Par dzīvi ārpus Rīgas - pastāstiet!

Esmu no Līvāniem, Latgales.
Tātad, novadā šķiet ir kādi 12t iedzīvotāju, vismaz kādreiz bija, tagad precīzi nezināšu. Pilsēta ir pietiekami liela, lai tevi nepazītu katrs garāmgājējs, bet pa lielam, jaunieši viens otru pazīst, omītes viena otru pazīst, u.t.t. var teikt - pa attiecīgajām vecuma grupām lielākoties viens otru zin, lai gan, es arī 20 gadus šeit dzīvojot, turpinu iepazīties ar cilvēkiem, ko redzu pirmo reizi, lai gan vienā skolā esam mācījušies un pat kādā pasākumā bijuši vienlaicīgi - tikai ceļi nav krustojušies līdz šim.
Darba iespējas ir, šī ir bijusi un vēl joprojām ir rūpnīcu pilsēta, ir cepumu ceptuve, saldējuma ražotne, šķiet 2 mēbeļu ražotnes, kurināmā ražotne, kaut kādas ķīmiskās rūpnīcas un vēl kādas 2/3 ražotnes, par ko nemācēšu precīzi teikt. Ir 3 vidusskolas, viena no tām vakara, pamatskola un 2 bērnudārzi, mūzikas, mākslas un sporta skola, divi pilnīgi jauni sporta stadioni, divi basketbola laukumi, 3 sporta zāles, viens sens futbola stadions, lielā maksima, mazā maksima, vairāki mazie pārtikas veikali, daudz apģērbu un tml veikaliņu, katrā pagalmā jauni spēļu laukumi, atjaunota bibliotēka, amatnieku centrs, divas upes ar labiekārtotām pludmalēm, pagajušogad atvēra veikborda (ceru, ka pareizi) trasi, ko ziemā plāno pārveidot par snovborda tramplīnu trasi, divas lielas pilsētas - Jēkabpils un Daugavpils 30 un 50 min braucienos ar auto vai sabiedrisko, daudzi braukā strādāt uz šīm pilsētām...
Dārziņos ir nelielas rindas, bet pa lielam, ir iespēja tikt plānotajā laikā... ja nē, ir alternatīvi varianti divos blakus ciemos, kas ir 5-10min braucienā no centra ar sab. vai auto... Par pamatskolu nemācešu teikt, to, kurā es mācījos, aizvēra pāris gadi atpakaļ, bet par 1. vidusskolu tikai pozitīvas atsauksmes.
Izklaides... nu mums ir klubs, kur bieži notiek dažādi forši pasākumi, bārs, kur labāk neiet, ja neesi vietējais, vai drīzāk - vispār labāk neiet... :D tā pa lielam, vasarā tā ir atpūta pie upēm, un tml, ziemā - jābrauc uz to pašu Jpili vai Dpili...

Dzīvoju laukos - Liepājā :D esmu iebraucēja, te dzīvoju 8 gadus. Esmu precējusies un ir bērns, nav nekādas domas par dzīvesvietas maiņu. Ļoti šeit patīk - nav gluži mazpilsēta, bet nav arī tie cilvēku bari. Nepatīk lielas cilvēku masas

Mans draugs savu mazpilsētu aprakstīja ar vārdu "bedre". Kamēr studēja Rīgā, strādāja, darīja visu ko konstruktīvu, kad pa vasaram savā miestā - darīt nav ko, vienīgā opcija - satikties ar draugiem un iedzert (lasi - piedzerties).

Tad ar draudzeni tiek uzcepts bēbis, un trijata sākt dzīvi no nulles citur, lielāka pilsētā (pirmā iemaksa dzīvokļa īrei, darba atrašana, bērnudarzs nav pieejams....) ir teju vai grūtak, neka visu mūžu par minimalo algu cīnīties par kādu no tām dažām darba vietām pielsētelē....

Un tad brīnamies, kāpēc pus Latvija notinusies uz miglainās Albionas mazpilsētām.

Nu jau gadu dzīvoju Saulkrastos. Te ir kādi 4 pārtikas veikali, viena uzpildes stacija, vasaras sezonā daudz tūristu, bet ziemā pilsēta gluži kā izmirusi.
Diemžēl pilsētu tik vienkārši ar kājām neizstaigāsi, jo viņa ir sasodītus 17km gara, tā ka varu priecāties par auto esamību. No ģimenes veidošanas viedokļa pilsēta jauka - klusa, mierīga, ir bērnudārzs un skolas. Darba te laikam gandrīz nav. Izklaides iespējas jauniešiem arī nav nekādas, esmu novērojusi, ka neko interesantāku kā sēdēšanu autobusu pieturās laikam nav izdomājuši.
Tā es sēžu aiz mūsu mājas vārtiem, vēl joprojām gandrīz nevienu nepazīstu. :-D Ja gribam izklaides, tad braucam uz Rīgu. :-D

Bērnības un daudzus pusaudžu gadus nodzīvoju Valmierā, tad pārvācos uz Rīgu, taču reizēm periodiski atgriezos Valmierā. Gala slēdziens - jūtos pilnībā apmierināta, dzīvojot Rīgā, man patīk mūsu galvaspilsēta un negribu atgriezties Valmierā vai vispār pārvākties uz dzīvi kādā mazpilsētā. :D
Iemesli ir daudz, daži arī personiski, taču pa lielam man tomēr dzīve Rīgā (cilvēku plūsmas, iespēju daudzums, utt) liekas daudz saistošāka, interesantāka un simpātiskāka, nekā tupēšana mazā pilsētā, kur visi cits citu pazīst. Ok, Valmiera tomēr nav mazs ciemats, ir gan veikali, gan cilvēki, gan arī šādas tādas iespējas izklaidēties (bet tomēr nekas īpašs), bet ar Rīgu nevar salīdzināt.
Kā arī par tiem veikaliem - ar pārtikas iegādi nav nekādu problēmu, veikali bieži sastopami, par kafejnīcu trūkumu arī nevar gluži žēloties, bet ar drēbēm un tādām lietām gan ir nedaudz.. švakāk. Protams, ir puslīdz normāls t/c ar dažiem drēbju veikaliem, taču reizēm var ļoti labi novērot - tiklīdz tajos dažos drēbju veikalos parādās jaunas kolekcijas vai vispār sortiments tiek atjaunināts, tā puspilsēta staigā vienādi ģērbta. :D nedaudz pārspīlēti, bet tā ir.

Es sapratu, ka īpašums mazpilsētā jau ir. Ja ir dzīvoklis Rīgā, tad vienkārši izīrējat, lai ja nu kas, var atgriezties.

Nu jau gandrīz gadu dzīvoju mazā miestā (moš kādi 1000 iedzīvotāji ir, nezinu :D ) No normālas pilsētas pārvācāmies tieši darba dēļ - man piedāvāja labu iespēju, pēc laiciņa arī draugs dabūja darbu turpat. Te ir bērnudārzs, pamatskola, bibliotēka, 2 pārtikas veikaliņi, hmm, laikam vairāk nekas. Ā, un viena darba vieta apmēram 100 cilvēkiem. Tieši tāpēc šeit laikam viss pamazām attīstās, bērni ir, un viņu paliek aizvien vairāk. No sākuma bija pabriesmīgi, bet nu jau ok, iepazinos ar cilvēkiem darbā, pašdarbnieku kolektīvos. Līdz Rīgai un iepriekšējai dzivesvietai apm h brauciens. Par autobusu kustību nemāku teikt, neizmantoju. Ja ir savs auto, civilizācijā nokļūt var :D Pārcelties neplānojam, jo arī dzimtie miesti abiem ar draugu salīdzinoši tuvu, visi sasniedzami un apciemojami :)

chérrm ja dzīvokli īrē, tad nav daudz ko zaudēt, bet ja tāds jāpārdod un jāpērk, tad tas vairs tik vienkārši nav un varbūt, ka arī ir ko zaudēt naudas izteiksmē.

Dzīvoju Ozolniekos, starp citu Jelgavu un un Rīgu. Dzīvoju ar kā laukos gandrīz. Upes krastā. Līdz mikriņam 3 min. ar kājām. Līdz vilcienam 10 min ar kājām. Pus gadu h un esmu jau Rīgā. :) Mana dzimtā puse ir Tukums, bet es tur nedzīvotu dēļ tā, ka visi par visiem tik labi zin, pat ja no mājas neej laukā. Un tas man nepatīk. Citi saka, ka viņi apmierināti ar dzīvi tur. Bet būtībā man ļoti patīk dzīvot tur kur tagad. Būtu foršāk mājā. Bet pagaidām dzīvoklis ir foršā vietā. :) Rīgā ar draugu esam dzīvojuši vairākus gadus un abi sakām nē RĪGAI kā dzīvesvietas izvēlē.

Ja ir iespēja mazpilsētā dabūt labu darbu, tad tik uz priekšu - nemaz nevajag saņemties, jo īsti nav ko zaudēt ;-) Rīgā atgriezties vienmēr var un atrast jaunu darbu, dzīvokli.
Vienīgi, ja nav neviens īsti pazīstams - draugu mazpilsētā, tad gan varētu būt grūti iejusties. Jo mazpilsētās parasti nav īpašas iespējas kā socializēties un izklaidēties. Tad nu parasti draugi sarunā tikšanos un tā jau ir kā aktivitāte.

es arī dzīvoju apmēram 35km no rīgas, vrabūt winterra un laura dzīvojam vienā vietā, pēc apraksta tā sķiet:-D

Man liekas, ka Winterra aprakstīja vietu, kur es dzīvoju, bet iespējams kļūdos. Daudz līdzību. :D

Dzīvoju 35 km attālumā no Rīgas, šeit dzīvoju tikai pusotru gadu, bet man kaut kā nepatīk. Ir 4 pārtikas veikali, kuros tāpat nekas nav nopērkams, pastaigāties nav kur, jo viss jau ir izstaigāts. Darba iespējas man liekas, ka ir tikai veikalā par pārdevēju. Par skolu un bērnudārziem nemācēšu teikt, mums vēl nav tas vecums pienācis. Autobuss uz Rīgu kursē reizi stundā, nekādi baigie pasākumi te nenotiek. Ir kinoteātris, kura ekrāns ir vienkārši projektors un balts fons (cik bildēs redzēts). Bērniem rotaļu laukumi praktiski nav.

Nedaudz sasmējos par jautājuma noformulējumu, apmēram tā it kā ārpus Rīgas viss būtu tundra, bet visa civilizācija galvaspilsētā

šim :D

:D Bingo!

Dzīvoju savā dzimtajā pilsētā, bet par mazpilsētu to neuzskatu un nav jau arī pēc LV mērogiem (~30.000 iedz.).. Rīgā studēju un dzīvoju 4 gadus un tagad ar šausmām domāju, aj nu vajadzēs tur kādreiz dzīvot. Es savu dzimto pilsētu ļoti mīlu un tiešām nevaru iedomāties sevi dzīvojot kaut kur citur. Tiesa ar darba iespējām ir pašvaki... tas gan skumji.

Principā viss +/- ir: veikali gan lielie, gan mazie, augstskolas, koledžas, skolas, bērnudārzi, baznīcas, pasta nodaļas, pludmales, upes, ezeri, bibliotēkas, nakts klubi, slimnīca/poliklīnika, restorāni, kafejnīcas utt. Varētu būt vairāk izklaižu iespēju (a lā boulings vai kino), bet kopumā man ļoti pat;ik te dzīvot. Man pilnībā pietiek pāris reizes aizbraukt uz Rīgu, lai atkal atgrieztos mājās

Es atkal gribētu zināt - kā ir dzīvot Rīgā? :) Visu savu mūžu, 20 gadus dzīvoju savā mazajā pilsētā, iedzīvotāji ~ 30tūkst. ir, bet darba iespējas nav sevišķi plašas. It sevišķi grūti jauniešiem, kuri tikko beiguši vidusskolu. +Ir tā kā te teica - ja esi tikusi pie labas darba vietas (manā mazpilsētā labi būs, kur pelnīs ~500+ eur), tad tur centīsies noturēties, jo diez vai kas labāks būs.

Šobrīd ar puisi dzīvojam Jelgavā, kojās, bet aktīvi meklējam dzīvokli īrēšanai. Viņš ir saspārnojies par savu vietu, gan jau nākotnē tiešām to arī piepildīs. Man būtībā ir vienalga, kur dzīvot - tikai ne Rīgā. Tur es 3 gadus nodzīvoju un man pietiek visam mūžam. :D
Jelgava ir forša pilsēta. Iesākumā, kad pirms gada atnācu te dzīvot, likās - pēē, garlaicības ieleja, bet ātri vien savas domas mainīju, jo šeit viss attīstās, sakārtota, skaista pludmale, upes, zirgi.. Man gribas dzīvot tādā pilsētā kā šī - lai nav burzmas, ir kur aiziet - gan foršs bārs, gan daba apkārt. Jebkurā brīdī var uz Rīgu aizbraukt, iesēdies mikriņā vai vilcienā un jau pēc 40 minūtēm esi galā. Ērti. Nepatīk, ka krievu daudz, bet kur gan viņu nav.
Darba iespējas arī ir. Jūtos apmierināta un man nebūtu nekas pretī, ja mēs šeit arī nobāzētos.

Piedod, neesmu precējusies un ar bērniem, bet tāpat varu pastāstīt. :)
Dzīvoju skaistā pilsētā, kas ir 50 minūšu braucienā ( ar mašīnu) no Rīgas... mikriņi uz Rīgu kursē ik pēc puss h.. takā, iespējas tikt uz Rīgu ir visu laiku. Patīk tas, ka visur var izstaigāt ar kājām, nav vajadzīgs auto, lai piemēram bērnu aizvestu uz skolu, jo viss ir salīdzinoši tuvu. Laikam lielākā problēma ir izklaide.. pilsētā nav īpaši ko darīt jaunākiem cilvēkiem.Piemēram ja gribi aiziet uz kino, uzspēlēt boulingu vai ko tmldz. tad tādu iespēju nav. :D Bet pati pilsēta kā tāda man patīk, kopta, un pēdējā laikā tiek visādi citādi uzlabota. :)

Esmu augusi un tagad pa brīvdienām dzīvoju Jelgavā. Viss nepieciešamais šeit ir, gan darbs, labas skolas, pasākumi utt.

Šobrīd jau gadu kā esmu atpakaļ savā dzimtajā pilsētā. No Rīgas tālu, maza, bet skaista pilsēta Kurzemē. Ikdiena rit mierīgi, bez burzmas, steidzīgiem cilvēkiem, automašīnu sastrēgumiem, kņadas un trokšņa. Tajā pašā laikā pilsēta nav izmirusi. Šeit ir 4 bērnudārzi, 1 pamatskola, 4 vidusskolas, 1 prof.vidusskola un augstskolas filiāle. Nav pensionāru īpatsvars, iedzīvotāji te ir gan jauni, gan veci. Lai gan vairāk laikam ir bērni, skolēni un tad pieaugušie, kuriem jau ģimene un bērni, un pensionāri, tādu studenta vecumu cilvēki te pamaz. Veikalu daudz- gan pārtikas, gan apģērbu, gan grāmatnīcas. Ir sporta skola, mūzikas skola un mākslas skola, kā arī bibliotēka. Liela slimnīca. Ā, un ļoti daudzi skaistumkopšanas saloni. Tātad- viss, kas nepieciešams, lai nejustos kā mucā dzīvotu, teorētiski šeit ir, bet! Trūkst darba vietu- ja atrodi darbu, tad tur arī bez maz vai sēdi visu mūžu, lai arī cik ļoti gribētos iet prom, jo kaut ko citu grūti atrast. Uz ielas izejot nekad nebūs tā, ka pastaigas laikā vai gājienā uz veikalu, nesatiksi nevienu pazīstamu seju. Viss ir priekš manis pārāk rāms, mierīgs, paredzams un neinteresants. Bet, ja gribas te audzināt bērnus, tad lieliski apstākļi.
Pati gan pavisam drīz atkal no šejienes došos prom un esmu priecīga, ka tā. Man te patīk labāk atbraukt tikai, lai paciemotos.