Jūs arī ākstijāties pa telefonu?

A un rēķins tad bija 60 ls, lieki piebilst, cik pārsteigta bija mamma, kad skatījās rēķina izdruku :-D

Atceros, ka mēs ar draudzeni, jau diez gan saprātīgā vecumā, vēlu vakarā vai agri no rīta zvanījām džekiem un prasījām:
-Tu esi pirtī?
- Nē!
- Tad kāpēc apakšbiksēs?

Ārprāts, kur tie laiki! :-D
Bet bija jautri. :-D

Šķiet, ka mazie vairs tagad tā neākstās. Vismaz es nekad neesmu saņēmusi šādu muļķošanās zvanu.

vai Dievs mājās, te Jēzus zvana

:D:D:D
Protams, zvanījām dažādiem numuriem, ari uzticības tālrunim. Neatceros, ko tieši teicām, bet bija jautri. :D
Tagad man ari ir zvanījuši, bet tie pazīstami bērni, nav pavisam sveši, bet mērķis tāds pats.

Manai darba kolēģei bērns 1. klasē un viņai visu laiku zvanās bērna klasesbiedri, klusē un smejās klausulē :-D tas jau nekas, ka ir numura noteicējs :-D

Atceros, ka dabūju mājas arestu un riktīgas nepatikšanas, jo parastā mājas telefona rēķins dēļ zvanīšanām sastādīja 100ls, man bija 10 gad:-D(t)

Ak Dievs, cik jūs jauniņās esat, manā bērnībā vēl bija tās lattelecom telefonbūdas un kredītkartes pa 1 latu, kuras pietika gana daudziem zvaniem... No tām tad arī zvanījām. A ja vēl trāpijās kāds pusaudzis mūsu barā ar tādu nobriedušāku balsi, varēja zvanīt un teikt te apm. Te Rīgas ūdens, prof. darbi, ūdens nebūs, salejiet spaiņos utt. Tad vajadzēja atzvanīt un pateikt - nu tad tagad varat laist papīra kuģīšus.

Tās telefonbūdas bija jautrības kalngals :D Meklējām ar draudzenēm grāmatā smieklīgākais uzvārdus un zvanījām... Tolaik likās, ka no smiekliem var nomirt :D

Nu mēs vēl gadu atpakaļ ar draugiem kārtis spēlējām un zaudētājs zvanīja uz 1188! :D Bija jājautā, kur prostitūtas var dabūt, bet džeks, kas zaudēja, sakautrējās un jautāja - Kur var nopirkt mīlestību? Sieviete otrā galā tāda apjukusi bija, piedāvāja meklēt visādus variantus, bet ne to ko vajag. A džeks tik saka, nu nopirkt mīlestību, NOPIRKT! Tikai īsti neatceros ar ko beidzās! :D

atceros kā zvanījām uz ugundzēsējiem

Deg deg deg ātri brauciet šurp
kas deg
nu deg
kas deg pasakiet
serkociņš deg upss nodzisa.

Selīna, ko skolotājas atbildēja? :-D:-D

aa vel atceros draudzene zvanija uztici bas talrunim prasija kā nomainīt paketi.

uj zvanijam viriesiem nopietna balsi piedvajam degustet alu
vienreiz tas bija mans tetis domajam izjokot un uzkeras nakamaja diena bij gatavs iet uz noradito adresi

zvanijam teicam ka jaierodas tada un tada datuma policija.

Manas draudzenes mīļakais ķēmošanās variants, zvanot uz dullo atrastiem numuriem telefongrāmatā:
"Labdien, te Namu pārvalde! Jums siltais ūdens ir?"
Parasti atbildēja "jā"
"Lieliski, mēs braucam pie jums zilonīti mazgāt!" :-P:-D
Nu un tad sākās lielie smiekli un klausule tika nomesta.
Mums 90to gadu sākumā ciemā bija viena ģimene ar numura noteicēju, tad tai mēs izvairījāmies zvanīt, vecāki tika āri vien informēti.

Šī zvanīšanās atgādina foršos pamatskolas laikus. (l) Atceros, ka ar draudzeni bijām līkas nosmējušās.
Tikai viens muļķošanās zvans beidzās pavisam citādāk- ar jauku tikšanos. :-)

Es, mana māsa un brālēni zvanījāmies un pārdevās ledusskapjus. Tad vēl jautājām- Labdien! Vai Pīļu ģimene? Protams atbilde bija nē. Un tad mēs- kāpēc spalvas iet pa gaisu? :-D
Mamma stāstīja, kā viņa ar draudzenēm tēloja telefona centrāli un jautāja cik garš vads ir telefonam. Otrā galā mērīja, pateica cik garš. Un tad mamma ar draudzenēm teica- tās labi. Pakārties varēs. :-D

man laikam bijusi visjocīgākā bērnība. šitos zvanīšanās jokus taisījām kopā ar mammu :D

ļoti maz tā ākstijos.

Atceros, ka ar draudzeni omai 50ls norunājām. Viņa ļoti nikna bija. Sūdzējās pat draudzenes mammai. Zvanījāmies uz uzziņu dienastiem, kā arī bija viens puisis, kuram zvanījām :D Mazas muļķes bijām :D

Viņa nespēja atbildēt un laikam meta klausi nost, bet mēs turpinājām zvanījāmies ar jautājumiem "ko neatbildi? Tad ir vai nav Jēzus, vajag nopietni parunāt" u.t.t. :-D
Jā, jautri laiki bija :-D

Protams, ka zvanījām uz nezināmiem numuriem ar tekstiem - "vai zoodarzs", "vai kanalizācijas rūķītis" ? :) Vienu brīdi arī zvanīju uz izvēlētu numuru un neko neteicu tikai klausījos, bet tad sabijos, ka varbūt cilvēkam numura noteicējs. Tā jau tāda bērnu padarīšana.