Par dzīvi ārpus Rīgas - pastāstiet!

:D Bingo!

Dzīvoju savā dzimtajā pilsētā, bet par mazpilsētu to neuzskatu un nav jau arī pēc LV mērogiem (~30.000 iedz.).. Rīgā studēju un dzīvoju 4 gadus un tagad ar šausmām domāju, aj nu vajadzēs tur kādreiz dzīvot. Es savu dzimto pilsētu ļoti mīlu un tiešām nevaru iedomāties sevi dzīvojot kaut kur citur. Tiesa ar darba iespējām ir pašvaki... tas gan skumji.

Principā viss +/- ir: veikali gan lielie, gan mazie, augstskolas, koledžas, skolas, bērnudārzi, baznīcas, pasta nodaļas, pludmales, upes, ezeri, bibliotēkas, nakts klubi, slimnīca/poliklīnika, restorāni, kafejnīcas utt. Varētu būt vairāk izklaižu iespēju (a lā boulings vai kino), bet kopumā man ļoti pat;ik te dzīvot. Man pilnībā pietiek pāris reizes aizbraukt uz Rīgu, lai atkal atgrieztos mājās

Nedaudz sasmējos par jautājuma noformulējumu, apmēram tā it kā ārpus Rīgas viss būtu tundra, bet visa civilizācija galvaspilsētā

šim :D

Dzīvoju 35 km attālumā no Rīgas, šeit dzīvoju tikai pusotru gadu, bet man kaut kā nepatīk. Ir 4 pārtikas veikali, kuros tāpat nekas nav nopērkams, pastaigāties nav kur, jo viss jau ir izstaigāts. Darba iespējas man liekas, ka ir tikai veikalā par pārdevēju. Par skolu un bērnudārziem nemācēšu teikt, mums vēl nav tas vecums pienācis. Autobuss uz Rīgu kursē reizi stundā, nekādi baigie pasākumi te nenotiek. Ir kinoteātris, kura ekrāns ir vienkārši projektors un balts fons (cik bildēs redzēts). Bērniem rotaļu laukumi praktiski nav.

Man liekas, ka Winterra aprakstīja vietu, kur es dzīvoju, bet iespējams kļūdos. Daudz līdzību. :D

es arī dzīvoju apmēram 35km no rīgas, vrabūt winterra un laura dzīvojam vienā vietā, pēc apraksta tā sķiet:-D

Ja ir iespēja mazpilsētā dabūt labu darbu, tad tik uz priekšu - nemaz nevajag saņemties, jo īsti nav ko zaudēt ;-) Rīgā atgriezties vienmēr var un atrast jaunu darbu, dzīvokli.
Vienīgi, ja nav neviens īsti pazīstams - draugu mazpilsētā, tad gan varētu būt grūti iejusties. Jo mazpilsētās parasti nav īpašas iespējas kā socializēties un izklaidēties. Tad nu parasti draugi sarunā tikšanos un tā jau ir kā aktivitāte.

Dzīvoju Ozolniekos, starp citu Jelgavu un un Rīgu. Dzīvoju ar kā laukos gandrīz. Upes krastā. Līdz mikriņam 3 min. ar kājām. Līdz vilcienam 10 min ar kājām. Pus gadu h un esmu jau Rīgā. :) Mana dzimtā puse ir Tukums, bet es tur nedzīvotu dēļ tā, ka visi par visiem tik labi zin, pat ja no mājas neej laukā. Un tas man nepatīk. Citi saka, ka viņi apmierināti ar dzīvi tur. Bet būtībā man ļoti patīk dzīvot tur kur tagad. Būtu foršāk mājā. Bet pagaidām dzīvoklis ir foršā vietā. :) Rīgā ar draugu esam dzīvojuši vairākus gadus un abi sakām nē RĪGAI kā dzīvesvietas izvēlē.

chérrm ja dzīvokli īrē, tad nav daudz ko zaudēt, bet ja tāds jāpārdod un jāpērk, tad tas vairs tik vienkārši nav un varbūt, ka arī ir ko zaudēt naudas izteiksmē.

Nu jau gandrīz gadu dzīvoju mazā miestā (moš kādi 1000 iedzīvotāji ir, nezinu :D ) No normālas pilsētas pārvācāmies tieši darba dēļ - man piedāvāja labu iespēju, pēc laiciņa arī draugs dabūja darbu turpat. Te ir bērnudārzs, pamatskola, bibliotēka, 2 pārtikas veikaliņi, hmm, laikam vairāk nekas. Ā, un viena darba vieta apmēram 100 cilvēkiem. Tieši tāpēc šeit laikam viss pamazām attīstās, bērni ir, un viņu paliek aizvien vairāk. No sākuma bija pabriesmīgi, bet nu jau ok, iepazinos ar cilvēkiem darbā, pašdarbnieku kolektīvos. Līdz Rīgai un iepriekšējai dzivesvietai apm h brauciens. Par autobusu kustību nemāku teikt, neizmantoju. Ja ir savs auto, civilizācijā nokļūt var :D Pārcelties neplānojam, jo arī dzimtie miesti abiem ar draugu salīdzinoši tuvu, visi sasniedzami un apciemojami :)

Es sapratu, ka īpašums mazpilsētā jau ir. Ja ir dzīvoklis Rīgā, tad vienkārši izīrējat, lai ja nu kas, var atgriezties.

Bērnības un daudzus pusaudžu gadus nodzīvoju Valmierā, tad pārvācos uz Rīgu, taču reizēm periodiski atgriezos Valmierā. Gala slēdziens - jūtos pilnībā apmierināta, dzīvojot Rīgā, man patīk mūsu galvaspilsēta un negribu atgriezties Valmierā vai vispār pārvākties uz dzīvi kādā mazpilsētā. :D
Iemesli ir daudz, daži arī personiski, taču pa lielam man tomēr dzīve Rīgā (cilvēku plūsmas, iespēju daudzums, utt) liekas daudz saistošāka, interesantāka un simpātiskāka, nekā tupēšana mazā pilsētā, kur visi cits citu pazīst. Ok, Valmiera tomēr nav mazs ciemats, ir gan veikali, gan cilvēki, gan arī šādas tādas iespējas izklaidēties (bet tomēr nekas īpašs), bet ar Rīgu nevar salīdzināt.
Kā arī par tiem veikaliem - ar pārtikas iegādi nav nekādu problēmu, veikali bieži sastopami, par kafejnīcu trūkumu arī nevar gluži žēloties, bet ar drēbēm un tādām lietām gan ir nedaudz.. švakāk. Protams, ir puslīdz normāls t/c ar dažiem drēbju veikaliem, taču reizēm var ļoti labi novērot - tiklīdz tajos dažos drēbju veikalos parādās jaunas kolekcijas vai vispār sortiments tiek atjaunināts, tā puspilsēta staigā vienādi ģērbta. :D nedaudz pārspīlēti, bet tā ir.

Nu jau gadu dzīvoju Saulkrastos. Te ir kādi 4 pārtikas veikali, viena uzpildes stacija, vasaras sezonā daudz tūristu, bet ziemā pilsēta gluži kā izmirusi.
Diemžēl pilsētu tik vienkārši ar kājām neizstaigāsi, jo viņa ir sasodītus 17km gara, tā ka varu priecāties par auto esamību. No ģimenes veidošanas viedokļa pilsēta jauka - klusa, mierīga, ir bērnudārzs un skolas. Darba te laikam gandrīz nav. Izklaides iespējas jauniešiem arī nav nekādas, esmu novērojusi, ka neko interesantāku kā sēdēšanu autobusu pieturās laikam nav izdomājuši.
Tā es sēžu aiz mūsu mājas vārtiem, vēl joprojām gandrīz nevienu nepazīstu. :-D Ja gribam izklaides, tad braucam uz Rīgu. :-D

Mans draugs savu mazpilsētu aprakstīja ar vārdu "bedre". Kamēr studēja Rīgā, strādāja, darīja visu ko konstruktīvu, kad pa vasaram savā miestā - darīt nav ko, vienīgā opcija - satikties ar draugiem un iedzert (lasi - piedzerties).

Tad ar draudzeni tiek uzcepts bēbis, un trijata sākt dzīvi no nulles citur, lielāka pilsētā (pirmā iemaksa dzīvokļa īrei, darba atrašana, bērnudarzs nav pieejams....) ir teju vai grūtak, neka visu mūžu par minimalo algu cīnīties par kādu no tām dažām darba vietām pielsētelē....

Un tad brīnamies, kāpēc pus Latvija notinusies uz miglainās Albionas mazpilsētām.

Dzīvoju laukos - Liepājā :D esmu iebraucēja, te dzīvoju 8 gadus. Esmu precējusies un ir bērns, nav nekādas domas par dzīvesvietas maiņu. Ļoti šeit patīk - nav gluži mazpilsēta, bet nav arī tie cilvēku bari. Nepatīk lielas cilvēku masas

Esmu no Līvāniem, Latgales.
Tātad, novadā šķiet ir kādi 12t iedzīvotāju, vismaz kādreiz bija, tagad precīzi nezināšu. Pilsēta ir pietiekami liela, lai tevi nepazītu katrs garāmgājējs, bet pa lielam, jaunieši viens otru pazīst, omītes viena otru pazīst, u.t.t. var teikt - pa attiecīgajām vecuma grupām lielākoties viens otru zin, lai gan, es arī 20 gadus šeit dzīvojot, turpinu iepazīties ar cilvēkiem, ko redzu pirmo reizi, lai gan vienā skolā esam mācījušies un pat kādā pasākumā bijuši vienlaicīgi - tikai ceļi nav krustojušies līdz šim.
Darba iespējas ir, šī ir bijusi un vēl joprojām ir rūpnīcu pilsēta, ir cepumu ceptuve, saldējuma ražotne, šķiet 2 mēbeļu ražotnes, kurināmā ražotne, kaut kādas ķīmiskās rūpnīcas un vēl kādas 2/3 ražotnes, par ko nemācēšu precīzi teikt. Ir 3 vidusskolas, viena no tām vakara, pamatskola un 2 bērnudārzi, mūzikas, mākslas un sporta skola, divi pilnīgi jauni sporta stadioni, divi basketbola laukumi, 3 sporta zāles, viens sens futbola stadions, lielā maksima, mazā maksima, vairāki mazie pārtikas veikali, daudz apģērbu un tml veikaliņu, katrā pagalmā jauni spēļu laukumi, atjaunota bibliotēka, amatnieku centrs, divas upes ar labiekārtotām pludmalēm, pagajušogad atvēra veikborda (ceru, ka pareizi) trasi, ko ziemā plāno pārveidot par snovborda tramplīnu trasi, divas lielas pilsētas - Jēkabpils un Daugavpils 30 un 50 min braucienos ar auto vai sabiedrisko, daudzi braukā strādāt uz šīm pilsētām...
Dārziņos ir nelielas rindas, bet pa lielam, ir iespēja tikt plānotajā laikā... ja nē, ir alternatīvi varianti divos blakus ciemos, kas ir 5-10min braucienā no centra ar sab. vai auto... Par pamatskolu nemācešu teikt, to, kurā es mācījos, aizvēra pāris gadi atpakaļ, bet par 1. vidusskolu tikai pozitīvas atsauksmes.
Izklaides... nu mums ir klubs, kur bieži notiek dažādi forši pasākumi, bārs, kur labāk neiet, ja neesi vietējais, vai drīzāk - vispār labāk neiet... :D tā pa lielam, vasarā tā ir atpūta pie upēm, un tml, ziemā - jābrauc uz to pašu Jpili vai Dpili...

Joprojām ar izbrīnu atceros to vienu svētdienu, kad izstaigājām pusi Rēzeknes (kura - trešā, ceturtā lielākā pilsēta?) kafejnīcas meklējumos, kur apsēsties un elpu atvilkt. Atradām gan kur piesēst - baznīca bija vaļā.

Wou.. Šis gan mani izbrīnīja. Tu sen biji? ļoti labi pārzinu Rēzekni, man liekas, ka tur kafejnīcas uz katra otrā stūra. Kafejnīcas, restorāni, picērijas, ķīniešu restorāns, kebabi utt.

Man gan nav bērni un ģimene, taču gadījumā ja būtu, tad pat neapsvērtu iespējas palikt savā dzimtajā pilsētā. Kopš dzimšanas līdz pat 20 gadu vecumam dzīvoju pilsētā, kurā dzīvo ap 18 tūkštošiem iedzīvotāju. Neskaitās miestiņš, taču platības ziņā nav ne tuvu tik liela pilsēta kā, piemēram, Liepāja vai Jelgava.
Ir te gan veikali, gan bērnudārzi, skolas, kāds šaubīgs klubs un kādas 2 normālas kafejnīcas. Kā vienīgo plusu varu minēt iespēju atpūsties no lielo pilsētu kņadas, jo pilsēta reizēm ir tik klusa, ka savā ceļā nesastapsi nevienu dzīvu dvēseli.
Mīnusi, diemžēl, vairāk kā plusi. Visi viens otru pazīst un līdz ar to visi viens par otru visu zina, lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir tik vienādi un ikdienišķi, ka katrs iebraucējs tiek aplūkots no galvas līdz kājām, jo pilsētā valda sava vienotā etiķete un katrs cilvēks, kurš kaut mazliet atšķiras no vispārējā standarta, tiek pavadīts ar skatieniem lai kur arī dotos. Vakaros/naktīs ir bailīgi, daudz jaunieši, kuri pārmērīgi uzņēmuši uz krūts. Ir savas kriminālās ielas pa kurām pat vietējam labāk nestaigāt. Ļoti mazas darba iespējas, jo darbinieki mainās ļoti reti - visi stingri turās pie savām vietām un jauniņos pieņem tikai caur pazīšanos.
Pēc vidusskolas pabeigšanas aizbraucu uz Rīgu un ne mirkli nenožēloju savu lēmumu, jo man ļoti svarīga ir cilvēku un skaņu klātesamība - svarīgi dzirdēt cilvēku balsis, automašīnu trokšņus, smieklus, pat klaigas, jo tad nejūtos viena. Mazpilsētā likās, ka smoku, pietrūka gan cilvēku, gan plašuma, gan jaunu iespaidu. Savu dzīvi ārpus Rīgas nespētu iedomāties arī tad, ja nolemtu dibināt ģimeni, jo mieram un klusumam man pilnībā pietiktu ar vienu, divām nedēļām gadā, kuras pavadīt laukos vai ārpus Rīgas.

Kas obligāti jāpiemin, ir dzīvokļu cenas... šeit izīrē par max 20-30 eiro mēnesī+komunālie, kas arī nav nekādi lielie... Tā kā, ja ģimenē divi pelna katrs pa 400 uz rokas, kas ir reāli, var dzīvot ļoti labi... Lielākoties dzīvokļi ir par komunālajiem, un pirkt - piemēram, 3 istabu dzīvoklis, kapitālais remonts, turklāt VISAS mēbeles, santehnika, tehnika, 18t... spriediet pašas.. :) un pat tā sieviete, kas tirgoja, teica, ka neviens negrib ņemt, jo skaita, ka cena uzskrūvēta... :D
Es gan dzīvoju privātmājā, privātmāju rajonā pie pašas Dubnas, par dzīvokļiem nespriedīšu, bet man šeit ir pilnīgs miers un klusums... Kaimiņi tuvākie 100m, un tālāk.. netraucē neviens, negaidītu ciemiņu nav nekad.
Krimināls šeit ir tikai bārs un liela daļa tā apmeklētāju, ne visi gan, bet liela daļa... iekulties var praktiski tikai tur un ja pats meklē kādas nepatikšanas. :)
Pa laikam gan dzirdās par kādiem zagšanas gadījumiem, bet tas ir ļoti reti.

Mani izbrīna ka ir tā kā Emilie saka, es dzīvoju vēl mazākā pilsētā, bet tā, ka iebraucēji kristu acīs, vai tml nav, ja nu vienīgi manis minētajā bārā, bet pat tur jau pēdējā laikā viss iet uz labo pusi...
Es nesaku, ka tā nevar būt, vnk brīnos...

autumn, tas bija diezgan daudz gadus atpakaļ, jā. Un, kā jau teicu, svētdiena, attiecīgi arī darba laiki.