Man arī, sasniedzot pilngadību, nekad nebija bijušas attiecības. Protams, arī mēdzu skumt par to un pārdzīvot, jo apkārt visas puišus mainīja kā zeķes. Bet es biju citādāka. Nenosodu tās meitenes, kas ķēra jaunības maksimālismu un koķetēja ar visiem, taču es tā neuzdrīkstējos. Man negribējās, lai dodu cerības kādam, kas man nepatīk. Un nepatika man neviens, jo visi tajā laikā man likās tirliņi. Gandrīz pieauguši cilvēki, bet joprojām bērni. Varbūt biju ne tajā kompānijā tikusi. Bet tad, kad atslēdzu domas par vientulību un bravūrīgi visiem stāstīju, ka man neviens nepatīk (tas man notika automātiski, kad draudzenes raudāja par saviem puišiem), tad uzradās Viņš. Mans dzīves sapnis- vecāks par mani, daudz prātīgāks un mans perfektais. Pareizāk sakot, toreiz viņš bija mans perfektais. Un tajā mirklī atvērās manas sievišķīgās čakras. Pēc viņa man neskaitāmi daudz puiši pievērsa uzmanību. Likās, ka visums ir atvēries un noticis mans lielais sprādziens. Bet man joprojām nav attiecību, kas būtu šī vārda cienīgas. Joprojām gaidu savu perfekto, jo netaisos ar kādu būt kopā tikai attiecību dēļ. Un zini- tiešām neiespringsti uz to. Šis ir burvīgs laiks, lai veidotu, attīstītu sevi. Un Tavs vīrietis parādīsies tad, kad uz mirkli būsi atmetusi domas par to, ka gribi attiecības. Mirklī, kad pat neiedomāsies par to. Viņš atnāks! :-)