Amnile,jā nu gan karma.Par to,ka izglābu kuci no regulāras(ik pa 6 mēneši) izvarošanas ceļmalā(iedomājies skatu,kad kādi 4 suņi viens pēc otra lec virsū kucei un to izdrāž,iet garām kāds ar savu suni,kuru netur pavadā,pieiet tas un izdrāž vēlreiz.atvainojos par tiešumu),regulāras,grūsnības,dzemdībām un fiziskām un garīgām mokām pēc tam,kda viņai neilgi pēc dzemdībām tiek atņemti kucēni.Nerunāsim par pašiem kucēniem.Dabonot to kuci no turienes prom,es esmu izglābusi ne tikai pašu kuci no mokpilnas dzīves,bet palīdzējusi nedzimt desmitiem nevajadzīgu kucēnu,kuru gals būtu pa taisno ūdens spainī.Ja karma eksistē,tad tā priekš manis par šo taupa,ko ļoti labu.Ne jau labam saimniekam es atņēmu viņu mīlēto un loloto sunīti.Es atņēmu kaut ko,ko viņi pēc pazušanas nav pat meklējuši.
Dažu labu tumsonība te ir neaptverāma.Sist noindēt un vēl pieļaut,ka pāri ielai kāds regulāri pakļauj savu kuci kaut kādām slimām orģijām,un neko nedarīt zinot faktu,ka kucēnus pretlikumīgā veidā nozūmē.Nēvēlos būt līdzvainīga šādā lietā.Tad labāk,lai kauc,nekā reizi sešos mēnešos nevainīgas dzīvībiņas tai mājā nogalina.
Pagājušo nakti noveicās.Suns laikam noguris bija,vai arī es nolūzu un vairs nedzirdēju,bet visu nakti bija klusums,tikai ap pus sešiem atsāka kaukt.Pagaidām arī klusums,cerams,ka netaupa spēkus naktij. Tiešām patīkami,ka nākošmēnes pārvācos.