Es ceru, ka tavs draugs, ja negrib mašīnai durvis vērt, vismaz cienīgi tevi uzrunā-acitas jaunkundz! - nevis pilnīgi nedžentlmeniskajā manierē-vārdā vien! :D :D
Ok, atbildēšu nopietni.
Daudzas manieres radās vēsturiski objektīvu apstākļu dēļ un tāpēc tur, kur apstākļi izzuduši, manieres arī pazuda. Piemēram, agrāk automobiļu durvis grūti vērās vaļā un arī ciet dabūšana bija ar kārtīgu blīkšķi. Neizskatītos eleganti, ja dāma kleitā un papēžos stīvētos pie durvīm un pēc tam no visa spēka cirstu ciet. Redzot sieviešu mocības, vīrieši sāka dāmām izlīdzēt. Tā arī aizsākās tā "maniere". Tas pats ar rokas padošanu sabiedriskajā. Agrāk tā eja bija šaura, ar trim, diezgan stāviem pakāpieniem. Izkāpt pa tādiem pakāpieniem ir diezgan grūti, ir viegli paklupt. Vīrieši redzot, sieviešu ne pārāk stabilo izkāpšanu ar papēžiem, sāka padot sievietēm roku. Joprojām vilcienos (kur ir joprojām stāvie pakāpieni) ir daudzi kungi, kas joprojām padod roku dāmām. Kā saprotat, tad mūsdienu auto durvis var atvērt pat divgadnieks un sabiedriskajiem ir zemās grīdas-tāpēc šīs manieres izzudušas. Savukārt ārdurvju atvēršana ir saglabājusies un man pat šķiet-ļoti, ļoti populāra-jo arī mūsdienu modernās durvis ir dažviet tik smagas un grūti atveramas, ka ir ko stumt. Mēteļu padošana un palīdzēšana uzģērbt joprojām ir aktuāla un plaši praktizēta, jo cēloņi nav pazuduši-sievietēm parasti ir rokassomas-ja nav kur to nolikt, iznāk stīvēt mēteli mugurā ar vienu roku un tas izskatās komiski. Tāpēc vīrieši pietur mēteli, sieviete brīvo roku iever mētelī, pārliek somu otrā rokā un iever brīvo roku otrā piedurknē.
Neviens pieklājības žests nav radies nejauši vai nepamatoti.