Uzmanība, rūpes

Parasti sanāk, ka sazvanāmies pusdienlaikā. Bet tās parasti ir tādas piecu minūšu sarunas. Un tad sazināmies darba dienas beigās, lai saprastu, cikos būsim mājās un vai veikalā kaut kas nav vajadzīgs. :)

Visa mīļošanās notiek mājās, un darbā bez tā labi varu iztikt.

Darba dienas laikā ar vīru nesazvanāmies un nesarakstāmies, ja kaut kas steidzams, konkrēts sakāms, tad jā, tiek pateikts, kas jāsaka un viss.

Mani nenormāli kaitina, ja mani traucē darbā laikā ar visādām muļķībām, manai mātei ir tāds paradums, zvana un runā tā īsti ne par ko. Vairs jau neceļu. Darbā esmu, lai strādātu, tāpēc ātrāk gribu visu pabeigt, lai dotos mājās.

Ar vīru sarunājos mājās, savā brīvajā laikā.

Mēs whatsappā laiku pa laikam samainamies ar ziņām, vairākas reizes dienā, jo mūsu tikšanās grafiks ir apmēram reizi-divas darbdienu laikā un brīvdienās, sakarā ar viņa darba specifiku. Bet dzīvojam kopā. Reizēm arī sazvanamies, bet tas ir retāk, jo es darba dēļ īpaši nevaru runāt, viņš savukārt gan var. Biežāk zvana viņš un tad man nākas nomest un pēc tam teikt, ka atkal nevaru runāt :-D

Ik pa laikam pačatojam whatsappā, aizsūtam pa kādai bildītei. Ja ir aizńemts, tad atbildēs, kad varēs. Bet atbildēs.

Sazināmies pārsvara caur sms. No rīta novēlam labu dienu un ap darba dienas beigām uzzinām cikos kurš mājās būs, kurš veikalā ies un ko ēdīsim. Ja ir kādi jaunumi, tad pa dienu arī aizsitam sms.
Pilnībā apmierina šāds variants.
Kolēģe ar vīru runā vairākas reizes dienā un arī ar sms sazinās. Dažreiz tiešām jābrīnās ko var tik daudz pļāpāt.. labāk strādājusi būtu, jo darba daudz, bet uz priekšu neiet, jo ik pa 5 min telefons nopīkst.. (t):-D

Pārsvarā sarakste ir nonstopā caur sms...kad kurš var, tad atbild, kad nav iegrimis darbos. Dažreiz, kad ir kas svarīgs sakāms, steidzami sarunājams vai gari stāstāms, tad sazvanāmies...citreiz arī pusdienas laikā :) bet ļoti pierasts pie sarakstēm...diemžēl (t)
Uzmanības trūkums man vienmēr ir mājās esot...bet nu iespējams, ka tikai kaprīze, jo mēdzu būt greizsirdīga uz TV vai datoru :-|

Sarakstamies skaipā, principā katru dienu. Uzmanības pietiek.

Viņš man pazvana, ik pa laikam darba laikā, kad viņam ir pātraukums, jo viņš man ir ļoti greizsirdīgs. :D
Kad parunāju pat ar kādu pazīstamu vīrieti, vai piemēram ejot pa ielu uzskrienu kādam virsū, uzreiz ir griezsirdīgs, un paliek dusmīgs , ka runājos ar VĪRIETI. :-D

Man pietrūkst čubināšanās ikdienā, kas bija attiecību sākumā. Agrāk arī zvanija, kad bija pusdienu pārtraukums, bet tas bija tad, kad nestrādāju, tagad vairāk sanāk caur sms, ja ir brīvs brīdis un nav ko darīt.

Mēs vairāk veltam viens otram laiku klātienē.. Reizēm piezvanam viens otram. Par katru sīkumu necenšos ķert rokā telefonu, jo saprotu, ka draugam pa dienu ir ļoti daudz darāmā :)

Sazvanamies parasti vismaz reizi dienā, citreiz biežāk. Citreiz skype parunājāmies, vai caur sms. Man tas ir svarīgi. Es jau tā darba laikā ļoti sailgojos, ja vēl visu dienu nesazinātos, tad būtu vēl trakāk, laikam vakarā no atkalredzēšanās priekiem tad lēktu gaisā :D

Parasti ar viru sazinos reizi diena. Dazhreiz zvanu es, kad man kaut ko vajag, bet parsvara zvana vins, kad vinam ir laiks. Vianm ar tiem darbiem nekad nav paredzams, kad bus brivaks bridis un vai vispar bus...ir reizes, kad nesazvanamies. Nu es par to neapvainojos,' jo zinu, ka nav laika. Un pat, ja aizmirsis piezvanit-nu un? U tad ir vairak ko majas parunat...ja viens darba kuko, tad vinam bus garlaicigi un trauces tik otru. Bet otram, kuram bus darba pilnas rokas un nezijna, cikos majas tiks, tas izvestu no pacietibas. Jo taa jau nav laika, bet sieviee vel zvanas un zvanas, bet, ja neatbild, vel apvainojas...vajag tomer izprast, vai maz otram darba laika ir taa plaapat.

kampanella Neņem tik ļaunā, bet izlasot tavu tekstu, atcerējos, kā vakar biju ciemos un tur atbrauca ciemiņi ar sunīti, tas sunīts bija tik laimīgs apskrēja visus, samīļojās un pat mazliet apčurājās no priekiem :D :) uzreiz iedomājos, kāds tas skats būtu, ja būtu tik laimīgs cilvēks, satiekoties (protams bez čurāšanas :D )

Lieki nezvanu un netraucēju, tāpēc zvanu, kad tiešām kas svarīgs vai ātri nepieciešams.

Draugan tracina, ja viņu traucē par neko darba, tur jau viņa māte viņu iztracina. :D

Ja mazāk kas svarīgs, tad skatos vai nav facebook un tur rakstu vai rakstu sms.

Mēs arī pa dienu nesazināmies. Kaut kādu atelpu jau arī vajag!

Nestrādāju, bet gan esmu mājās ar bērniem un ar vīru sazvanāmies tikai tad, kad viņam brīvāks, lieki netraucēju, bet bieži viņš pazvana, jo darbs atļauj.

Nesaprotu tās kuras nevar ne minūte bez vīrieša, kas jums pašām savas dzīves nav?

Laimucits, a ko darīt, ja otra puse arī vēlas komunicēt pa dienas vidu? Tas ir uzzvanīt, uzjautāt kā iet? Vai tas ir slikti, vai tas nozīmē, ka abiem savas dzīves nav?
Man personīgi draugs pats uzraksta, gan es viņam uzrakstu, katru rītu, kad viņš ir aizbraucis uz darbiņu, viņš man uzraksta, ka ir darbā un novēl jauku dienu. Tas nav nekas slikts, ja abiem cilvēkiem tas šķiet normāli. ;)
Problēmas saskata cilvēki no malas, kuriem šķiet, ja nav kā viņiem, tad nav pareizi, kaut kas nav riktīgi, bet cilvēki, tāpat kā attiecības ir ļoti dažādas. ;-)

Reti kad nesazināmies pa darba dienas vidu. Pārsvarā whatsapp, ja ir kas steidzams vai vienkārši negribas rakstīt, tad kāds no mums piezvana. Mums pārsvarā tās nav uķi ķuķi sarunas, bet plānu apspriešana, ideju ģenerēšana kādam pasākumam utt. Ja nesazinātos, es daļu no svarīgajām lietām līdz vakaram vispār aizmirstu. :-D

Man šķiet, šādas problēmas ar laiku zaudē aktualitāti. Katram ir savs dzīves ritms, darba apstākļi, vēlme pēc mīļuma un enerģija vakarā, lai spētu to dot. Ja abi ir pārliecināti par savām attiecībām un viens par otru, nav svarīgi, kurš zvana pirmais un cik bieži.
Mēs sazvanāmies reti, biežāk aizmetam buču caur sms. Biežāk es to daru pirmā, bet vienmēr saņemu atbildi. Dažreiz pusdienlaikā piezvanu, bet bieži viņš tāpat nevar īsti runāt. Neapvainojos, jo zinu, ka darbs ir svarīgs. Mājās ir otrādi, man fizisks mīļums ir nepieciešams mazāk nekā viņam. Citreiz sakašķējamies par to nedaudz.

Kopumā piekrītu Heartkiller

To cik reizes viņš man zvana/nezvana es nesaistu kopā ar to, cik daudz viņš mani mīl vai nemīl.