Pārdomas / Aizdomājos

Steisija2, tāda sajūta it kā es būtu to rakstījusi...Šobrīd jūtos tieši tāpat! Darbā ik uz soļa neiet. Reizēm bail, ka neatlaiž, reizēm gandrīz nenoturos un sāku raudāt, reizēm liekas - varbūt pašai iet prom, jo tas vienkārši man nav lemts? Bet es nezinu kāds, maģisks spēks man liek nepadoties, neskatoties uz to ka vairākus mēnešus jau iet kā pa celmiem. Vēsu prātu padomājot, nonācu pie secinājuma - man taču nav cita vieta uz kuru iet, kurā ar garantiju varēšu ilgstoši strādāt + 5 mēneši tomēr nav tik ilgs laiks, lai justos kā zivs ūdenī darba vietā, kur vispār viss ir par tēmu ar kuru pirms 5 mēn. man nebija ne mazākās nojausmas -kas, kā, ko dara? Esmu tomēr daudz ko iemācījusies, personīgo progresu jūtu. Pagaidām nepadošos! Ticot, ka vai nu būs perfeka iespēja tikt pie cita darba vai nu man "melnais periods" būs garām un viss būs ok! :)

Rene pareizu citaatu ielika.

Atceros, reiz sanaaca saruna ar vienu pazinju, forshu meiteni. Man vienmeer bija licies, ka vinjai gan viss forshi (daudz forshaak, nekaa man). Un tad vinja saka - "Cik tev, 57days, dziivee interesanti, ne taa kaa man - darbs, darbs..."

Tieshi taapeec, ka mees esam pazinjas, par otru zinam tieshi tos "highlights", taas labaas, publiskaas lietas, nevis to "virtuvi" un backstage, kas ir 90% ikdienas.

Man pirms dažiem gadiem arī bija riktīga melnā strīpa dzīvē, nu tā, ka negāja pilnīgi nevienā jomā. Sākumā nodevos sevis žēlošanai, vēlāk sapratu, ka tas neko nedos. Uzstādīju sev mērķus, nodefinēju, kas man ir vajadzīgs, lai justos laimīgi un sāku pie tā strādāt. Palēnām viss nokārtojās un nu pēc 3 gadiem esmu sasniegusi pilnīgi visu, par ko sapņoju pirms tam. Tā kā viss ir iespējams.
Noskaņo sevi pozitīvi un dari visu, lai piepildītu savus mērķus, lai izdodas :)

Nevajag sevi tā noskaņot, ka nekur neveicas, nekā nav, bet visiem citiem viss ir un viss notiek. Noskaņojies pozitīvāk, ka arī tev viss būs. :) Nav arī citiem tā dzīve varbūt tik ideāla, saskati vairāk plusiņus savā dzīvē. Es kaut kā ticu, ka labais vairo labo. :)

katrs pats savas laimes kalējs :)

nav ideālas dzīves, ideālu attiecību, ideāla darbam, katram ir savi trūkumi, bet viss atkarīgs kā tu to redzi un izmanto.

kas atteicas uz banku - neraudi, nav tā vērts, izskatās pēc swedbankas izgājieniem, viņi skatās uz tādiem darbiniekiem vairāk, kas paliks ilgi strādāt, nevis aizies pēc laika prom, lai nav jāapmāca jauni darbinieki, līdz ar to liela rotācija un zaudējumi.

Ir nedaudzi cilvēki, kuri diezgan būtiski atšķiras no sabiedrības vairākuma uzskatu, dzīvesveida, morāles un tamlīdzīgā ziņā. Šādiem cilvēkiem šajā pasaulē dzīvot ir ļoti grūti, jo tie nepakļaujas sabiedrības pelēkajai masai, kā arī sabiedrība šādus cilvēkus instinktīvi atraida. Dzīvot atšķirīgu dzīvi un nepakļauties sabiedrības dogmām ir svētīga lieta, taču par to šiem cilvēkiem ir ļoti dārgi jāmaksā, turklāt viņi savādāk nemaz neprot, pat pie labākās gribas ne.

Katram gadas melnie posmi dzivee, bet tie paarriet. Sevis zelosana neko nelidzees. Zinu vieglaak sevi pazelot nekaa reali censties saprast ka jaamainas pasai. Par darbu jaapriecaajas ka vispaar darbs ir.

Karma, bet ar to jastradaa

Jo vairak domāsi, ka tev neveicas, jo vairak arī neveiksies. Nevajag vairot negatīvas domas, celies no rīta ar smaidu un nedomā par to, ka redz kā tev neveicas. Un piekrītu tam, ka dzīvē var notikt daudz sliktākas lietas..

Mīlestībā neveicas?
Tam vīrietim kurš Tev no Dieva bijis paredzēts šodien noteikti ir randiņš ... ar Kārli. Un sekojošs kaislīgs sekss ...
Bet labāk taču tīrs un kopts gejs nekā dumjš un nekopts hetero, vai ne?

Kas atliek? Pareizi - darbs.

Lollipop, Tu uzrakstīji precīzi kā par mani. Bieži vakaros aizdomājos tik tālu par to, ka pārņem bailes, ka pēkšņi tad viss var pārtrūkt. Bet NEDRĪKST!!! ielaist tādas domas savā apziņā. +
piekrītu tam, ka dzīve ir tieši tāda, kādu Tu to gribi saskatīt. Ir jācenšas notvert tos labos mirkļus/reizēm pat sīkumus ikdienā.

Man atkal pēdējā laikā liekas, ka man dzīvē veicas. Izdodas viss, kas iecerēts, problēmas atrisinās viegli un man ir milzum daudz iemeslu būt laimīgai. Un man ir no tā bail. Mani paralizē bailes, ka šī veiksme beigsies, ka notiks kas slikts, ka neesmu to visu pelnījusi. Nu muļķe, nu?

jā, man periodiski uznāk ļoti ļoti melni posmi.
tik tikko vienu pārcietu. un nu viss nokārtojās un turpina kārtoties uz labo pusi :) par ko es ļoti ļoti priecājos.
saprotu tevi, ne vienmēr notiek tā, ka viss atkarīgs no paša, atliek vien pamainīt attieksmi, utml. banālos teicienos. dažreiz tiešām tā gadās, ka ārēju apstākļu dēļ viss iet grīstē. un vēl vienlaicīgi vairākās jomās. bet jāsakož zobi un jāturpina meklēt iespējas.

Vai Jūs kādreiz neesat aizdomājušās par to, ka Jums nu nekādi neveicas dzīvē?

Jā, varbūt dažreiz iezogas tādas domas, bet es tās uz āru neizrādu. Apdomāju visu savā prātā,mēģinu saprast ko un kā labot, tad uzlieku lielu smaidu sejā un viss! :) Labāk nograuzīšu sev roku, nekā teikšu :" Esmu neveiksminiece. Citiem ir, bet man nav!"
Ja nav tgd, tad noteikti būs rīt,parīt vai nākamgad, bet būs!

Katram no mums šajā dzīvē ir sava misija, dzīves uzdevums. Ja Tu virzi savu dzīvi pa tām sliedēm, kas Tev nav paredzētas, viss notiek ne tā un dzīve dažādos veidos centīsies Tevi ievirzīt paredzētajās sliedēs. Jo vairāk iesi pretēji tam, kas Tev paredzēts, jo vairāk Tevi lauzīs un liks sprunguļus riteņos..
Risinājums - atrast savu "misiju" un to izpildīt :)

uj, ja tas tev skiet sliktakais kas var dziivee notikt tad.....

godīgi sakot, piekrītu.

Ja tik vien kā ideālā darba neesamība un, cik sapratu, problēmas mīlas lietās, tad tas vēl nav tas ļaunākais. Darbu var atrast, atliek tikai neatlaidīgi meklēt. :-)

Bet mazākais sīkums, reizēm Tev var vienkārši apbēdināt un likt aizdomāties....

Visiem gadās melnie periodi, tev vienkārši jaiztur tavējais :) Gan jau drīz būs labāk :P

Kādā jomā meklē darbu?