Par dzīvi ārpus Rīgas - pastāstiet!

Būs jau gads, kā dzīvoju Jelgavā..pārnācu dzīvot no Rīgas, kur es apmēram 6 gadus esmu dzīvojusi. Mīnus, Jelgavā ir grūtā atrast darbu, bet ir vairāki plusi, minimāli jāizmanto sabiedriskais transports (kas Rīgā bija ļoti kaitinoši), ir diezgan sakopta utt, un jā, ar vilcienu&autobusu var nokļūt Rīgas centrā +- 40min, tas pats, kā no Imantas vai Juglas :D

p.s. bet nākotnē ir doma pārvākties uz privātmāju, skaistā vietā, var saukt par mazpilsētu. Bet tas būs tikai tad, kad droši zināšu, ka man tur būs darbs..

Nepārprotiet, nebūt nedomāju, ka Rīga ir lielpilsēta un visur citur džungļi, tomēr Rīgā dzīvo 30+ % Latvijas iedzīvotāju, tātad, katrs 3. dzīvo Rīgā.
Pilsēta ir Liepāja, liela, bet nezināma. Nevaru pati salīdzināt ar Rīgu.

Studēju Rīgā, bet vasaru pavadu dzimtajā mazpilsētā. Ir salīdzinoši daudz gan pārtikas, gan nepārtikas veikali, lielākā daļa arī strādā vismaz līdz 22, tā kā nepaēdis nepaliksi. Tai pat laikā burtiski viss ir mazāk kā 15min gājienā. Man kā introvertai būtnei ļoti patīk iziet pastaigā/paskriet un neredzēt nevienu cilvēku, vien baudīt klusumu un dabu, tas šeit ir ļoti viegli īstenojams. Mani gan klubi nekad nav vilinājuši, bet te arī pāris tādi ir. Cilvēku ir maz, bet ne tik maz, lai visi viens otru pazītu.
Lielākais mīnuss - darba iespējas. Tiešām, pat par pārdevēju tā vienkārši netiksi, ja ļoti nepaveiksies, kur nu vēl uz kādu citu vakanci. Jomā, kuru es studēju, te vispār nav nekādu darba iespēju, diemžēl.

Joprojām ar izbrīnu atceros to vienu svētdienu, kad izstaigājām pusi Rēzeknes (kura - trešā, ceturtā lielākā pilsēta?) kafejnīcas meklējumos, kur apsēsties un elpu atvilkt. Atradām gan kur piesēst - baznīca bija vaļā.

Man līdzīgi bija ar naktsmītnes atrašanu Daugavpilī, beigās trijatā nakšņojām vienā gultā un bija pat brokastis :)

Vispār jau dzīve un iespējas Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī vai citā lielā pilsētā ļoti būtiski atšķiras no dzīves attālā mazpilsētā

Joprojām ar izbrīnu atceros to vienu svētdienu, kad izstaigājām pusi Rēzeknes (kura - trešā, ceturtā lielākā pilsēta?) kafejnīcas meklējumos, kur apsēsties un elpu atvilkt. Atradām gan kur piesēst - baznīca bija vaļā.

OK, dramatizēju, beigās pašā centrā arī kafejnīcu atradām, bet nu, sākotnejie meklējumi bija centram stipri vien tuvu.

Bet, kā jau teicu, neesmu objektīva. Mazāka pilsētā tālu no Modes mekas un pasaules mēroga Metropoles - Rīgas Latvijā īsti nav ilgstoši gadījies dzīvot.

esmu no dziļiem laukiem-Madonas puse, Rīgā esmu 7 gadus, lauki velk atpakaļ.
Man ir 2 profesijas- tādas, kuras visos laikos nepieciešamas, tāpēc darbu es dabūtu. Man ir hobijs ar kuru pelnu naudu Rīgā, saprotu- laukos ar to es neko nenopelnītu vispār.
Tomēr, lai būtu papildus naudiņa (un kuram to gan negribas), laukos naudu investēšu.

ārpus Rīgas viss būtu tundra, bet visa civilizācija galvaspilsētā

Jā, ir Rīga un ir lauki. :-D Vispār jau dzīve un iespējas Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī vai citā lielā pilsētā ļoti būtiski atšķiras no dzīves attālā mazpilsētā, te pat grūti ko iekomentēt, ja nav zināms kadā vietā ir autores īpašums.

Cik forši Lollipop uzrakstīji. (l)

Dzīvoju pilsētelē ar +/- četriem pārtikas veikaliem, divām frizētavām, pāris autoservisiem un bibliotēku, kopējais iedzīvotāju skaits ir ap 4300 (lielākā daļa migrē uz tuvumā esošo Liepāju). Uz ielām visbiežāk var sastapt jaunās māmiņas ar ratiem (t.sk.mani) vai pensionārus nesteidzīgā pastaigā. Šī ir pilsēta, kur pastniece zina, kur tu dzīvo, ar ko guli un ko tu darīji pagājušajā vasarā. Pilsēta, kur viens otru sveicina pilnīgi nepazīstami cilvēki, jo, būsim reāli, visi zina visus. Pilsēta, kur noziedzības līmenis pielīdzināms nullei, lielākais grēks ir nomest pie zemes konfekšu papīrīti. Pavasaros mazā pilsētiņa smaržo pēc tikko ceptas maizes un šašlika, ko visi privātmāju iedzīvotāji steidz spraust uz iesmiem savās sētās. Tu vari aiziet pidžamā uz tuvējo veikalu pēc kafijas, bet neuzdrošinies neiziet no mājas pilnā kaujas krāsojumā un skaistākajā kleitā, lai vietējās tenku vāceles nedomā, ka vīrs tevi drīz pametīs, nemīl vai sit, ka tu sēdi uz nervu zālēm vai pa kluso loc vīnu. Šī ir pilsētiņa, kur tev nav priekšrocības būt anonīmai, pelēkai un nepamanītai pelei. Tev katru dienu jābūt uz visiem saviem 100%. Sākumā likās briesmīgi, bet tagad es priecājos, ka man ir iespēja atbraukt mājās klusumā un mierā.

Iespējas nav atkarīgas tikai no paša cilvēka. dzīvoju 30km attālumā, šeit absolūta čuhņa un darīt nav ko. veci autobusi reizi stundā, divi pārtikas veikali un vienas humpalas. ļoti aizraujoši. :) uz vienu čuhņu 4 frizētavas ar lielu uzcenojumu. pagājušā gadsimta kinoteātris bez apkures, apvemtiem krēsliem un naudu iekasē par nepabeigtiem seansiem. nu jau arī slepkavas un narkomāni staigā apkārt. kopumā spoku pilsēta. katastrofāla vidusskola, par bērnudārzu gan neko nezināšu teikt. ģimenes nav, taču šo 3-4 gadu laikā esmu pilnīgi pārliecināta, ka gribu atpakaļ uz rīgu un nav ko līst ārpus tās, ja nav auto, sabiedrība, laba infrastruktūra un izklaides iespējas.

Nedaudz sasmējos par jautājuma noformulējumu, apmēram tā it kā ārpus Rīgas viss būtu tundra, bet visa civilizācija galvaspilsētā. :D

Rīga ir mana dzimtā pilsēta, tāpēc es arī neesmu objektīva :)

Mna arī sanāca no dzīvokļa pārvākties uz māju ar lielu pagalmu. Ir plusi, ir mīnusi. Bet nu, es neesmu dārza/pagalma meitene, tāpat pa iekšpusi vien tusēju, dārzā audzēju pienenes, usnes un citus man nezināmus augus.

Es dzīvoju Liepājā. Precējusies. Es gan uzskatu, ka tas, vai ir iespējas vai nav, ir atkarīgs no paša cilvēka, nevis pilsētas. Un neuzskatu, ka labākā vieta. kur dzīvot ir Rīga. Nu, bet Liepāja ir mana dzimtā pilsēta, tāpēc neesmu īsti objektīva.

Šobrīd domājam par dzīvesvietas maiņu, gribam pārcelties uz mazpilsētu, jo tad būtu iespēja dzīvot privātmājā ar lielu pagalmu, varētu ņemt vēl kādu suni, bet ir bail, jo tās tomēr lielas pārmaiņas. Es visu mūžu esmu dzīvojusi dzīvoklī, tāpēc baidos, ka realitāte varētu atšķirties no tā, ko esmu iedomājusies.

Ja finansēm labvēlīgi apstākļi, kāpēc ne.
Es ļoti labprāt dzīvotu savā dzimtajā mazpilsētā, vecāku mājās un, ja vecāki to nepārdos, tad vecuma posmā pēc 50 ļoti labprāt pārcelšos tur dzīvot.

Es nevarētu dzīvot mazpilsētā talu no Rīgas. Ne tas, ka man tajā Rīgā kaut ko baigi vajag, bet psihologiski prasās, lai tuvuma būtu civilizācija :)

Plusi - bērnudārza pieejamība. Manā netālajā mazpilsētā ir fantastiski labs valsts bērnudārzs.

Mīnusi - darba iespējas. Ja Rīga nebūtu opcija, man tajā miestā nebūtu kur strādāt.