vienpates attiecības

Reģ: 16.03.2015

Esmu izteikta vienpate, ļoti patīk būt vienai. Kā izdzīvot attiecībās? No vienas puses es pati gribu savu vīrieti satikt, pavadīt ar viņu daudz laika, dzīvot kopā, rakstīt īsziņas, bet no otras puses tas viss gandrīz vai izsūc dzīvību, liek justies tā, it kā būtu otram piekalts ķēdēs, nedaudz jūtos tā, it kā sāktu sevi pazaudēt.

Neprotu labāk paskaidrot. Tās, kas arī ir vienpates, noteikti sapratīs. Kā ar šo tikt galā?

Šobrīd gandrīz vai domāju, ka lai gan vīrieti ļoti mīlu, labāk šķirties un būt vienai, jo tāda tuvība man drīzāk liek justies slikti, nekā labi. Šodien izteikti ilgojos pēc brīvības, kas man reiz bija, kad biju viena.

03.07.2015 14:52 |

Sylph

1049

Reģ: 03.05.2015

Attieciibaas nav "jaaizdziivo". Taa nav nekaada koncentraacijas nometne. Attieciibaam ir jaasagaadaa prieks, nevis otraadi. Tev vajadzeetu apdomaat un izshkjrties, kas ir speeciigaaks - miilestiiba pret sho viirieti vai miilestiiba uz briiviibu. Ja pati jau saki, ka attieciibaas driizaak juuties slikti nekaa labi, tad no taam nav jeegas.

Gan es, gan viirs esam cilveeki, kam vajadziigs laiks tikai sev, to saprotam un respekteejam. Bet taas gan parasti ir paaris stundas.

03.07.2015 15:13 |

Mr.Penguin

2594

Reģ: 08.03.2013

Esot attiecībās es arī daru ko gribu. Mani draugs neierobežo, kā arī es viņu neierobežoju. Draugs diezgan bieži iziet no mājas. Pabraukājas ar riteņiem. Strādā utt. Un tajos brīžos arī esmu viena un man ar to pietiek. Man apkārt nevajag sabiedrību. Tāpēc man ir maz draugu. A draugs ir pilnīgs pretstats. Viņam vienmēr vajag atrasties sabiedrībā. :D Labi, ka abi to saprotam kādi mēs viens otram esam. :)

03.07.2015 15:09 |

Šarlote_

4775

Reģ: 18.03.2012

tev vajag jūrnieku vai tālbraucēju par vīru :)

03.07.2015 15:04 |

madelene

Reģ: 16.03.2015

Risinām to pavisam vienkārši: kad jūtu, kad tiešām nepieciešami vienatnes brīži, apjautājos, vai negrib braukt pie brāļa uz garāžu kaut ko paremontēt utt.

Man būtu jāprasa, lai viņš uz pāris nedēļām brauc prom :) Man vajag ilgus laika periodus būt vienai, ar pāris stundām nepietiek. Varbūt neesmu piemērota attiecībām.

Un runa nav tikai par pabūšanu vienai. Man ļoti pietrūkst tās brīvības, kas nesen vēl bija. Kad ne ar vienu nav jārēķinās, vari dzīvot un darīt kā un ko gribi. Būt tikai ar sevi.

03.07.2015 15:03 |

Mežāze

6212

Reģ: 01.04.2009

Es arī neesmu no tām, kam visu laiku vajag otru pusi blakus. Bet zinu, ka arī ar savu vienpatību jau gana ilgi esmu dzīvojusi, cik tad var :D
Risinām to pavisam vienkārši: kad jūtu, kad tiešām nepieciešami vienatnes brīži, apjautājos, vai negrib braukt pie brāļa uz garāžu kaut ko paremontēt utt. Parasti saprot :)

03.07.2015 14:58 |