Mājas solis, darba zirgi, virtuve, nu tipiska latvietes dzīve.

Ģimenē abi var darīt gandrīz visu priekš ģimenes.
Arī vīrietis var gatavot ēst, novākt un nomazgāt traukus, mazgāt veļu un sakopt māju.
Tas nav nekas traks, esmu to darijis.
Arī pēc smagas darba dienas var daudz ko padarīt.
Pārsvarā, "smagais darbs" ir birojā un fiziski pēc tā pastrādāt ir ļoti veselīgi

Kopā nedzīvojam, jo šobrīd ir attāluma attiecības, bet šķiet uzskati šajos jautājumos sakrīt. Nu neturētu es sev vīrieti, kas pēc vienādas darbadienas atnāktu mājās un tik gaidītu, ka šo apkalpotu un apmierinātu, komplektā ar pārlaimīgu smaidu. Turklāt mums nav vienas/divu istabu dzīvoklis, bet līdzīgi kā jau iepriekš minēja, māja ar piebūvēm, dārzu. Un jau nestrādājot, ar bērnu mājās pagatavot pusdienas/vakariņas, piekārtot māju prasa savas 3-4 stundas, pa vidu tikai skraidot meitai pakaļ, lai vispār būtu kāda jēga un skats no tās kārtošanas.
Turklāt, tikai mājas ģenerāltīrīšana, bez logu mazgāšanas un veļas gludināšanas (tikai mazgāju, ko šobrīd diemžēl jādara ar rokām jo noplīsa jau otrā veļas mašīna, un sakaru/saloku pa skapjiem) prasa savas 12 stundas noteikti, visbiežāk ievelkas divu dienu garumā. Ja vēl jāravē dārzs, jātiek galā ar zāli, augļu kokiem, ziediem, suņu voljēru, ziemā kurināšanu, sniegu... un ja es iedomājos, ka man pēc darba šis viss būtu jādara, bet vīrietis atpūstos... deļ kam tad man tāds vīrietis, kam vēl tērēt sev atpūtai tik būtisko laiku, labāk dzīvot vienai, turpināt visu darīt vienai, bet ietaupīt stundu, divas savai atpūtai uz tā rēķina, ka nav jaaptekalē kungs...

Strādāju pilnas slodzes darbu,ēst gatavoju reti,pārsvarā vīrs,veļu mazgāties veļas mašīnā sametu,nav grūti,kreklus negludinu,ja vajag pats var izgludināt,māju gan mīlu pati kārtot,katru dienu piekārtoju,nav problēmu,vienīgais bērns dažreiz sametā mantas,bet arī viņš cenšas vakarā visu savākt. Pēc darba vīrs ar dēlu pavada laiku ārā,tā viņiem tas ir iegājies,jauki.

Priekš manis ir svarīgi, ka es māku gatavot, jo man tas patīk! Nevarētu dzīvot pēc tā, bet vīrieša atzinība to tikai veicina. Bet par visu citu, mani uzskati ir šādi. Jau no laika gala vīrietis ir pelnījis iztiku, bet sievietes tikmēr "dzīvojušās" mājās. Mūslaikos vīrieša uzdevums ir palicis nemainīgs, kamēr sievietei ir pilnas slodzes darbs + vēl nekur nezudušie mājas pienākumi, bērni, tāpēc svarīgi apzināties, vai neuzņemamies par daudz? Ja tā šķiet, tad skaidri vīrietim arī tas jāpaziņo. Es pati citreiz, kad esmu pazudusi starp dienas darbiem vai izsmelta, tā arī pasaku: šodien vakariņu nav - vai nu gatavojam kopā vai neēdam, turklāt trauki arī tad paliek izlietnē, jo ir man ir svarīgi atgūt spēku un sparu!

Strādāju pilnas slodzes darbu.
Regulāri gatavoju vakariņas (brokastis vienmēr gatavo vīrietis), izņēmums ir 1-2 reizes nedēļā, kad braucam vakariņot ārpus mājas. Kad mīļotais bija bez darba, tad ēst gatavoja viņš!
Mazgātas tiek ne tikai zeķes un veļas mazgāšana ir vienīgā lieta, ko man nepatīk uzticēt vīrietim, jo baidos ka drēbes netiks šķirotas! Veļu gludinu es, man ļoti patīk.
Māju nešrubēju, jo viņa man nekad nav bijusi tik netīra, lai būtu jāšrubē :-D mājas uzkopšana man nesagādā nekādas problēmas un tas neliek justies kā darba zirgam.
Visi āra darbi, tajā skaitā puķu liešana, ir vīrieša pārziņā, ar retiem izņēmumiem, kad esmu viena mājās. :-) Tāpat arī viņš lieliski tiek galā ar visiem darbiem, kad es esmu izbraukusi uz pāris dienām.
Un nekad nav bijusi situācija, ka viens kaut ko aktīvi dara, bet otrs sēž čības gaisā.. TV un dators vakaros mums vispār nav aktualitāte.

Esmu BKA, uz nepilnu slodzi piestradaju un ir 3 berni. Est gatavot patik un to ari daru, jo bernus uz hesburgeru un restoraniem nevedu. Drebes mazga velasmasina un kreklus gludinu reizi menesi (to ir tiesi tik daudz, lai man tas nebutu jadara biezak). Neuztveru to ka vergosanu, bet ka sava veida relaksaciju. Neesmu cilveks, kas var sasliet kajas gaisa un nosedet bezdarbiba tapec ari, ja virs ir izgajis ar berniem ara, tad tapat kaut ko pagatavoju vai piekartoju. Nejutos ka vergs, jo virs ar visu palidz pec darba cik var un berni savu istabu spej pasi savakt. Ja ari maja dazreiz ir nekartiga - nevienu tas nesatrauc, jo mes ar viru labak spelejamies ar berniem ka nepartraukti veicam generaltirisanu. Pietiek reizi nedela sakopt visu, lai nebutu miskaste majas. Biezak to darit nav jegas ar musu bernu baru :)

Daru visu, ko aprakstīji un jā, pietiekami daudz vīriešiem ir tendence sasliet kājas pie TV.
Ja agrāk visu darīju pacietīgi viena pati, tad tagad esmu palaidusies laika trūkuma dēļ - vīrietis nav bērns, pats parūpēsies par sevi un to sāk lēnām darīt - kalpones vietā vairs sevi nelieku. Protams ir dienas, kad cītīgi šrubēju māju un man neviens nepalīdz, bet miskastē nedzīvošu - sava labsajūta man svarīga. Dažreiz uzskatu, ka esmu darba zirgs, dažreiz kauns par to, ka esmu pārāk aizņemta ar savām lietām.
marissa - tik vienkārši nomainīt vīrieti? Man kaut kā tā vairs nešķiet :-D

Kopdzīve ir komandas darbs, visi darāmie darbi ir kopīgi, tāpēc dalāmi līdzvērtīgi. Ja abi strādā pilnas slodzes algotu darbu, mājas solis jādala arī pusēm. Ja strādā tikai vīrietis, ir tikai taisnīgi, ja sieviete mājas soli uzņemas uz sevi. Ja mājas solis ir tik liels, ka sieviete viena netiek galā (liela māja, daudz bērnu, liels dārzs), tad vīrietim pēc darba jāuzņemas kāda daļa no mājas soļa (tāda, lai abiem paliek apmēram vienādi daudz brīvā laika).
Tāpēc šī diskusija ir bezjēdzīga plūkšanās.

Es rakstīju, ka ir jāmaina sevi, ja jūties nelaimīga par to, ka uz Taviem pleciem gulstas tik daudz un uz vīrieša tik maz. Jo otru cilvēki izmainīt ir ļoti, ļoti grūti

Es tādā gadījumā vienkārši nomainītu vīrieti. :-D

Bet kopumā diskusija ož pēc 19.gadsimta - tik daudz priekšrakstu, kādai vajadzētu būt "labai" sievietei...un kā vajag pareizi dzīvot.

Pievienojos Vatsons viedoklim. Kā var salīdzināt sievieti, kas dzīvo šaurā sērkociņu kastītē Purvciemā, Zolitudē, Pļavniekos etc. ar sievieti, kurai ir sava māja, kopts dārzs, kādas citas palīgēkas. Un tur pat vīrietim nav jābūt nekādam dēmonam un despotiskam sievas nostrādinātājam. Piemēram, mūsu mājās vienmēr atradīsies, ko darīt, - abiem. Bet, ja gribi dzīvot skaistā vidē ar iekoptiem augļu un dekoratīvajiem krūmiem, dīķīšiem, lapenēm utt. , darbs ir jāiegulda.Abiem. Un tur nepietiks ar "nospiedu vienu pogu un pēc tam visu vakaru dirnu pie planšetes".
Bet vispār smieklīga diskusija - kad dažkārt citās diskusijās kāds/a norāda, ka sieviete mājās neko nedara un būt mājās jau neesot nekāds darbs, tad ķepiņas gaisā, nadziņi izlaisti un aizstāvības runa, cik daudz mājās ir ko darīt, bet tagad izrādās, ka mājās nekas īpašs nav jādara. Nu..varbūt dažreiz jāuzsūc māja:-D

Taisu ēst pārsvarā tikai brīvdienās,pārējās dienās katrs pats par savu vēderu rūpējas. Nenāk ne prātā 12h strādāt un vēl ēst šmorēt pēc darba. :D māju tīru tāpat kā tad,kad dzīvoju viena. Draugs nav sivēns, bieži pats mazgā traukus un piekārto šo to. Veļu mazgāju, gludinu un kārtoju es. Nejūtos un neesmu darba zirgs,tad ,kad gatavoju daru to ar prieku un mīlestību :)

Piekrītu cormeum. Vislabākais ja abiem ir saskaņa un līdzīga domāšana. Protams,vienmēr kompromisu var atrast manējais ir tīrīgs cilvēks un arī veģētārietis 90% tā kā gaļu pati retam ēdu tad mums arī šajā jomā viss saskan.

Cilvēkiem var atšķirties uzskati par to, kādai jābūt superīgajai sievietei vai vīrietim. Svarīgi ir sastapt 2. pusīti ar līdzīgu skatījumu uz šīm lietām.
Ja vīrietis, kurš uzskata, ka sievietei jāprot gatavot ēst un jātīra mājoklis, sāks attiecības ar nesaimniecisku dāmu, viņus abus var sagaidīt vilšanās :)

Visu strīdu sakne ir tā ka salīdzina pārus ar dažādiem dienas režīmiem, darba laikiem, prasībām pret māju un ēšanu, dažādas majas platības.
Pirmkārt jau ir starpība cik kurš no pāra h strādā. Vienai vīrietis pārrodas majas 17.00, otrai 23.00 un sievietes tāpat. Kādam ir tikai darbs, cits studē pilna laika klātienē un strādā. Vienam pārim ir pieņemts ka ēdiens katra ēdienreize ir svaigi pagatavots, citi veikala nopērk ēdamo gatavu vai pusgatavu. Un citi pāriem ir bērns/i kas arī ienes savas korekcijas.
Ja cilvēki dzīvo tikai divi vien un dzīvojamā platība ir divistabu dzivoklis, pat ja sieviete visus majas darbus dara pati, viņai nemaz nav kur noskrieties kā darba zirgam. Viņai majas ko darīt ir loti maz.
Pavisam cits darba apjoms ir ja platība ir lielaka vai ja ir bērns/i. Sīkie jau nav tikai pamperu maiņa un pastaigas, tā ir papildus ēst gatavošana, daudzreiz vairak ir tirisanas darbi un veļas mazgāšana.
Tur aiziet daudz vairak kā divas stundas nedeļā. Lai tikai kārtīgi izsūknētu tādu dzīvojamo platību kā man aiziet 1h 30min, viena dzīvojamā istaba man ir vienistabas dzīvokļa platībā, un tam vel klāt jāpieskaita laiks kas paiet lai samestu kastēs rotaļlietas.
Varbūt vajadzēja vispirms noskaidrot dzīvojamo platību un cilveku skaitu kad tur dzīvo, bernu skaitu, cik stradā utt un tad tikai var sākt salīdzināt.

Kā darba zirgs nejūtos.
Strādāju pilnu slodzi,viņš vairāk.
Ēst pārsvarā taisu es,jo viņš ir mājās pēc sporta zāles un darba 22:00,atskaitot brīvdienas.
Drēbes veļasmašīna mākam samest abi. Izskaram vai nu viens,vai nu otrs.
Māju pārsvarā tīru es,kopš vasaras neviens gandrīz nav mājās,līdz ar to,mājā nepaspēj uzrasties bardaks.
Brīvdienās iztīra kādreiz viņš.

Vot radās jautājums pēc tēmas par attieksmi pret sievieti, kur tika apspriests tas, ka sievietes Latvijā dara visu un ir kļuvušas par darba zirgiem.
1. Strādā pilnas slodzes darbu
2. Gatavo ēst savam slinkajam vecim
3. Mazgā zeķes un gludina kreklus
4. Šrubē māju
Vai tu savās mājās jūties kā darba zirgs, vai dari visus šos pienākumus, kamēr vecis atnāk no darba saslien kājas gaisā un skatās TV, vai ierubī spēles kompjuterā?
Vai ēst mākat gatavot ? Vai uzskatat, ka ir svarīgi mācēt gatavot ēst, vai jums patīk gatavot un vīrietis atzinīgi novērtē jūsu pavārmākslu?
1.Oficiāli nestrādāju nekur, jo strādāju par auklīti, 9h dienā, taču rīt pēdējā diena un tad sāksies dekrēta laiks. :-) Vīrietis strādā pilnu slodzi.
2.Par ēst gatavošanu atbildu, galvenokārt, tikai un vienīgi es. Ir pāris reizes,kad viņš man palīdz, jo grūti pašai par grūtu paliek (Esmu 7mēnesī (l))
3.Par apģērbu mazgāšanu/gludināšanu un veļām atbildu es.
4.Brīvdienās abi, ikdienā es.
Draugs pie kompja spēles nespēlē, parasti pēc darba abi laiku pavadām kopā. Es gatavoju,viņš sastāda kompāniju un pārrunājam šodien piedzīvoto,pēctam paēdam vakariņas un visu vakaru skatāmies tv vai daram kaut ko citu kopā.

Laba sieva/sieviete... lasot tādas sajūtas, it kā dzīvotu kādā no pagājušajiem gadsimtiem. Labai sievai arī mute bija jātur :D

Drauga māte vienmēr bijusi finansiāli vīrieša uzturēta, tādēļ attiecīgi viņa daudzas stundas veltīja virtuvei katru dienu un viņš pie tā ir pieradis... Kamēr es strādāju maz, tikmēr daru tāpat, bet, kad man būs pilnas slodzes darbs, tad ceru, ka viņš neapvainosies, ja pēc darba izcepšu vien kādu kūku, nevis taisīšu trīs ēdienus. Redzēs kā mums ies.

Takā mūsmājās vīrs no mājas iziet 9 un mājās ir 10/11 vakarā, tad ēst taisu es, pirms darba ja ir vakara maiņa, pēc ja dienas.. man ļoti patīk gatavot un it sevišķi vakarā pēc darba, tas stundas laikā aizmirstu visus dienas darbus un darba problēmas un atpūšos. Māju kārtoju es- ari pārsvarā no rīta pirms darba- nepatīk bdienās tam teret- un virs arī gluži 11 nesāks sūkt dzīvokli :-D
drēbes mazgāju es, viņš parasti novāc izžautās un saliek skapī.

Jau vairākas reizes shi tēma cilāt un daudzas uzbur baigo drāmu ka nu vot darba zirgi.. nezinu.. es kka nemanu tas 2h nedēļā kuras pavadu izmazgājot un izsūcot dzīvokli - baigais bardaks mums īsti nesanāk.. drēbes iemest veļasmašīna minūtes 5.. Ja es esmu mājās 18.30 tad pēc stundas jau viss ir izdarīts un man ir laiks visām savām vēlmēm un hobijiem ;)