Manuprāt, ārsta pienākumos neietilpst pacienta lingvistiskā audzināšana. Man šie krievvalodīgo pārmācīšanas principi vienmēr šķituši muļķīgi medicīnā
Rašku bezkaunība ir vienkārši neizmērojama. Ceturtdaļu gadsimta izmanto latviešu toleranci un nevēlēšanos kašķēties un kļūst aizvien nekaunīgāki.
Bet, ja ierodas cilvēks, kurš ir jaunāks par mani un kuram ārstēšanu apmaksā valsts, bet kurš 25 gadu laikā, kopš Latvija atguvusi neatkarību, nav iemācījies runāt valsts valodā, nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumu, nespēj saprast, kad vaicāju, kā sauc viņa ģimenes ārstu, nu tad, piedodiet, vienreiz tas vadzis lūst. Kad man visu laiku saka “ničevo ņepoņimaju” (“neko nesaprotu” – krievu val.), tad es atgādinu, ka ir pēdējais laiks sākt saprast.”
Ārstam nevajadz ētu krist panikā, ja krievu valoda ir sveša. Tomēr tad arī pacients jāinformē, ka nepieciešams tulks bez papildus pamācošajiem komentāriem. Es saprotu, ka daudziem latviešiem sāp šī tēma, tomēr, strādājot ar pacientiem, ir jāmet pie malas savi personīgie uzskati, politika (utt.) un jāpievērš maksimāli liela uzmanība pacienta veselības stāvoklim..