Jūs arī ākstijāties pa telefonu?

Mēs arī telefonu būdiņās uz uzticības talruņiem zvanijāmies,tekstus vairs neatceros.
Nepatēmu ,bet atcerējos to 1188 reklāmu ,kur meitenes dejoja un dziedāja viens viens astoņi astoņi. :D

Bet labakais bija kad no tas telefon budinas uzzvanijam un mobilo, lai zinatu numuru un tad pasi aiz kada stura netalu no telefon budas sedejam un zvanijamies kad cilveki gaja garam un azejam, cilveki tiesam gaja pacelt klausuli

+1 šitā mēs arī darījām :D :D

Kas par atminam :-D
Ari biezi upuri bija skolotaji, zvanijam un jautajam mulkibas, vai jau kajas nomazgaja, jaiet gulet. Un iesaistot kaut ko no pasniedzama prieksmeta, jautri laiki.
Tad velak sakas era, kad paradijas kadam nokia 3310 vai simens A35, ari zvanijamies, ari uz catiem kas muzikas kanalos iepazisanas, vai izdomatiem.
Bet labakais bija kad no tas telefon budinas uzzvanijam un mobilo, lai zinatu numuru un tad pasi aiz kada stura netalu no telefon budas sedejam un zvanijamies kad cilveki gaja garam un azejam, cilveki tiesam gaja pacelt klausuli :D

Protams!!! :-D:-D:-D Zvanījām ar draudzenēm/klasesbiedrenēm uz 1188 uz uzticības tālruņiem un ko tik nē, uzdevām stulbus jautājumus, muļķojāmies, u.t.t.

Tas tik bija kaut kas. :-D

Mēs ar klasesbiedriem skolā starpbrīžos no mobilajiem (visiem nebija, bet dažiem bija mazie siemenīši) zvanījām uz izdomātiem numuriem.
Vienreiz bija kaut kā tā:

-Hallo, vai Jums bija tas sludinājums avīzē?
Kādā avīzē, kāds sludinājums?
- Nu pārdod cūkas. Mēs tūlīt esam klāt, fūre nomaldījās, sakiet ceļu
Ko? Manas cūkas? Kas brauc? Kāda fūre? (kliedz fonā savai sievai- kas tu mūsu cūkas sit gaisā??)

respektīvi, totāli uztrāpījām ar tēmu :D izrādījās tiešām cilvēkiem ir cūkas ;D

tad vēl vecie labie joki ar:

-Hallo. Šeit jums zvana no atrasto mantu biroja. vai jums nevajag televizoru?
Nevajag.
- Kur jūs dzīvojat?Ja jaunevajag, tad brauks savākt..
:D


joki bijuši daudz. pārsvarā tādi labi, labsirdīgi :)(l)

ak.. jā, atceros. Kad mazas bijām, ar draudzeni zvanījām uz 1188.
Atceros, viņiem bija reklāma ar trusi, kurš prasīja, līdz cikiem strādā tuvējais burkanu veikals.
Tad nu zvanījām un prasījām burkānu veikalu..
Stulbi. Tad likās, ka baigi smieklīgi :-D

Pfu, ne Jēzus, bet Dievs.

Protams, ka zvanījām uz nezināmiem numuriem ar tekstiem - "vai zoodarzs", "vai kanalizācijas rūķītis" ? :) Vienu brīdi arī zvanīju uz izvēlētu numuru un neko neteicu tikai klausījos, bet tad sabijos, ka varbūt cilvēkam numura noteicējs. Tā jau tāda bērnu padarīšana.

Viņa nespēja atbildēt un laikam meta klausi nost, bet mēs turpinājām zvanījāmies ar jautājumiem "ko neatbildi? Tad ir vai nav Jēzus, vajag nopietni parunāt" u.t.t. :-D
Jā, jautri laiki bija :-D

Atceros, ka ar draudzeni omai 50ls norunājām. Viņa ļoti nikna bija. Sūdzējās pat draudzenes mammai. Zvanījāmies uz uzziņu dienastiem, kā arī bija viens puisis, kuram zvanījām :D Mazas muļķes bijām :D

ļoti maz tā ākstijos.

man laikam bijusi visjocīgākā bērnība. šitos zvanīšanās jokus taisījām kopā ar mammu :D

Es, mana māsa un brālēni zvanījāmies un pārdevās ledusskapjus. Tad vēl jautājām- Labdien! Vai Pīļu ģimene? Protams atbilde bija nē. Un tad mēs- kāpēc spalvas iet pa gaisu? :-D
Mamma stāstīja, kā viņa ar draudzenēm tēloja telefona centrāli un jautāja cik garš vads ir telefonam. Otrā galā mērīja, pateica cik garš. Un tad mamma ar draudzenēm teica- tās labi. Pakārties varēs. :-D

Šī zvanīšanās atgādina foršos pamatskolas laikus. (l) Atceros, ka ar draudzeni bijām līkas nosmējušās.
Tikai viens muļķošanās zvans beidzās pavisam citādāk- ar jauku tikšanos. :-)

Manas draudzenes mīļakais ķēmošanās variants, zvanot uz dullo atrastiem numuriem telefongrāmatā:
"Labdien, te Namu pārvalde! Jums siltais ūdens ir?"
Parasti atbildēja "jā"
"Lieliski, mēs braucam pie jums zilonīti mazgāt!" :-P:-D
Nu un tad sākās lielie smiekli un klausule tika nomesta.
Mums 90to gadu sākumā ciemā bija viena ģimene ar numura noteicēju, tad tai mēs izvairījāmies zvanīt, vecāki tika āri vien informēti.

aa vel atceros draudzene zvanija uztici bas talrunim prasija kā nomainīt paketi.

uj zvanijam viriesiem nopietna balsi piedvajam degustet alu
vienreiz tas bija mans tetis domajam izjokot un uzkeras nakamaja diena bij gatavs iet uz noradito adresi

zvanijam teicam ka jaierodas tada un tada datuma policija.

Selīna, ko skolotājas atbildēja? :-D:-D

atceros kā zvanījām uz ugundzēsējiem

Deg deg deg ātri brauciet šurp
kas deg
nu deg
kas deg pasakiet
serkociņš deg upss nodzisa.

Nu mēs vēl gadu atpakaļ ar draugiem kārtis spēlējām un zaudētājs zvanīja uz 1188! :D Bija jājautā, kur prostitūtas var dabūt, bet džeks, kas zaudēja, sakautrējās un jautāja - Kur var nopirkt mīlestību? Sieviete otrā galā tāda apjukusi bija, piedāvāja meklēt visādus variantus, bet ne to ko vajag. A džeks tik saka, nu nopirkt mīlestību, NOPIRKT! Tikai īsti neatceros ar ko beidzās! :D

Tās telefonbūdas bija jautrības kalngals :D Meklējām ar draudzenēm grāmatā smieklīgākais uzvārdus un zvanījām... Tolaik likās, ka no smiekliem var nomirt :D