Par dzīvi ārpus Rīgas - pastāstiet!

KristīnA! Veiksmi! Malači.

Ja šobrīd visi runā, ka Latvija ir patērētāju sabiedrība. jūs liksiet mazu solīti pretim Latvijai - uzņēmēju sabiedrībai! Super :)

Šobrīd dzīvoju Liepājā, strādāju ārpus Liepājas. Par Liepāju sīkāk neizplūdīšu.
Šobrīd ejam uz to, lai iegādātos īpašumu laukos...Kāpēc laukos? Man šeit patīk. Ja viss izdosies kā vēlamies, tad varbūt dzīvosim kaimiņos maniem vecākiem! (l)
Ja dzīvosim šeit, tad būsim daļiņa no nepilniem 1000 iedzīvotājiem! :D Šeit ir pamatskola, mūzikas skola, mākslas skola un sporta halle. Viens pārtikas veikals (kurā gan reti iepērkamies). Apmēram 20 km no mums ir LT robeža, kura paver lielas iespējas - veikali (Maxima, Iki, Norfa u.c.), tirgus, visādi mazie pārtikas veikaliņi, zemākas cenas utt.
Ko mēs darīsim šajos pāķos? :D Ja izdosies, tad veidosim savu biznesu, savu lauku sētu, jo rudenī abi dodamies mācīties, lai viss izdotos! (l)
Tgd tikai jātur īkšķi, lai mes tiktu pie īpašuma, tad viss pārējais arī būs! (l)
Āā, līdz Liepājai, tad mums sanāktu apmēram 40km! :-)

Es arī kādu laiku esmu dzīvojusi Rīgā centrā un toreiz pat prātā neienāca, ka gribētu kaut kur tālāk, jo viss taču ir blakus, veikali, darbs, bāri un klubiņi. Gadi iet un domāšana mainās, pēdējo vasaru dzīvojot Rīgas centrā es pie katras iespējas braucu pie māsas ārpus Rīgas, jo man bija nepanesami, karstums, putekļi un īsti jau nav ko darīt, pēc darba dirnēt dzīvoklī, ok iziet pa veikaliem, bet cik var, īpaši ja karsts, tad es braucu ar riteni pie viņas, kur ir ezers, mežs, pagalms, suņi, un labs gaiss. Topreiz arī sapratu, ka gribētu dzīvot prom no Rīgas, nomalē, vai pierīgā, jo centrs ar ģimeni - galīgi garām.

Tad padzivoju Rīgā vēl, bet ne centrā, un ļoti vīlos, jo vēl sliktāk par centru man šķita, apkārtnē nav ko darīt, vakarā man nav omulīgi iet skriet, jo nu staigā apkārt visādi + izīrētāji izrādījās negodīgi cilvēki.
Tad ar lielu skepsi pārvācos 40km no Rīgas, sanāk citas pilsētas ciemats, ļoti skaists un sakopts ciemats, praktiski privātmāju rajonā arī dzīvo daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki, Prāta vētras grupas puišus satikt var ik pa laikam, tātad - laba vieta, īpaši privātmāju ciemats man šķiet vispār super, ja būtu tāds kapitāls, māju gribētu tur, viss sakopts, viss ciemats ir renovēts, turpat ezers, ar riteņiem var braukt pa apkārtni, viens solis un esi vietā ar lauku ainavu, viens solis un skrien pa mežu, labs gaiss, pilnīgs klusums, mašīnas nebraukā, miera osta, dabūjām arī lielu dzīvokli ar lielu terasi, Rīgā par tādu cenu noteikti nedabūtu, tad būtu jārēķinās ar kādiem 600 EUR un uz augšu, skatoties pēc tirgus, blakus vairāki bērnudārzi, skola, 6km un esi pilsētā kur notiek visādi pasākumi un pamazām tiek atjaunota, sakopta un uzlabota. Man patīk. Darbs gan Rīgā, bet redzu ka arī tur ir darbavietas. Manam draugam ar agrāk ir piedāvājuši strādāt citā pilsētā, jo diemžēl, daudz kur laukos vairs nav kvalificētu darbinieku, daudzi aizbraukuši, bet lieli uzņēmumi tad ir!

Vēl otra vieta Latvijā, kas man ļoooti patīk ir Kuldīga, ļoti skaisti, īsta miera osta, un ir kafejnīcas, mazi interesanti veikaliņi... (l) Man pat reizēm šķiet, ka iespēju netrūkst, kā piemēram izdomāt savu biznesu un celt augšā |-)

Kotibe - patīk tā noskaņa, kas ir tajā pilsētā...parasti izstaigāju tur visus mazos veikalos, visus parkus, apskates objektus, lai gan viss jau redzēts...viegli atšķirt vietējos no iebraucējiem :-) daudz zaļumu, sakopta, pilsētas svētki patīk ļoti :-P kapu svētki arī tiešām palieli un tas priecē ;-)

dzīvoju Daugavpilī, bērns, vīrs, te ir pilnība viss ko vajag, darbu var atrast ja ir galva uz pleciem un liela gribēšana, ja nav tad gan slikti, jo ar darbavietam te ir pašvaki, bet te ir daudz dārziņu, kuros tu 100% zini ka uz 1,6 gadiņu tavs bērns noteikti tiks, daudz skolu, izlaides iespeju, nu viss ko vajag, vienīgais jāzin krievu val...jo prakstiki viss ir krieviski

Agī, kas tieši Tev patīk Gulbenē? ;)

Bet nu, es neesmu dārza/pagalma meitene, tāpat pa iekšpusi vien tusēju, dārzā audzēju pienenes, usnes un citus man nezināmus augus.

Sasmējos, bet atpazinu sevi :-D

Neesmu ne precēta un ne ar bērniem, dzīvoju Rīgā visu mūžu, tāpēc man īsti nav ko pastāstīt :-D

Bet draugs ir no citas LV pilsētas un bieži braucam tur ciemoties, viss jau būtu forši, jo tur tiešām nekā netrūkst, bet es nespētu izturēt to, ka visi viens otru pazīst un zina vairāk kā vajag (t)

Un vēl man ļoti patīk Gulbenē, dzīvot gan diez vai tur spētu, bet 1x gadā braucu uz turieni atpūsties un izbaudīt to šarmu :-P

Dzīvoju 50km no Rīgas, pie Daugavas.
Pārvācos pāris nedēļas atpakaļ. Gribējās ar otru pusīti savu vietiņu, tad nu mazpilsētā cenas bija tiešām reālas, ko varējām sakrāt un tikām pie sava īpašuma :)
Dabūju darbu arī šajā mazpilsētā, arī viņam tur ir darbs, godīgi sakot man patīk :)
Daugava dažu soļu attālumā,, iekārtota peldvieta, blakus bērnudārzs, vidusskola, poliklīnika, ir vairāki veikali, sporta zāle, dzelzceļa stacija :) Jā ballītes šeit nenotiek tik aktīvi kā citur, bet man tas laiks jau aiz muguras, tāpēc tas kaut kā mani neuztrauc :)
Patīk miers, svaigais gaiss. Uzskatu, ka darbu var dabūt, ja ir vēlēšanās un uzcītība sameklēt.
Tagad saprotu, ka Rīgā atgriezties vairāk negribu :) (lai gan esmu Rīdziniece)

Dzīvoju ciematā (stundas braucienā ar sabiedrisko no Rīgas), kur dzīvo vēl mazliet vairāk kā 9000 cilvēku.
Ļoti patīk, jo pieeja galvaspilsētai ir ērta un, ja strādā Rīgā, nav problēmu izbraukāt.

Patīk, ka apkārtne ir tīra, sakopta, zaļa, notiek visādi vietējie kultūras pasākumi. Bērnudārzi pieejami, tāpat arī pie ārsta var tikt negaidot garās rindās (mierīgi var tikt bez pieraksta pie ģimenes ārsta).

Protams, nav te nekādi t/c, kur iepirkties, taču tad es dodos uz Rīgu.Patīk, ka vakaros var iziet ārā un nebūs daudz cilvēku ielās. Forši. :)

Neesmu precējusies un nav bērnu, bet tāpat varu pastāstīt. :)

Gadu dzīvoju mazpilsētā, 2 -2.5 h brauciens līdz Rīgai ar mašīnu. Ar autobusu - 3 h. Centrā ir kādi 5 veikali, vidusskola, bērnudārzs, bibliotēka, gateris un vēl šis tas... Tagad vasaras sezonā ir daudz visādu lauku darbu, bet rudenī un ziemā vispār nav ko darīt. :-D Un ir tā, ka viens otru visi pazīst, jo laikam dzīvo kādi 1000 cilvēki, varbūt pat mazāk.
It kā patīk, it kā nē.... Plānā ietilpst atkal pārvākties uz Rīgu, jo tomēr tuvāk manai sirdij. :-)

Dzīvoju Ogrē. Kā jau 75 % ogrēniešu strādāju Rīgā. Pārvācāmies no Rīgas 3 gadus atpakaļ. Iemesls bija gaužām tāds pat - sava dzīvesvieta, kas tika izīrēta citiem un nolēmām to atgriezt savā īpašumā. Arī sākumā baidījos kā būs, kas būs, vai patiks.

Mani plusi (+): lēti, zaļi, savs, klusi, prom no Rīgas asfalta. Man 5 min gājumā upe, tik pat uz otru pusi mežs, aiz loga milzīga pļava. Tomēr blakus ir arī sab.transports, veiklas un centrs ar mašīnu sasniedzam 7 minūtēs. Protams - liels pluss ir arī Rīgas un visu draugu tuvums.

Mīnusi (-): ceļš (nauda+laiks), noteikti darba iespējas ir salīdzinoši mazas (tāpēc jau nestrādāju Ogrē), šausmīgi ierobežotas izklaides iespējas, grūti atrast labus pakalpojumus (sevišķi aktuāli bija remonta laikā un tagad - gribam mēbeles bet praktiski nevaram atrast normālu izgatavotāju - divi jau ir uzmetuši).

Noteikti lēmumu ne mirkli nenožēloju. Katrā ziņā tajā brīdī, kad man būs mazi bērni - es būšu ļoti priecīga dzīvot Ogrē, jo varu bez bēdas iziet ārā, pasauļoties, pasēdēt, pastaigāties. Visapkārt svaigs gaiss, zaļš, miers. Nav steigas un burzmas. Tas ir mazpilsētas lielākais pluss.

Manā dzimtajā pilsētā ir gandrīz 6 tūkstoši iedzīvotāju, taču ne tuvu visi viens otru pazīst, nespēju iedomāties, kā tas varētu būt ar tiem pašiem 18 tūkstošiem :D

Kādu laiku jau tur vairs nedzīvoju, bet...
+
Klusums, zaļums, upe, ezeri, estrāde, vairāki veikali (gan pārtikas, gan nepārtikas), pāris ļoti jaukas kafejnīcas, grāmatnīca, man šķiet, ka joprojām ir arī vetaptieka, zobārstu izvēles iespējas, poliklīnika, sporta halle, tāds lielāks bērnu laukums, divas skolas + tehnikums, profesionālā skola, liels bērnudārzs, daudz jauniešu pasākumu, tā kā mazi festivāliņi, ir arī vietas, kur ieraut ko stiprāku :D boulings, biljards, it kā ir kino, bet gadiem tur neesmu bijusi.

-
Manuprāt, maz darba iespēju. Ir 2 rūpnīcas, kas saistītas ar koka apstrādi, mēbeļu ražošanu, piena kombināts, vairāki gateri... :D Man tur nebūtu, ko darīt. Lai vai kā, bieži vien tur ir ļoti garlaicīgi.

Dzīvoju pilsētā, kuru nevarētu nosaukt ne par ļoti lielu, ne par mazu. Te ir skolas, bērnudārzi, pārtikas un nepārtikas veikali. Tā pat pāris augstskolu filiāles ir gan te, gan netālu esošajās pilsētās. Ir biblioteka, kafejnīcas un parki. Šeit ir iespējas pirkt un pārdot īpašumus gan abās, gan ne tik labās vietās. Protams, ka apģērbu un apavu izvēle nav tik liela kā Rīgas gigantos, piemēram, Alfā vai Dominā, bet izvēle ir. Vienīgais mīnuss ir tas, ka cenas stipri sāk pielīdzināt Rīgas cenām, bet algas negrib celt. Dzīve ārpus Rīgas ir. Un nespētu es sevi iedomāties katru dienu braukt uz darbu un sēdēt sastrēgumos vai braukt ar pārpildītajiem Rīgas Satiksemes autobusiem, kā arī neizturētu visu laiku tajā cilvēku burzmā.

Emilie, nu tad saprotams, jo es kādu brīdi ar to saskāros var teikt jebkur, kur biju, jo arī bija netradicionāla matu krāsa un stils arī... bet tagad, kad ģerbjos un izskatos vairāk vai mazāk klasiski ir ok. Nemanās. :)

harmless_ , šis man kādreiz savā pilsētā tik ļoti acīs nekrita, tagad jūtu to vairāk, iespējams, tāpēc, ka ilgi nebiju bijusi ciemos uz dzimto pusi. Parasti to vairāk jūt ejot garām, piemēram, autobusu pieturām, tad nu visi cilvēki nopēta garām ejošo no galvas līdz kājām. Protams, nenoliedzu, ka ļoti iespējams, skatās tāpēc, ka man ir tetovējumi un matu krāsa, kas vairāk lec acīs, jo pilsētā ir ļoti, ļoti maz cilvēku, kuram būtu kāds tetovējums, tad nu tos, kuriem ir kaut kas atšķirīgāks parasti vairāk nopēta un apskata.

autumn, tas bija diezgan daudz gadus atpakaļ, jā. Un, kā jau teicu, svētdiena, attiecīgi arī darba laiki.

Mani izbrīna ka ir tā kā Emilie saka, es dzīvoju vēl mazākā pilsētā, bet tā, ka iebraucēji kristu acīs, vai tml nav, ja nu vienīgi manis minētajā bārā, bet pat tur jau pēdējā laikā viss iet uz labo pusi...
Es nesaku, ka tā nevar būt, vnk brīnos...

Kas obligāti jāpiemin, ir dzīvokļu cenas... šeit izīrē par max 20-30 eiro mēnesī+komunālie, kas arī nav nekādi lielie... Tā kā, ja ģimenē divi pelna katrs pa 400 uz rokas, kas ir reāli, var dzīvot ļoti labi... Lielākoties dzīvokļi ir par komunālajiem, un pirkt - piemēram, 3 istabu dzīvoklis, kapitālais remonts, turklāt VISAS mēbeles, santehnika, tehnika, 18t... spriediet pašas.. :) un pat tā sieviete, kas tirgoja, teica, ka neviens negrib ņemt, jo skaita, ka cena uzskrūvēta... :D
Es gan dzīvoju privātmājā, privātmāju rajonā pie pašas Dubnas, par dzīvokļiem nespriedīšu, bet man šeit ir pilnīgs miers un klusums... Kaimiņi tuvākie 100m, un tālāk.. netraucē neviens, negaidītu ciemiņu nav nekad.
Krimināls šeit ir tikai bārs un liela daļa tā apmeklētāju, ne visi gan, bet liela daļa... iekulties var praktiski tikai tur un ja pats meklē kādas nepatikšanas. :)
Pa laikam gan dzirdās par kādiem zagšanas gadījumiem, bet tas ir ļoti reti.

Man gan nav bērni un ģimene, taču gadījumā ja būtu, tad pat neapsvērtu iespējas palikt savā dzimtajā pilsētā. Kopš dzimšanas līdz pat 20 gadu vecumam dzīvoju pilsētā, kurā dzīvo ap 18 tūkštošiem iedzīvotāju. Neskaitās miestiņš, taču platības ziņā nav ne tuvu tik liela pilsēta kā, piemēram, Liepāja vai Jelgava.
Ir te gan veikali, gan bērnudārzi, skolas, kāds šaubīgs klubs un kādas 2 normālas kafejnīcas. Kā vienīgo plusu varu minēt iespēju atpūsties no lielo pilsētu kņadas, jo pilsēta reizēm ir tik klusa, ka savā ceļā nesastapsi nevienu dzīvu dvēseli.
Mīnusi, diemžēl, vairāk kā plusi. Visi viens otru pazīst un līdz ar to visi viens par otru visu zina, lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir tik vienādi un ikdienišķi, ka katrs iebraucējs tiek aplūkots no galvas līdz kājām, jo pilsētā valda sava vienotā etiķete un katrs cilvēks, kurš kaut mazliet atšķiras no vispārējā standarta, tiek pavadīts ar skatieniem lai kur arī dotos. Vakaros/naktīs ir bailīgi, daudz jaunieši, kuri pārmērīgi uzņēmuši uz krūts. Ir savas kriminālās ielas pa kurām pat vietējam labāk nestaigāt. Ļoti mazas darba iespējas, jo darbinieki mainās ļoti reti - visi stingri turās pie savām vietām un jauniņos pieņem tikai caur pazīšanos.
Pēc vidusskolas pabeigšanas aizbraucu uz Rīgu un ne mirkli nenožēloju savu lēmumu, jo man ļoti svarīga ir cilvēku un skaņu klātesamība - svarīgi dzirdēt cilvēku balsis, automašīnu trokšņus, smieklus, pat klaigas, jo tad nejūtos viena. Mazpilsētā likās, ka smoku, pietrūka gan cilvēku, gan plašuma, gan jaunu iespaidu. Savu dzīvi ārpus Rīgas nespētu iedomāties arī tad, ja nolemtu dibināt ģimeni, jo mieram un klusumam man pilnībā pietiktu ar vienu, divām nedēļām gadā, kuras pavadīt laukos vai ārpus Rīgas.

Joprojām ar izbrīnu atceros to vienu svētdienu, kad izstaigājām pusi Rēzeknes (kura - trešā, ceturtā lielākā pilsēta?) kafejnīcas meklējumos, kur apsēsties un elpu atvilkt. Atradām gan kur piesēst - baznīca bija vaļā.

Wou.. Šis gan mani izbrīnīja. Tu sen biji? ļoti labi pārzinu Rēzekni, man liekas, ka tur kafejnīcas uz katra otrā stūra. Kafejnīcas, restorāni, picērijas, ķīniešu restorāns, kebabi utt.