Darbs narvesen!

?

Antigone :D :D

Tad jau tev būtu jāsaprot, kā tas ir.

Es esmu strādajusi gan par bārmeni, gan bufetniece, gan stāvējusi lielveikalā un piedāvājusi matu pīšanas pakalpojumus. Nekad personiski neesmu ņēmusi klientu attieksmi, lai gan manus darbus tomēr nevar pielīdzināt origo vai cita lielveikala narvesenam, jo tur tiesām apgrozas daudz un dažādi cilvēki.

Antigone, pirms runā, iesaku kādreiz pastrādāt apkalpojošajā sfērā! Tā arī ir, kā saka, uz katriem 10 normālajiem būs 20 debīli cilvēki, protams, nevajag ilgtermiņā to ņemt vērā un uztvert personiski.

Diversija, ir ir atvaļinājums, jo tas ir ģimenes uzņēmums ;).
Skolu pabeidzu, ja kas! Pabi, ka nestrādāju un nestrādāšu Narvesenā, tur noteikti Tavs rakstības stils bija nozīmīgs hahah

Antigone, nesāc, vēl nesen man atmiņā, kā Tu skolu pabeigt nevarēji (pēc rakstības un neloģiskā izteiksmes stila spriežot, tas nav nekāds pārsteigums), kā tad Tu darbā izdzīvo? :D Jauku dieniņu! (l)

Prieks, ka cosmo lasa arī miljonāres. 8-)

Esmu atvaļinājumā, bet vispār man nav par ko raizēties, gribēju teikt.

Pulkinena*

Es pāri nestrādāju un man līdzekli gandrīz ir neierobežoti, tāpēc man nav nekas par ko but neapmierinātai ikdienā.

Pukinena, tā TU?

:-D:-D:-D

Labi, diversija, vai tomēr bija vērts strādāt Narvesanā, ja tāds naida pret cilvēkiem ir tagad? Es atvainojos tiesi Tev, diversija, ka man nav jāstrādā narvesenā un tik detalizēti neizprotu pārdēvēju problēmas un jūtas kā Tu to dari.

Tikai apstiprināji manu pieņēmumu ;)

Vispār es esmu jauka. ;) bet tas tā. Es pāri nestrādāju un man līdzekli gandrīz ir neierobežoti, tāpēc man nav nekas par ko but neapmierinātai ikdienā.:-)
Citreiz tiem, kas tiesi apkalpo ir attieksme un tad jau ar savu tonīti nākas nolaist pārdevējus uz šīs planētas.

Antigone pavisam noteikti ir viens no tiem ne pārāk apveltītajiem klientiem :D

man gan nav narvesen pieredze, bet Plus Punkta pieredze (kad vēl tas bija)
man bija super vieta- slimnīca.
Jāstrādā bija 12h, bet visādas ''atlaidītes'' bija.. varēju gan veikalu aizslēgt uz 10 min mierīgi, gan paēst normāli, gan apsēsties :-), vadītāja bija ļoooooooti forša, man tikai pozitīvas atmiņas :-). vienīgi par tām daudzajām stundām un slimnīcā 7dienā, kad cilvēku praktiski nav :D

Es domāju ka darbu narvesen var salīdzināt ar darbu drogās. Atkarīgs no veikala vadītājas un viņas attieksmes pret darbiniekiem.

Darbā bieži sanāk celt smagumus, un protams, paši klienti ir kādi ir, viens var uzlabot omu un novēlēt jauku dienu, otrs knapi noburkšķēs paldies :)

Mana pieredze šeit nav tik pozitīva. Šobrīd skatoties domāju - trakums, kā es varēju? Pirmkārt, 2 euro stundā un 14 stundas dienā. Tas bija par traku, par traku.. strādāju nomaļā kioskā, tātad pircēji bija dažādi cilvēki, bet vairākumā sliktas atmiņas. Tualetes nebija, nācās iet uz sauso tualeti, kas bija vairāk kā riebīgi, rokas visu dienu kur nomazgāt nav... un vēl visam par laimi- izveidojās sliktas attiecības ar darba devēju-franšīzes vadītāju. Ahh.. viena pati visu dienu sēžot tajās 4 sienās, jau likās, ka nojūgšos!!

es studiju sākumā piestrādāju vienā no tirdzniecības centriem. Saimniecei bija arī divi kioski, tajos samērā liela haļava, izņemot no rītiem,kad visi brauc uz darbu un vakaros, kad brauc mājās, rakstīju kursa darbus un lasīju dažādu mācību literatūru. It īpaši kioskā, kas bija tramvaja galapunktā, nezinu, kā to kiosku vispār atmaksājās viņai turēt vaļā.

Veikalā bija grūti tieši dēļ tā, ka daudz stundas uz kājām un mēs tur vispār tik viens cilvēks uz visu veikalu uz visu dienu bijām, uz tualeti aiziet vajadzēja taisīt ciet veikalu, a to nemaz tā, kad sagribas nevarēja izdarīt, jo visu laiku jau pa kādam pircējam bija un pat kad nebija, jau kad laidu nost žalūziju vienmēr kāds iespraucās un lūdzās tikai vienu paciņu cigaretes ātri nopirkt, lieki teikt, ka kamēr ātri mēģināju notirgot to nelaimīgo paku, parasti saradās bars un tā mans sapnis par tualeti citreiz tika atlikts uz pāris stundām. Veikalu taisīt ciet vairāk kā uz 10 min nedrīkstēja un bija iepriekš ar apsardzi jāsaskaņo. Izklausās brutāli īstenībā, kad tagad tā rakstu, tajā laikā nekāda baigā vajadzība strādāt nebija, bet gribēja pati, lai vecākiem nav jāprasa nauda. Grūti likās tikai nostāvēt visu dienu kājās. Bija uz veikalā jābūt vairāk kā stundu jau pirms atvēršanas, savest no noliktavas kolas, cīsiņus utt, uzlikt cepties bulkas un desas u.c. lietas - par to stundu man nemaksāja.

Kad sāku strādāt, solīja, ka sākumā būs mazāka stundas likme un pēc tam lielāka. kad pēc pusgada uzdrošinājos ieminēties par to, man pateica, ka ja negribu strādāt par tādu algu, tad ārā ir rinda ar gribētājiem, kas nāks un strādās. Nu es arī toreiz aizgāju un tad arī sāku meklēt normālu darbu. Ar šodienas prātu nemaz vairs nesaprotu, ko tur tik ilgi vispār darīju, labāk būtu gājusi uz maķīti, tur vismaz labāk maksā. Bet nu es biju iespītējusies, ka vecāki mani neuzturēs un saviem ikdienas izdevumiem un ballītēm man nauda bija.