Es izvērtētu situāciju, vai vispār gribu dzīvot Rīgā..
Par sevi runājot - es kategoriski nevēlos dzīvot Rīgā un pagaidām man tas izdodas. Jā, es ar šausmām domāju par to, ka iespējams, drīzumā vajadzēs pārcelties uz Rīgu.. Bet tas tā.. liriskā atkāpe.
Darbu nepamestu, kamēr nebūtu pārliecināta par to, ka dabūšu darbu. Un vispār par kazino runājot.. tur taču tiešām ņem ja ne visus, tad nu tikt nav grūti. Cilvēku plūsma nenormāla, tāpēc cilvēki tiešām vajadzīgi bieži.
Man te vienam radam bija tāda dilemma - pamest darbu un iet strādāt citur, vai palikt esošajā darbā. Turklāt viņam bija tā, ka darbs bija gandrīz 100% sarunāts, vajadzēja tikai iziet apmācības (par savu naudu) un darbs kabatā. Viņš pametis esošo darbu un izgājis apmācības, samaksājis gandrīz 1000 EUR un beigās.. nedabūjis darbu, palicis rezervē.. Un tas pie nosacījuma, ka to darbu viņam it kā palīdzējis sarunāt paziņa.. Labi, ka viņš ir ļoti kvalificēts pavārs un palicis Ventspilī ar ģimeni, kur atradis darbu dienas laikā (bet bija plānots strādāt uz kuģa, kur alga būtu ap 2000 EUR).. Tā kā no vienas puses jā, kas neriskē, tas nedzer šampi, bet no otrās - jāizvērtē aspekti, ko iegūsu un ko zaudēsi.