Kādēļ izjukušas iepriekšējās attiecības?

Ja tagad tā atskatos uz to visu un pavisam godīgi man sev pašai jāatbild, tad no manas puses tā bija nemācēšana izrunāties un atrast kompromisus, bieži vien pārāk liela spītība, dažreiz nezināšana, ko pati vēlos, pārāk daudzas un muļķīgas jaunības kļūdas. Man gribas domāt, ja mēs būtu satikušies kādus vismaz 5 gadus vēlāk, viss varēja izvērsties pavisam citādāk,protams, ja vīrietis arī būtu nobriedis, jo attiecību laikā viņš tāds nebija.

Pirmās - tāpēc, ka biju jauna, gribēju iztrakoties. Abi bijām viena vecuma, bet nu viņš bija nosvērtāks, gribēja laiku pavadīt tikai divatā, man tas šausmīgi kaitināja.
Tālāk nākamās, kurās jutos ļoti labi, izjauca attālums. Puisis bija vecāks, laikam apnika retas tikšanās un tikai čatošana. No tā laika ar nevienu nejūtos tik labi kā gribētos. Te ir, te nav, gaidu beidzot kaut ko nopietnu. :)(l)

Pazuda interese pret puisi. Bez nekaada iipasha iemesla, vienkaarshi sapratu, ka nav pret vinju vairs juutu.

Garlaicība un bija neinteresanti mums kopā :D Domāju, ka mums bija pārāk vājas simpātijas vienam pret otru.

Krāpšana un mana lielā vēlme atriebties par to.:-D