Mājas solis, darba zirgi, virtuve, nu tipiska latvietes dzīve.

Es rakstīju, ka ir jāmaina sevi, ja jūties nelaimīga par to, ka uz Taviem pleciem gulstas tik daudz un uz vīrieša tik maz. Jo otru cilvēki izmainīt ir ļoti, ļoti grūti

Es tādā gadījumā vienkārši nomainītu vīrieti. :-D

Kopdzīve ir komandas darbs, visi darāmie darbi ir kopīgi, tāpēc dalāmi līdzvērtīgi. Ja abi strādā pilnas slodzes algotu darbu, mājas solis jādala arī pusēm. Ja strādā tikai vīrietis, ir tikai taisnīgi, ja sieviete mājas soli uzņemas uz sevi. Ja mājas solis ir tik liels, ka sieviete viena netiek galā (liela māja, daudz bērnu, liels dārzs), tad vīrietim pēc darba jāuzņemas kāda daļa no mājas soļa (tāda, lai abiem paliek apmēram vienādi daudz brīvā laika).
Tāpēc šī diskusija ir bezjēdzīga plūkšanās.

Daru visu, ko aprakstīji un jā, pietiekami daudz vīriešiem ir tendence sasliet kājas pie TV.
Ja agrāk visu darīju pacietīgi viena pati, tad tagad esmu palaidusies laika trūkuma dēļ - vīrietis nav bērns, pats parūpēsies par sevi un to sāk lēnām darīt - kalpones vietā vairs sevi nelieku. Protams ir dienas, kad cītīgi šrubēju māju un man neviens nepalīdz, bet miskastē nedzīvošu - sava labsajūta man svarīga. Dažreiz uzskatu, ka esmu darba zirgs, dažreiz kauns par to, ka esmu pārāk aizņemta ar savām lietām.
marissa - tik vienkārši nomainīt vīrieti? Man kaut kā tā vairs nešķiet :-D

Esmu BKA, uz nepilnu slodzi piestradaju un ir 3 berni. Est gatavot patik un to ari daru, jo bernus uz hesburgeru un restoraniem nevedu. Drebes mazga velasmasina un kreklus gludinu reizi menesi (to ir tiesi tik daudz, lai man tas nebutu jadara biezak). Neuztveru to ka vergosanu, bet ka sava veida relaksaciju. Neesmu cilveks, kas var sasliet kajas gaisa un nosedet bezdarbiba tapec ari, ja virs ir izgajis ar berniem ara, tad tapat kaut ko pagatavoju vai piekartoju. Nejutos ka vergs, jo virs ar visu palidz pec darba cik var un berni savu istabu spej pasi savakt. Ja ari maja dazreiz ir nekartiga - nevienu tas nesatrauc, jo mes ar viru labak spelejamies ar berniem ka nepartraukti veicam generaltirisanu. Pietiek reizi nedela sakopt visu, lai nebutu miskaste majas. Biezak to darit nav jegas ar musu bernu baru :)

Strādāju pilnas slodzes darbu.
Regulāri gatavoju vakariņas (brokastis vienmēr gatavo vīrietis), izņēmums ir 1-2 reizes nedēļā, kad braucam vakariņot ārpus mājas. Kad mīļotais bija bez darba, tad ēst gatavoja viņš!
Mazgātas tiek ne tikai zeķes un veļas mazgāšana ir vienīgā lieta, ko man nepatīk uzticēt vīrietim, jo baidos ka drēbes netiks šķirotas! Veļu gludinu es, man ļoti patīk.
Māju nešrubēju, jo viņa man nekad nav bijusi tik netīra, lai būtu jāšrubē :-D mājas uzkopšana man nesagādā nekādas problēmas un tas neliek justies kā darba zirgam.
Visi āra darbi, tajā skaitā puķu liešana, ir vīrieša pārziņā, ar retiem izņēmumiem, kad esmu viena mājās. :-) Tāpat arī viņš lieliski tiek galā ar visiem darbiem, kad es esmu izbraukusi uz pāris dienām.
Un nekad nav bijusi situācija, ka viens kaut ko aktīvi dara, bet otrs sēž čības gaisā.. TV un dators vakaros mums vispār nav aktualitāte.

Priekš manis ir svarīgi, ka es māku gatavot, jo man tas patīk! Nevarētu dzīvot pēc tā, bet vīrieša atzinība to tikai veicina. Bet par visu citu, mani uzskati ir šādi. Jau no laika gala vīrietis ir pelnījis iztiku, bet sievietes tikmēr "dzīvojušās" mājās. Mūslaikos vīrieša uzdevums ir palicis nemainīgs, kamēr sievietei ir pilnas slodzes darbs + vēl nekur nezudušie mājas pienākumi, bērni, tāpēc svarīgi apzināties, vai neuzņemamies par daudz? Ja tā šķiet, tad skaidri vīrietim arī tas jāpaziņo. Es pati citreiz, kad esmu pazudusi starp dienas darbiem vai izsmelta, tā arī pasaku: šodien vakariņu nav - vai nu gatavojam kopā vai neēdam, turklāt trauki arī tad paliek izlietnē, jo ir man ir svarīgi atgūt spēku un sparu!

Strādāju pilnas slodzes darbu,ēst gatavoju reti,pārsvarā vīrs,veļu mazgāties veļas mašīnā sametu,nav grūti,kreklus negludinu,ja vajag pats var izgludināt,māju gan mīlu pati kārtot,katru dienu piekārtoju,nav problēmu,vienīgais bērns dažreiz sametā mantas,bet arī viņš cenšas vakarā visu savākt. Pēc darba vīrs ar dēlu pavada laiku ārā,tā viņiem tas ir iegājies,jauki.

Kopā nedzīvojam, jo šobrīd ir attāluma attiecības, bet šķiet uzskati šajos jautājumos sakrīt. Nu neturētu es sev vīrieti, kas pēc vienādas darbadienas atnāktu mājās un tik gaidītu, ka šo apkalpotu un apmierinātu, komplektā ar pārlaimīgu smaidu. Turklāt mums nav vienas/divu istabu dzīvoklis, bet līdzīgi kā jau iepriekš minēja, māja ar piebūvēm, dārzu. Un jau nestrādājot, ar bērnu mājās pagatavot pusdienas/vakariņas, piekārtot māju prasa savas 3-4 stundas, pa vidu tikai skraidot meitai pakaļ, lai vispār būtu kāda jēga un skats no tās kārtošanas.
Turklāt, tikai mājas ģenerāltīrīšana, bez logu mazgāšanas un veļas gludināšanas (tikai mazgāju, ko šobrīd diemžēl jādara ar rokām jo noplīsa jau otrā veļas mašīna, un sakaru/saloku pa skapjiem) prasa savas 12 stundas noteikti, visbiežāk ievelkas divu dienu garumā. Ja vēl jāravē dārzs, jātiek galā ar zāli, augļu kokiem, ziediem, suņu voljēru, ziemā kurināšanu, sniegu... un ja es iedomājos, ka man pēc darba šis viss būtu jādara, bet vīrietis atpūstos... deļ kam tad man tāds vīrietis, kam vēl tērēt sev atpūtai tik būtisko laiku, labāk dzīvot vienai, turpināt visu darīt vienai, bet ietaupīt stundu, divas savai atpūtai uz tā rēķina, ka nav jaaptekalē kungs...

Ģimenē abi var darīt gandrīz visu priekš ģimenes.
Arī vīrietis var gatavot ēst, novākt un nomazgāt traukus, mazgāt veļu un sakopt māju.
Tas nav nekas traks, esmu to darijis.
Arī pēc smagas darba dienas var daudz ko padarīt.
Pārsvarā, "smagais darbs" ir birojā un fiziski pēc tā pastrādāt ir ļoti veselīgi