrāvusies pa telefonu muldot, ka nemaz i neredz. Es apstājos pie pašiem ratiem un šī nekustās! Nu bāc...man tā zīdaiņa bija žēl, bet man tā gribējās sapīpināt tā, ka kurla paliek. Tikai tad, kad blakus esošie cilvēki viņu piebakstīja, šī attapās, parāva ratus atpakaļ un man TĀDU skatienu veltīja...nebūtu man pašai bērns mašīnā, izkāptu un pateiktu visu, ko domāju par tādu mamašu. Beigās noteikti es sliktā paliku, ka braucu viņas bērnam virsū. Un ne viņa tāda vienīgā! Nu comon! Smadzeņu vispār nav?
3. Par veikaliem runājot...tracina aizkrautās ailes. Prece salikta 3 vai 4 rindās tā, ka ārā nevar dabūt, lai nesagāztu visu. Rimi reiz saucu pārdevēju, lai viņa man izceļ konservēto zirņu burku no plaukta, jo salikts bija tā, ka ņemot vienu, līdzi nāk vēl 2, augšējo paņemt nevar, jo tā ir aiz tās plaukta maliņas, apakšējo nevar, jo tā velk līdzi 2 citas, bet tās pieturēt nevar, jo ar vienu roku jau turi augšējo burku...nospļāvos un pasaucu pārdevēju, lai izceļ man. Šī lūdz man palīdzēt, jo redz viena nevarot :D Liekas, ka viņa tajā nodaļā strādā, varbūt nākamreiz padomās :D Bet tas ir par veikala darbiniekiem, jo apkārtējiem cilvēkiem katram savas dīvainības, ja par visām dusmotos, prātā sajuktu :D Bet nu jā, reizēm fascinē cilvēku attieksme un uzvedība publiskās vietās.
4. Aaaaa, atcerējos vēl vienu lietu, kas mani NEJĒGĀ tracina. Necieņa pret citu darbu, skaistumu un arī sevi, attiecībā uz apzaļumojumiem. Cilvēki, kā tādas govis zaļā pļavā, lai tikai nebūtu jānoiet 2 lieki metri, visam brien pāri, kur tik var pārbrist. Zālājiem pāri taciņas, puķu dobēm!!! pāri taciņas...nu reāli ietaupītas sanāk 5 sekundes un 2 metri, bet neeee, jābrien pāri tai zālītei, tām puķītēm, nu goda vārds! Pašiem nepatīk dzīvot skaistā vidē? Nu tiešām nav nekādas cieņas pret cilvēkiem, kas cenšas kaut ko darīt, lai MŪSU vide būtu skaista? Man puišelis reizēm grib līdzi skriet, tad es paņemu viņu pie rokas un tā skaļi nosaku - Nē, dēliņ, mēs neesam govis zaļā pļavā, kas brien pāri zālienam/puķītēm, cilvēki iet pa trotuāru! :D Oi, reizēm visādus skatienus uz atpakaļu esmu dabūjusi :D