+ 57days mans radinieks, viņam nu jau ir 45 gadi, trakajos 90 gados dzīvoja piešķirtā komunaļņikā ar malkas apkuri un dažiem kaimiņie, tā gan dzīvoja liela daļa, bērns piedzima, sievai nācās audzināt bērnu un pamest darbu, vīrietis rāvās melnā miesā un jau pēc 10 gadiem viņš izrāvās tik tālu, ka viņam bija skaista māja, jahta, labs auto gan sev, gan sievai un sieva varēja aizmirst par darbu. Tagad ir turīgs cilvēks, ceļo un dara kas patīk.
Viena lieta ir tā, ka 90 gadi bija iespēju laiks, šobrīd ir grūtāk izveidot savu uzņēmumu un ar to pelnīt, toreiz daudzi sāka ar tādām lietām kā ieveda importa preces un ātri varēja uzvārīties, jo cilvēkiem nekā nebija, praktiski viss sākās no nulles. Tagad tās lietas attīstīt ir daudz grūtāk un prasa lielākus resursus, bet tas nemaina faktu, ka vērtēt vīrieti pēc materiālā stāvokļa šodien ir visai muļķīgi, jo vari kļūdīties.
Vari protams tikties ar vīrieti, kuram ir 40 gadi un jau savs kapitāls, nauda, auto, māja/dzīvoklis, bet viņam ir 40 gadi, kamēr tev ir 20 - 25. Un atšķirību izjūti ar laiku.
Vari izvēlēties jaunāku, paciest to, ka nav viegli, bet motivēt viņu vairāk un vairāk un pēc tam būt kopā ar savu vienaudzi, un dzīvot labi
Jauni un bagāti - maz ir tādu, kas nopelnījuši paši. Bet kas viegli nāk - ātri aiziet. Un nauda nav mūžīga, bet cilvēka cilvēciskās īpašības nemainās, raksturs un audzināšana.
Es nekad neliktu vērtību skalas augšā naudu, jo nauda var nebūt, ja tagad tavam vīram ir pieprasīta profesija, tad pēc 10 - 15 gadiem viss var mainīties.