Krista21, es to nedomāju par Tevi un Tavām attiecībām. Mans pēdējais komentārs bija par Selīnas komentāru, jo viņa piesauca manus vārdus, ka ir jāmainās. Bet tie tika izrauti no konteksta. Es rakstīju, ka ir jāmaina sevi, ja jūties nelaimīga par to, ka uz Taviem pleciem gulstas tik daudz un uz vīrieša tik maz. Jo otru cilvēki izmainīt ir ļoti, ļoti grūti. Un nekādu pozitīvu rezultātu tas arī nedos. Bet ja sieviete, kas nejūtas laimīga mainīs sevi (savu dzīvi: attieksmi vai paradumus, vai uzvedību, vai darba vietu, vai galu galā vīrieti uz citu :D), tad arī mainīsies viņas iekšējās sajūtas. Citas iespējas mainīt to, kā jūties nav.
NordicBelle, katram "labs" ir savs. Galvenais ir justies labi - to es sludinu. Un ja Tu jūties labi, tad arī esi labs. Dusmas ir normāla reakcija, arī tie cilvēki, kas jūtas labi attiecībās reizēm dusmojas. Svarīgi ir kā šis cilvēks savas dusmas izpauž - vai to darot viņš jūtas labi? Vai arī pēc tam jūtas vēl sliktāk? Labas un maigas sievietes spēj iepriecināt cilvēkus, ko mīl, tajā skaitā sevi. Ja laiks un sajūtas atļauj ielikt cepumus krāsnī un kamēr tie cepas, noslaucīt virtuvē galda virsmas, kad tie uzcepušies, apsēsties pie galda ar mīļoto vīrieti, ēdot šos cepumus aprunāties ar vīrieti par to kā viņam pagāja šī darba diena, uzklausīt viņu un pēc tam kopā izdekorēt eglīti, tad kāpēc to nedarīt?
Un krāpj jau ne tikai tāpēc, ka sievai ir piemeties nervu sabrukums, bet gan tāpēc, ka attiecībās kā pietrūkst, vai arī vienkārši ir cilvēki-krāpēji. Krāpj arī tās sievas, kas ir nesaimnieciskas stervas ar saimnieciskām un mīlošām, tā kā šis nav arguments un ja Tavs vīrietis būs krāpējs, tas, ka Jums būs savādāks attiecību modelis no tā neglābs diemžēl.