Apstākļu dēļ, aizgāju no darba jau grūtniecības pirmajos mēnešos. Pirms tam biju strādājusi un studējusi vienlaikus pilnu slodzi no agra vecuma. No sākuma arī likās, ka nestrādājošs cilvēks degradējas, likās, ka kaut ko zaudēšu. Nē, tagad saprotu, ka degradācija man bija tad, kad ilgstoši strādāju ofisa darbu no 9-17.00. Gandrīz visu savu dienu atdevu darbam, kurā jau pēc nostrādata pirmā gada, vairs neko īpaši jaunu neieguvu. Ja tas būtu bijis starptautisks uzņēmums, iespējams jaunas zināšanas, pieredze būtu biežāka, bet ar laiku man sāka riebties, ka atdodu savu dzīvi ofisam. Nu, un es gan nezinu daudzus, kuri tiešām pēc pilnas nostrādātas dienas daudz lasa, ceļo, mācās, apgūst... Vismaz es biju pārgurusi un daudz laika piepildīt senus sapņus vai vēlmes nebija.
Tagad mācos 2 valodas vienlaikus vairākas x nedēļā gan kursos, gan pie privātskolotājas. Ļoti daudz lasu un saprotu, kā tas mani pilnveido. Eju arī citos kursos, pieteicos make up kursos. Vingroju, eju uz peldēšanu baseinā un plānoju katru savu dienu savādāku. Beidzot esmu tiešām laimīga. Protams, esmu darbaholiķes tips un uz pusslodzi strādāju arī savā un vīra uzņēmumā, bet tas ir savādāk. Darīt to, ko tu dari sava uzņēmuma un savas ģimenes labā ir savādāk, nekā vergot ofisā.
Es priecājos par cilvēkiem, kuriem šāds darbs patīk, bet par sevi no nestrādāšanas perioda zinu skaidri- kad atgriezīšos darbā pēc bērna 1 gada, tas noteikti nebūs vairs garlaicīgs ofisa darbs no 9-17:-D
355
