Par bērnu - arī man ir bērns. Es neteiktu intervijā, ka tas ir mans dzīves lielākais sasniegums, bet domāju, ka pieminētu to gan, ka bērns man ir. Lai darba devējs ar to var rēķināties. Lai saprot, ka bērns vienmēr man būs pirmajā vietā (man tas šķiet normāli un, jā, karjerā esmu diezgan daudz ssniegusi). Ja mani sasniegumi un profesionālais līmens viņam neliktos pats par sevi labs un pietiekošs iemesls, lai mani pieņemtu darbā (nevis atteiktu tāpēc, ka man ir bērns), tad man tāds darbs nemaz nav vajadzīgs.
Jā, man varbūt viegli teikt, jo pašai mana nodarbošanās, ar ko pelnu naudu, ir tuva un ļoti patīk, bet mans uzskats, ka darbam ir jāpatīk. Ka cilvēkam kaut kad dzīvē jāsasniedz tāds līmenis, lai viņš uz darbu ietu ar prieku, jo darbā mēs pavadām daudz laika. Ja mana topošā priekšniece neizprot, ka bērns man ir nozīmīgs, ka var gadīties situācijas, ka darbā nebūšu bērna dēļ, sorry, ar tādu cilvēku strādāt es negribētu.