Uzmanība, rūpes

Mēs arī pa dienu nesazināmies. Kaut kādu atelpu jau arī vajag!

Lieki nezvanu un netraucēju, tāpēc zvanu, kad tiešām kas svarīgs vai ātri nepieciešams.

Draugan tracina, ja viņu traucē par neko darba, tur jau viņa māte viņu iztracina. :D

Ja mazāk kas svarīgs, tad skatos vai nav facebook un tur rakstu vai rakstu sms.

kampanella Neņem tik ļaunā, bet izlasot tavu tekstu, atcerējos, kā vakar biju ciemos un tur atbrauca ciemiņi ar sunīti, tas sunīts bija tik laimīgs apskrēja visus, samīļojās un pat mazliet apčurājās no priekiem :D :) uzreiz iedomājos, kāds tas skats būtu, ja būtu tik laimīgs cilvēks, satiekoties (protams bez čurāšanas :D )

Parasti ar viru sazinos reizi diena. Dazhreiz zvanu es, kad man kaut ko vajag, bet parsvara zvana vins, kad vinam ir laiks. Vianm ar tiem darbiem nekad nav paredzams, kad bus brivaks bridis un vai vispar bus...ir reizes, kad nesazvanamies. Nu es par to neapvainojos,' jo zinu, ka nav laika. Un pat, ja aizmirsis piezvanit-nu un? U tad ir vairak ko majas parunat...ja viens darba kuko, tad vinam bus garlaicigi un trauces tik otru. Bet otram, kuram bus darba pilnas rokas un nezijna, cikos majas tiks, tas izvestu no pacietibas. Jo taa jau nav laika, bet sieviee vel zvanas un zvanas, bet, ja neatbild, vel apvainojas...vajag tomer izprast, vai maz otram darba laika ir taa plaapat.

Sazvanamies parasti vismaz reizi dienā, citreiz biežāk. Citreiz skype parunājāmies, vai caur sms. Man tas ir svarīgi. Es jau tā darba laikā ļoti sailgojos, ja vēl visu dienu nesazinātos, tad būtu vēl trakāk, laikam vakarā no atkalredzēšanās priekiem tad lēktu gaisā :D

Mēs vairāk veltam viens otram laiku klātienē.. Reizēm piezvanam viens otram. Par katru sīkumu necenšos ķert rokā telefonu, jo saprotu, ka draugam pa dienu ir ļoti daudz darāmā :)

Man pietrūkst čubināšanās ikdienā, kas bija attiecību sākumā. Agrāk arī zvanija, kad bija pusdienu pārtraukums, bet tas bija tad, kad nestrādāju, tagad vairāk sanāk caur sms, ja ir brīvs brīdis un nav ko darīt.

Viņš man pazvana, ik pa laikam darba laikā, kad viņam ir pātraukums, jo viņš man ir ļoti greizsirdīgs. :D
Kad parunāju pat ar kādu pazīstamu vīrieti, vai piemēram ejot pa ielu uzskrienu kādam virsū, uzreiz ir griezsirdīgs, un paliek dusmīgs , ka runājos ar VĪRIETI. :-D

Sarakstamies skaipā, principā katru dienu. Uzmanības pietiek.

Pārsvarā sarakste ir nonstopā caur sms...kad kurš var, tad atbild, kad nav iegrimis darbos. Dažreiz, kad ir kas svarīgs sakāms, steidzami sarunājams vai gari stāstāms, tad sazvanāmies...citreiz arī pusdienas laikā :) bet ļoti pierasts pie sarakstēm...diemžēl (t)
Uzmanības trūkums man vienmēr ir mājās esot...bet nu iespējams, ka tikai kaprīze, jo mēdzu būt greizsirdīga uz TV vai datoru :-|

Sazināmies pārsvara caur sms. No rīta novēlam labu dienu un ap darba dienas beigām uzzinām cikos kurš mājās būs, kurš veikalā ies un ko ēdīsim. Ja ir kādi jaunumi, tad pa dienu arī aizsitam sms.
Pilnībā apmierina šāds variants.
Kolēģe ar vīru runā vairākas reizes dienā un arī ar sms sazinās. Dažreiz tiešām jābrīnās ko var tik daudz pļāpāt.. labāk strādājusi būtu, jo darba daudz, bet uz priekšu neiet, jo ik pa 5 min telefons nopīkst.. (t):-D

Ik pa laikam pačatojam whatsappā, aizsūtam pa kādai bildītei. Ja ir aizńemts, tad atbildēs, kad varēs. Bet atbildēs.

Mēs whatsappā laiku pa laikam samainamies ar ziņām, vairākas reizes dienā, jo mūsu tikšanās grafiks ir apmēram reizi-divas darbdienu laikā un brīvdienās, sakarā ar viņa darba specifiku. Bet dzīvojam kopā. Reizēm arī sazvanamies, bet tas ir retāk, jo es darba dēļ īpaši nevaru runāt, viņš savukārt gan var. Biežāk zvana viņš un tad man nākas nomest un pēc tam teikt, ka atkal nevaru runāt :-D

Darba dienas laikā ar vīru nesazvanāmies un nesarakstāmies, ja kaut kas steidzams, konkrēts sakāms, tad jā, tiek pateikts, kas jāsaka un viss.

Mani nenormāli kaitina, ja mani traucē darbā laikā ar visādām muļķībām, manai mātei ir tāds paradums, zvana un runā tā īsti ne par ko. Vairs jau neceļu. Darbā esmu, lai strādātu, tāpēc ātrāk gribu visu pabeigt, lai dotos mājās.

Ar vīru sarunājos mājās, savā brīvajā laikā.

Parasti sanāk, ka sazvanāmies pusdienlaikā. Bet tās parasti ir tādas piecu minūšu sarunas. Un tad sazināmies darba dienas beigās, lai saprastu, cikos būsim mājās un vai veikalā kaut kas nav vajadzīgs. :)

Visa mīļošanās notiek mājās, un darbā bez tā labi varu iztikt.

Hmm, vispār reti, jo viņš strādā naktīs, un es guļu visbiežāk tā kā naktīs :D
Dažreiz kādu sms uzmet, ja kaut kas smieklīgs noticis, vai kaut kas jauns, vai arī kaut ko uzrakstu tādu ne īpašu, tā vispār , ļoti ļoti reti kāda sms. Tā kā es strādāju pa dienu, ja strādāju,tad gan mēs šad tad sazvanāmies, ja viņš neguļ /vai viņam brīvdiena, šad tad, bet vispār tā , itkā tā katru dienu lai pļāpātu par neko, nē, nē, nē, vidēji 3-4 x mēnesī kāda sms/zvans ir :D

Nu īpaši nesazināmie, ja vien ir garlaicīgi, bet kādas mīlīgas sms gan dienas laikā mēdzam nosūtīt..

darba laikaa sazinamies tikai,ja kkas svariigs. Man, piemeram, pashai nepatiku, ja man zvaniitu ,lai pamiilinaatos un buchinjas suutiitu, kad straadaaju. Bet tas nenoziimee, ka es nemiilu, vnk visam savs laiks

Viņam darba specifika atļauj sazināties ikdienā, es patreiz nestrādāju. Tā nu pāra reizes dienā uzrakstam viens otram kādu sms un apjautājamies par to kā iet un ko vakariņās domājam ēst. varbūt arī ko smieklīgu, kas atgadījies. :)

Nesazinamies.
Man jau pietiek ar mammu un omi, kurām patīk zvanīt un papļāpāt ne par ko, lai vēl ar draugu tā darītu... Paldiesm Dievam, esam vienādās domās par to, ka darba dienās absolūti nav nepieciešams zināt, ko otrs ir ēdis vai cikos tualetē bijis.
Ja ir kāda klusāka diena, tad mēdzam kaut ko skaipā pačatot, betarī par kādiem svarīgiem jautājumiem nevis vnk tāpat aiz neko darīt.