Attieksme, ko sieviete saņem no vīriešiem

luīzeluīze 40gadnieču rindās tā ir , bet vainīgas ir pašas 40gadnieces, jo PSRS laikā jau tas bija svarīgi sievietei visu prast 8-) un pašas veču māmuļas izlaida savus dēlus.
Tagad paaudze ir nomainījusies un vīrieši jau paši gatavo, tīra māju, un gludina kreklus.

Manuprāt, tas nav tik daudz atkarīgs no sievietes. Es vienmēr esmu uzvedusies +/- vienādi un arī izskatījusies, ja runāju par pieaugušas sievietes vecuma posmu, bet vīrietis ir bijis gan tāds, kas aptekalē līdz pēdējam sīkumam (kas gan mazliet krita uz nerviem), gan tāds, kas vispār neko un nekad (tas, protams, arī neder). Tā kā saku, ka viss atkarīgs no audzināšanas un tā, vai tēvs vai kāds cits vīrietis ir bijis par paraugu.
Var jau būt, ka tām, kas ieņem tādu nevarīgās cacas "pozu", tiek kaut kāda īpašāka attieksme, bet tiešām nezinu vai tā ir, pazīstu arī vīriešus, kas no tādām labprāt izvairītos. :D
Man jau liekas, ka labi ir tad, ja viss ir ar mēru.

Cataleya nu sorry kundzīt, bet Latvijā arī ir tādi vīrieši, tikai ēst gatavot kaut minimāli jau nu gan būtu jāmāk, jo ja sieviete nemāk olu uzcept, kaut ko vakariņās pagatavot, es nesaprotu, kur viņa ir augusi?
Mēs ar druškām katrus svētkus sanesam savas kūkas, cepumus un salātus, padalamies receptēs, neviena starp mums nav caca, kas nemācētu kaut ko pagatavot, tīri savam priekam, kāda daļa vīrietim tur, viņi pārtiktu arī no vienkāršiem ēdieniem

Kāds sakars vispār ēst gatavošanai ar durvju atvēršanu?
Tas ir tāds kā barteris, ka es Tev taisīšu ēst, bet Tu man atvērsi durvis?

Tas nav barteris, bet ir lietas, kas ir JĀPROT sievietei un vīrietim. Ja neprot un nevar aizdomāties, ka sieviete jāpalaiž pa priekšu, tad sorry!

Man arī šķiet, ka ir labi pašai ko mācēt pagatavot, interesanti taču. Pašai prieks, ka labi sanāk un citiem garšo. Pāmocīties un stāvēt stundām pie plīts jau arī nevajag, galējībās arī neslīgsim.

Ģimenē lomas varat dalīt kā gribat - kurš pelna, kurš ēst gatavo, kurš bērnu audzina, kurš ko. Sabiedrībā vīrietim ir jābūt vīrietiem, attiecīgi ir jāuzvedas - palaižot, padodot, pasniedzot.

attieksme atkarīga no sniedzēja, ne saņemēja

p.s. es laikam sajustos kā nespējniece, ja visu manā vietā darītu čalis, ibio, neesmu dārzenis, pati protu autiņā tikt iekšā :D

Saka, ka no pašas sievietes atkarīgs tas, kādu attieksmi viņa saņems no apkārtējiem vīriešiem. Vai viņai attaisīs durvis, pados roku, atvērs auto durvis, uzvilks mēteli, izmaksās utt. vai nē

Ne nav no sievietes atkarigs. Virietis, kas ir dzentlmenis tads ir pret visam sievietem. Man butu loti nepatikami skatities, ja mans virietis ar necienu izturetos pret citu sievieti lai ari kada mulke vai kas vina nebutu.

Bet, ja vīrietis tā nav audzināts, bet sieviete to sagaida no vīrieša?

Tad šie cilvēki viens otram neder. Ne visi vīrieši ir džentlmeņi, ne visas sievietes - lēdijas.

Nezinu, vai man patiktu tāda ucināšanās no vīrieša puses. Justos neērti. Man pat šķiet, ka tas man pat traucētu. Nezinu. Ok, reizi pa reizei kaut ko palīdzētu, ja kādā situācijā tas būtu man nepieciešams, bet nu ne jau šādi pārspīlēti. Nu, nē! Neko tādu negaidu no vīrieša...

Man liekas, ka daudz kas atkarīgs no paša vīrieša. Ir eksemplāri, par kuriem uzreiz skaidrs - ietesties veikalā pa priekšu pašai atverot durvis būs ātrāk, nekā gaidīt kaut ko. Bet tagad, pēdēja laikā arvien vairāk saskaros ar kungiem, kuri meitenes sauc par dāmām un kuriem tā vien gribas, tā teikt, sekot - iet nedaudz aiz viņiem un, tā teikt, nedaudz atdot vadības grožus. Protams, ir arī sievietes, kam tas nav vajadzīgs un liekas absurdi, tāda kā neatkarības zaudēšana, bet man gan patīk, ja vīrietis stāv kādu plauktiņu augstāk par mani, jeb vienkāršāk izsakoties - izraisa manī vēlmi sev sekot, tā teikt, paceļ. Un tādiem vīriešiem visas mēteļa uzvilkšanas, izmaksāšanas un citi dzīves sīkumi ir tikai norma.

Salemana, nav ko lepoties ar prastas tirgus sievas statusu, tieši tā tu izklausies ;)

Sievietes, kas ciena sevi, vīrieši aplidos, tās kas aprobežosies ar "PATI VARU", "NEESMU TIZLA", ari paliks mulkju lomā

Man pašai ļoti patīk džentlmeņi, bet, manuprāt, attiecībās pēc kāda laika tas vairāk vai mazāk pārīet. Nu kāda jēga ilgus gadus dzīvojot kopā, dzirdot otru purkšķinam un atraugājamies, izlikties nez par ko un satiekot noņemt cepuri sievietes priekšā. Protams, es nesaku, ka tapēc pazūd džentlemniskums - manējais vienmērm an atvērs durvis pa priekšu, palaidīs pa priekšu un esīs smagās somas/maisus, taču nu, manuprāt jau sākumā tās manieres pastiprinātākas, vairāk takā pieklājīgāk. Un nē, ja kāda teiks, ka īsts džentelmenis kājas uz galda neliek un pēc maltītes nemēdz atraugāties, man tādas attiecības nevajadzētu, kur nekas no tā nav, bet vīrietis iestīvēts un uzrunā mani ar "jūs". Galvenais ir ērti, attieksme jau ir svarīga ārpus mājas utml :)

Es nekad neesmu tā īsti gaidījusi ne no viena tādu kaut kādu īpašu Džentelmeniskumu. Protams ir pašsaprotamās lietas. Bet nu to pat vīriešu kārtas draugi saprot, ka lai kādi čomi mēs būtu sieviete par tām pašam ieejas durvīm ir jāpalaiž pa priekšu.

Un arī piekritīšu pie tā, ka tas superdžentelmeniskums citiem sanāk tik dabiski un pašaprotami, ka Tu vienkārši plūsti līdz. Citiem tas ir tik uzspīlēti un piespiedu kārtā, ka tiešām gribas pateikt, lai tik ļoti necenšas, pašāi līdz šim arī bijušas rokas.

Lai gan no vīrieša negaidu tādu attieksmi, tomēr ir sasodīti jauka sajūta ka tev atver durvis vai palaiž pa priekšu :) Tas tomēr lie sajusties kā īstai dāmai/sievieteik kad kāds tā izdara :)

Dienu dienā gan man nav vajadzīgs lai kāds man skrien un atver durvis utt.

Sievietes, kas ciena sevi, vīrieši aplidos, tās kas aprobežosies ar "PATI VARU", "NEESMU TIZLA", ari paliks mulkju lomā

Atvērt durvis pašai ir sevis necienīšana? Varbūt pietiks sevi apkaunot šajā forumā? :-D:-D:-D

Vispār jāpaņem kas graužams, komentāri tiešām ģeniāli, abās frontēs.

Domāju,ka kaut kā vajag taču ļaut tiem vīriešiem būt noderīgiem - mamutu taču tādā klasiskājā izpratnē viņi vairs nenes, tad vismaz kaut kas, kas ļauj justies kā vīriešiem.
Piekrītu tām,kas saka, ka mākslīgi gan tur neko nevar - tas vai nu ir vīrietim "iekšās", vai nu nav. Neesmu īsti satikusi tādus, kam nav. Durvju atvēršanu, palaišanu pa priekšu, maisiņu nešanu, mēteļa uzvilkšanu uzskatu par pašsaprotamu. Ja kādreiz kaut kur baigi jāskrien un tas izpaliek, nepievēršu uzmanību, bet tā lielākoties tas ir pavisam organiski.
Nepiekrītu, ka ar laiku pāriet... mans vectēvs joprojām šādi izturas pret vecmāmiņu, tāpat tētis tā visu mūžu ir izturējies pret mammu (un arī ierādījis mums, savām meitām, ka tas vienkārši tā ir).