dusmaas pateica nesmukas lietas

Nekad nesapratīšu to loģiku kā var aiziet gulēt ar nepabeigtu strīdu. Vienmēr esmu turējusi sevi pie kaut kādas vecas apziņas, ka kamēr neesmu nomierinājusies gulēt mēs neejam. Kaut līdz 3 naktī strīdēties un izrunāt visu, un tad no rīta var ļoti labi redzēt vai otrs ir klausījies vai nē :-D
Visu sirdi biju naktī izkratijusi un no rīta pamodos ar brokastīm gultā (l)

Vienreiz bij tas variants kad aizgājām gulēt kamēr viss vel nebij izrunāts rezultātā negulēta nakts un nākamajā dienā no mušas jau bij zilonis uzpūsts. :-/
Labāk visu izrunāt uzreiz, un varbūt tev vajadzēja atrast līdzīgāku cilvēku sev pašai? Tādu kas arī labprātāk pavadītu vairāk laika ar tevi nekā ar citiem.? ;-)

Fraaze "tu esi apriebusies", "jaameklee cita" ir vnk aarpus raamjiem! Es nesaprotu, sievietes sevi tieshaam necik neciena?!:-/
Bet nu, kaa jau te mineeja, taa vienkaarshi ir zema ieksheeja inteligence, par kultuuru nemaz nerunaasim. Man nekad ar shaadu cilveeku nebuutu pa celam.

Es arī ar to sadzīvoju.

Jocīgi... Man personīgi ir ļoti būtiski, ka vīrietis ieklausās manā viedoklī, ka man tiek jautāts viedoklis. Tas nenozīmē, ka tiek darīts viss tieši tā, kā es pavēlu, vai ka nekad nav gadījumi, ka kolēģa ieteikums (identisks manējam) izrādās super labs ieteikums, bet nu, kopumā, jā, mans viedoklis un ieteikumi tiek uzskatīti par kopumā labiem un prātīgiem.

Es nezinu, kā justos, ja tā nebūtu.

Man arī tā ir bijis. Ļoti līdzīgi tieši tas ko Ameliya minēja, bet man vēl ir bijis tā, ka no mātes tas nāk, nevis manas, bet viņa mātes.
Ja es nopērku smēri, tad viņa nopirks smēri, kas dara to pašu, bet jālieto ir viņējā, manis nopirktā smēre neeksistē.
Tad kad mans draugs salauza roku, viņa man pārmeta, ko mēs nezvanījām viņiem svētdienas vakarā braukt pie ārsta uz traumām. Tas jau laikam neko nenozīmē, ka mums traumpunkts ir 4 pieturas no mājām, bet māte atrodas pilsētas otrā pusē un tad jākratās uz tālāku slimnīcu no mūsu mājām.
Kaut kāds sviests.
Man ir bijis arī tā, ka viens drauga čoms grib viņu satikt, aicina ārā. Tai pat laikā es tiku pa dienu kaut ko teikusi, ka es vakarā gribētu iziet pastaigāt.
Draugs iziet ar to savu čomu ārā pastaigāties, kopā ar mani, itkā negribot vispār nekur iet. Pēc tam man pārmet, ka manis dēļ viņam bija jāvelkās vakarā ārā. Absolūti ignorējot faktu, ka patiesībā, viņš jau bija sarunājis ar savu čomu iet ārā un es tikai piebiedrojos svaiga gaisa pēc.
Es arī ar to sadzīvoju.

Ameliya - PRECĪZI. PRECĪZI tas, kas man...
Un mēs sanākam tās sliktās.. vnk.. wtf...?:'-(

P.S. - rezultāts tieši tāds pats kā autorei, līdzīgas frāzes (sanāk, ka es vainīga pie tādas situācijas), arī mana rīcība līdzīga - ja nopietnāka situācija, tad mantu kravāšana, ja ne tik nopietna, tad vienkārši eju prom, izvēdināt galvu uz stundām vai pāris dienām, bet vienmēr skrien pakaļ un arī atvainojas, ka tā eksplodējis.
Diemžēl, es ar to vēl sadzīvoju.

es pilnībā saprotu autori, jo esmu pieredzējusi to pašu...
Arī ar pilnīgi pašsaprotamām lietām, līdzīgiem piemēriem.

Piemēram, no manas pieredzes - draugs apslimis, iesaku iedzert tādas un tādas zāles, šis saka, nē, nav vērts, nepalīdzēs. Pēc pāris min. piezvana viņa mamma, šis izspļauj par veselību un pašsajūtu, mamma pasaka, lai iedzer tādas un tādas zāles (to pašu, ko es minēju). Un rezultāts noteikti nav pārsteidzošs - viņš momentā iet un iedzer tās zāles.

Iespējams, ka muļķīgi izklausās, bet tas patiešām var izvest un justies kā prioritāšu apakšgalā.(t)

Un ko tu te nesaproti? Viņam ir garlaicīgi ar tevi divatā, viņam labāk patīk , ka blakus ir draugu bariņš vai ģimenes locekļi. Tāds arī ir izskaidrojums. Ir vienkārši tādi cilvēki, kas nemāk atpūsties vienatnē / divatā. Kas būs, kad bērni būs? Viņš skries ar draugiem, bet tu viena sēdēsi mājās ar bērnu ?

es vēlreiz diemžēl atkārtošos, bet jūs uzsākāt tēmu, kas nav mana problēma...
mēs pavadām laiku kopā, nav tā, ka viņš raujas prom

problēma ir tajā, ka manas idejas netiek realizētas, tiek nosauktas par sliktām, bet tādas pašas idejas no draugu vai ģimenes puses tiek realizētas tūlīt.

piemēri:
es iesaku pasākumu uz divām dienām.
viņš: nē, besis, nav vērts, ko tur..
viņa draugs iesaka gandrīz tādu pašu pasākumu uz 2 dienām
viņš man saka: eu, pēterītis ieteica to un to, taisies, braucam?

es saku: vajadzētu uz centru, iepirkties.
viņš: ai, citreiz...
viņa tētis pasaka, ka vajag viskaut ko sapirkties
viņš man saka: nu davai, braucam šopingā?

šeit ir problēma.

skudrulacis, tas ir ļoti, ļoti individuāli.

Ir cilvēki, kam ir svarīgi maksimāli daudz laika pavadīt ar otro pusi. Ir cilvēki, kam nepieciešams laiks sev, savām darīšanām, laiks vienatnē.

Ja nevar atrast kopsaucēju šajos jautājumos, nu tad atvainojiet, bet nav cita ieteikuma, kā šķirties.

Pēc to foruma dalībnieku, kuri uzskata, ka autorei puisis velta pārāk maz uzmanības, domām, cik reižu un cik ilgi kādā laika intervālā puisis drīkst apmeklēt radiniekus un draugus (katrai grupai atsevišķi)?

MoonLady, es nesapratu tavu domu.

Es sapratu, ka autore pārdzīvo tieši par tiem izteicieniem, nevis par to pēdējo vietu.

peec shaadu tādu brīvdienu plaanu paarrunaashanas sapratu, ka atkal prioritāte ir citi, gan draugi gan vecaaki, jeb tas, kas viņiem vajadzīgs ir pirmajās vietaa.

pieļauju domu, ka arī šī ir problēma.

skudrulacis

Un es ar pateicu ko domāju par izteicieniem.

Man bija līdzīgi,pretīgi vārdi gan neskanēja, bet bija tā pati sajūta reiz ka tiec nolikts pēdējā vietā, ka draugi un radi svarīgāki, bet tu nē.
Par izteicieniem ko viņš teica, es laikam piedotu, bet pateiktu ļoti stingri ka lai tas nekad vairs neatkārtojas.

Es sapratu, ka autore pārdzīvo tieši par tiem izteicieniem, nevis par to pēdējo vietu.

Man bija līdzīgi,pretīgi vārdi gan neskanēja, bet bija tā pati sajūta reiz ka tiec nolikts pēdējā vietā, ka draugi un radi svarīgāki, bet tu nē. Arī bija sava veida strīdi par un ap to, lai gan protams sākumā centos pa labam, tā pat neizdevās. Beigās ar kad gāju prom pilnīgi viņš mani apturēja, skrēja pakaļ lai tikai atvainotos un tiktu tam visam pāri un tā tas ik pa laikam bija, ka viņš pielien uz vienu vakaru, pēc tam atkal viss pa vecam līdz vienkārši sapratu ka nav īsti lemts jo būt pēdējai svarīgākajai personai nav man piemērota vieta, es tomēr gribu būt pirmā vai vismaz līdzvērtīgi svarīga viņam tuviem cilvēkiem.

Ko e ar šo gribēju teikt, ja šī ir viena reize kadviņš liek citus pirmajā vietā, tad neņem pie sirds, bet ja tas notiek bieži, varbūt tomēr jaizvērtē ta cik katram no jums attiecības ir svarīgas.

Par izteicieniem ko viņš teica, es laikam piedotu, bet pateiktu ļoti stingri ka lai tas nekad vairs neatkārtojas.

kampanella, piekrītu pilnīgi visā. :) Un kas tad tur tāds, ka meitene vēlas, lai arī viņas ideja tiek realizēta? Ja man visu laiku vajadzētu darīt tikai pa drauga prātam, un katru nedēļu iet uz basketbolu/braukt pie viņa ģimenes, ieblieztu pa ķirbi un lai iet viens :D Tapč jau attiecības sastāv no kompromisiem - vienreiz aizbrauksim uz Positivusu, otrreiz dosimies divvientulīgā pārgājienā. Un lai nemaz neatļaujas pukstēt vai kaut ko rupju teikt man! (par ballītēm nerunājot, kampanella labi izteicās par tādiem tipiņiem)

Tas jau standarta komplektiņš cosmo attiecību tēmās. Draugi pirmajā vietā + nespēja savaldīties.
Nezinu ko ieteikt, es ar tādu vīrieti kopā nebūtu. Ok, varbūt līdz kādiem 25 gadiem tas vēl ir ok, ka draugi rītā vakarā, bet vēlāk jau tas paliek smieklīgi, es tādus vīriešus vispār necienu un nespēju uzskatīt par nopietniem, kā tādi nenobrieduši tipiņi, kas tikai tusējas apkārt un sakarīgāku nodarbi nespēj atrast, un nemaz nemāk atpūsties bez draugu bariņa. Tā kā vajadzētu izaugt tomēr no tā. Tomēr ir jāmāk atpūsties gan ar draugiem, gan ar savu mīļoto cilvēku kopā, un prioritātei, manuprāt, ir jābūt otrai pusītei.

Un, ja mans vīrs kaut reizi atļautos ieminēties, ka ies pie citas, kaut vai dusmās, uzreiz izsviestu no mājas ārā, lai iet :D Pēc tam, ja lūgtu piedošanu , dotu otru iespēju, bet skaidri norādītu, lai vairs neatļaujas nekad ko tml. pateikt, jo trešās iespējas vairs nebūs.

Nu, jā, kad meitene piegāja pie skapja un tēloja, ka kravā mantas, čalis uzreiz nobijās. :-)

skudrulacis, nu tā sanāk, jā :D