Māju atstāt man un māsai bija vectētiņa vēlēšanās (testaments), tāpēc arī gāju un pieteicos, jo par to atgādināja vecmamma, pati nebūtu iedomājusies pieteikties.
Notāre nepajautāja nevienu apliecinošu dokumentu, kas pierādītu radniecību - pati šo jautājumu pacēlu, tad viņa diezgan satrakojās (nopietni, reakcija bija jocīga) un vairākas reizes tik atkārtoja "būs daudz jāmaksā, tas visu maina" un uz jautāumu - ko viņa ar to domā, lai izskaidro, jo es īsti nesaprotu, viņa teica, ka ja nav radinieks, tad būs 15% no mantojamās masas jāmaksā, un lai es tiešām noskaidroju, kas man dzimšanas apliecībā rakstīts (bet es zinu, ka tur rakstīta jaunā mamma, tas vispār nav nekas tāds "noskaidrojams" - īstā mamma nomira, kad vēl biju zīdainis, mazāk par 2 mēnešiem, tāpēc adopcija lieta tika skatīta pilsētas izpildkomitejā, kas izdeva rīkojumu koriģēt dzimšanas apliecību - kā tas arī tika izdarīts).
Dzimšanas reģistrācijas grāamtā, kur norādīti vecāki, īsto mammu pārsvītroja un uzrakstīja jauno - tāpēc neesmu radinieks savam vectētiņam. Vienīgi mani mazliet pārsteidz, ka notāre ne vārda neieminējās, ka to mantojumu varētu nepiešķirt - vai tāpēc, ka vectētiņš bija uzrakstījis manu un māsas vārdu?