Kādēļ izjukušas iepriekšējās attiecības?

*Pamatā jau n sākuma cilvēku iepazīsti...

AHA, sākumā ir rozā briļļu periods. Tad tās sliktās rakstura īpašības, kuras vēlāk nevari paciest, vari arī nepamanīt. Vai arī, ja pamani, tad tas liekas tikai tāds neliels sīkums uz visa pārējā fona, jo viņš taču ir tik lielisks, foršs un jauks. Vienkārši, kad Tu sākumā ar kādu satiecies un iepazīsti, ne vienmēr objektīvi vari novērtēt visas cilvēka rakstura īpašības, citas var parādīties arī tikai, piemēram, sākot dzīvot kopā.

3) Attalums
2) Palaida rokas, es krapu
1) Es krapu

Pirmās attiecības mums juka vairākas reizes līdz izšķīrāmies pavisam! Bijām kopā trīs gadus, liekas kādas 5 reizes šķīrāmies.. Puisis bija ļoti greizsirdīgs sākumā tie bija iemesli, pēc tam jau divas reizes puisis mani krāpa, mēnesi bija kopā ar mani un paralēli ar labāko draudzeni, pēc laika atkal sagājām kopā un tad es viņu pametu jo sapratu, ka atkal ar "labāko" draudzeni viņš pinas. Vispār viņam bija daudz meiteņu padomdevēju, man tas ļoti nepatika! Bet kopumā meli, krāpšana, greizsirdība!

Otrās attiecības izjuka jo puisis priekš saviem 24 gadiem uzvedās kā mazs bērns, kad iepazinu tuvāk! Vispār visu mammai stāstīja, tagad domāju kur man bija prāts būt ar tādu kopā.
Trešās attiecības izjuka jo puisis gulēja pa kluso ar visām citām. Pati to uzzināju tad arī pametu. Tik pēc tam viņš saprata, ka bez manis nevar, bet man jau bija vienalga.

1. Viņš izdomāja, ka ies dzīvot atpakaļ uz saviem laukiem.
2. Pateica, ka viņš mani vairs nemīlot, jūtas esot pārgājušas.
3. Sāka palikt pārāk privātīpašniecisks, greizsirdīgs, kontrolēja. Neizturēju un patriecu.

Bijuu jauna, naiva. Ticēju viņam. Viņš bija dažus gadus vecāks. Šausmīgi greizsirdīgs - es ne tā paskatījos, ne tā uzrunāju kādu utt. Mūžīgi pārmeta, ka esmu tāda un šitāda. Baumoja, ka viņš ir pagādājis bērnu citai. Viņš, protams, liedzās, māte viņu aizstāvēja, bet es ticēju.. Viss beidzās, kad pieķēru viņu. Sākumā piedevu. Pec tam sekoja šausmīgi strīdi un viņš man iesita... Ar to viss arī beidzās. Pec tās reizes es braucu mājās ( mēs dzīvojām dažadās pilsētās) un es zināju, ka nekad, nekad tur vairs neatgriezīšos...Pametu viņu caur sms. Ir pagājuši 7 gadi un es neesmu viņam to visu piedevusi un, jā, tas viss manī ir atstājis pēdas..

Sibille - nu drošvien jau, ka tā. :) Neesmu ilgāk par dažiem mēnešiem ar kādu bijusi, par laimi vai nelaimi, tāpēc tas apnikums laikam nepaspēja atnākt. Stulbākais vien, ka vienmēr jūtos apčakarēta, kaut visbiežāk nevēlēšanos, ko turpināt izteikusi esmu es...

Vispār cosmo meitenes... jūs esat malaces! Pārdzīvojušas dažādas sāpes, bet tik un tā foršas un stipras! :) Citās diskusijās lasu cik foršas meitenes - labs darbs, rūpējās par sevi, ar labu humoru utt., bet kā jau dzīvē - gandrīz katra tomēr izgājusi cauri ērkšķu laukiem. Hm...citas vēl iet, bet katrā ziņā...GALVU AUGŠĀ!:-)

Viens bijušais tikai ir un viņam bija psiholoģiskas problēmas, kuras mani garīgi piebeidza, līdz ar ko, kad viņš piedāvāja iepauzēt mūsu attiecības, tad es pēc tam ar prātu domājot, cīnījos pretī savai sirdij, lai neko vairs neturpinātu. Pat bail domāt kāda es tagad būtu, ja vēl aizvien būtu ar viņu kopā...

Viņš pārcēlās uz citu valsti. Ka nedomā atgriezties, paziņoja man izlidošanas dienā. Es gan centos saglābt visu, bet nu... Ko tu egocentriskam cilvēkam padarīsi.

Vienas izbeidzās, jo čalis izvēlējās pie citas aiziet, otras, tādas diezgan jocīgas, beidzās, jo puisis ir ļooti interesants cilvēks un tā es arī nesaprotu līdz šim, kas viņam galvā darījās :D un Beidzās tāpēc, ka pusis nezināja laikam, ko grib.

un pēdējās es aprāvu speciāli. Viss it kā bija forši, bet sapratu, ka puisim vajag draudzeni bez bērna.

Bija attiecības 5 gadu garumā, kas iesākās vēl pusaudžu gados, tikām līdz pat kopdzīvei, bet attiecību laikā divas reizes piekrāpa, sagājām atkal kopā pēc abām reizēm, bet es nespēju to piedot un izbeidzu visu, tulīt uzradās cits puisis, kas mani aktīvi mēģināja iekarot, tāpēc tas viss nebija tik sāpīgi! Joprojām esmu kopā ar šo puisi, nu jau 4 gadus.
Izskatās, ka krāpšana ir populārākais iemesls!

Bijuu jauna, naiva. Ticēju viņam.

+++

Attiecības beidzās tad, kad man beidzot atvērās acis un es pārstāju būt naiva, ticēt, pārstāju dot kaut kādas kārtējās jaunās iespējas. Tad es beidzot ieraudzīju cik melīgs viņš ir un cik ļoti, ļoti, ļoti tālu viņš ir no tāda cilvēka, ar kādu es vēlos būt kopā.
Šķiršanās pati man nekādas sirdssāpes nesagādāja un spilvenos neraudāju. Vien gaidīju, kad tas viss idiotisms ar pašnāvības draudu un rupjību zvaniem un sms, beigsies.
Vienīgais, es laikam vēl tagad īsti neesmu sev spējusi piedot pašas stulbumu un to, ka vispār devu viņam kaut vienu otro iespēju un ka neizbeidzu visu pie pirmajiem meliem un lietām. Protams, labāk vēlu, nekā nekad. Es pat negribu domāt, kur es būtu, ja man tās acis nebūtu atvērušās. Nu, neko. No tām attiecībām iemācījos nākotnē nekādas otrās(trešās, piektās) iespējas nedot un neļaut sevi vazāt aiz deguna.

Tagad atskatoties varu teikt pozitīvu, biju kopā ar cilvēku, lai nu kā, daudz ko no attiecībām iemācījos, viņš bija inteliģents un gudrs cilvēks, bet nebija lemts un ļoti priecājos, ka tā, jo šobrīd man ir brīnišķīgs cilvēks blakus.
Attiecības dabiski beidzās un detaļās vairs nevēlos analizēt. Vienkārši jūtos pateicīga par pieredzi un tagad daudz kvalitatīvāk spēju veidot attiecības un daudzko vairāk saprotu kā ir jādzīvo. :-)

Man šķiet, ka tikpat populārs iemesls (kā krāpšana) ir arī mūsu naivums :)

Es esmu tāds klasisks gadījums - sākās viss jauki, bet pēc 4 gadiem beidzot bija spēks sev atzīt, ka jau sen pati sev meloju, jo viņš ātri vien kļuva par despotisku alkoholiķi. Bet nē, es jau savā naivumā ilgi cerēju, ka būs labāk, mainīsies un tā tālāk. Tas gan bija jau sen, bet labi, mācības dzīvei gana no tām attiecībām.

Biju kopā ar superīgu puisi, taču beigās kaut kas vienkārši nesaskanēja. Tā diemžēl dažreiz gadās un tur neko darīt!:'-(

Iepriekšējo attiecību izjukšanas iemesls bija puiša pārvākšanās uz citu valsti savas nodarbošanās dēļ (sportists). Aicināja mani līdzi, bet tā kā biju pēdējā kursā augstskolā - paliku LV.
Bija ļoti grūti tikt pāri šķiršanās sāpēm. Kad viņš bija Latvijā mēdzām tikties, bet tas visu tikai padarīja vēl sarežģītāku.. pēc trim gadiem bijušais atgriezās LV un gribēja atjaunot attiecības, bet bija par vēlu - biju satikusi savu mīļoto. (l)
Ja godīgi, vēl pirms nepilna gada man galvā iezagās doma par to, kā būtu, ja būtu.. bet zinu to, ka tik labi, kā ir tagad nebūtu, lai gan arī viņš bija lielisks cilvēks. :-)

Pārējās šķiršanās bijušas klasiskas - dabīgi izbeigušās attiecības un vienās puisis aizgāja pie bijušās.. nevienu no to attiecību izjukšanas ļoti nepārdzīvoju (nedaudz pabēdājos, pat bez raudāšanas, un viss :-D).

iepriekšējās attiecības izjuka attāluma dēļ, gadi pagājuši.. esmu lieliskās attiecībās šobrīd, bet sirsniņa mēdz sažņaugties vēl tagad..

Attiecības izjuka dēļ tā, ka man kaitināja ka puisis gribēja daudz laika pavadīt kopā ar mani, pārāk dauz rūpes, mīļuma un visa pārējā. Protams biju jauna un tajā laikā prātā bija tikai tusēšānās kopā ar draugiem.
Tagad jau paejot gadiem domāju - kur es varēju būt tāda aita. Ja mēs būtu satikušies dažus gadus vēlāk vai tagad tad viss būtu citādāk. Tagad tikai sapņoju par tādu puisi, bet nu .... abi esam aizņemti cilvēki tagad jau .... kas zin varbūt laikam ejot viss vēl var mainīties.:-D

Pēdējās,jo mūs šķīra liels attālums un gadu starpība.
Senākās,jo man ar vi''nu bijs garlaicīgi. Netaisīja drāmas. :D

Ar pirmo draugu izšķīros, jo viņam svarīgāks bija alkohols un iespēja bez darba sēdēt mājās, ļaujot citiem par viņu rūpēties. Sapratu, ka tālāka šādu attiecību turpināšana tikai turpinās mani degradēt un beigu beigās pazaudēšu ne tikai visu savu naudu, bet arī pacietību un nervus mēģinot izglābt cilvēku, kuru viss dzīvē apmierināja.
Otrs draugs mani krāpa, uzzinot par krāpšanas faktu aizgāju no viņa un tikai vēlāk sapratu, ka tas bija mans labākais lēmums, jo tikai tad, kad no acīm nokrita rozā brilles, sapratu, ka tiku izmantota, ka bijām pilnīgi atšķirīgi cilvēki, kuri kļūdas pēc sagājuši kopā.
Tagad baudu brīvas sievietes dzīvi un domāju, ka kādu laiku attiecībām iešu ar līkumu.