Par sasniegumiem dzīvē

Aatri parskreju diskusijai un ieveroju viedokli, ka CV nevajag rakstiit, ka esi pilna laika mamma?

Es katru dienu redzu simtiem CV un man liekas (taapat kaa manam menedzjmentam), ka tas ir pilniigi logiski, ka CV tiek pateikts, ka esi bijusi pilna laika mamma, kas tieshi izskaidro, kaapeec starp darbiem bijis paartaukums un man lieki man jaajautaa: ko dariiji no 2009. liidz 2011. gadam?

es arii teiktu noteikti,ka beerns, jo man ir iipatneeja dzemdes anomaalija, gruuti palikt staavoklii un izneesaat, ir bijushi missed abortion..

Nu ja man shito detaljaas paskaidrotu darba intervijaa, es pat interviju nepabeigtu, bet uzreiz pateiktu ka darbaa pienjemt nevaru. Ir lietas, kuras ir jaapatur pie seviim darba intervijaas, kaa arii sarunaas ar nepaziistamiem cilveekiem.

ctn, BĒRNS nav tikai dzemdības.

ctn, BĒRNS nav tikai dzemdības.

Pārliecināji, rakstām CV arī to vadāšanu pa pulciņiem. :)

ctn, sarunāts, tā arī darām :) Un neaizmirsīsim darba devēju sīki iepazīstināt ar saviem kosmētikas blogiem, uzcienāt ar jēra ragū, kurš mums tik kolosāli garšīgs sanāk (kulinārijas kursus rakstīsim tieši zem bakalaura), apspriest ar darba devēju savus sasniegumus ķīmijas olimpiādē trešajā klasē un citas ārkārtīgi būtiskas detaļas.

Ja jau runājam tikai par profesionālajām lietām, tad tikai tām, ja par dzīvi vispār - bērns nav mazāk būtisks elements manā dzīvē kā daiļslidošana un sūšana.

... piebilde - nē, savu bērnu par savas dzīves galveno sasniegumu neuzskatu.

No otras puses, ja man sādu jautājumu uzdotu intervijā, es tiešām nemācētu atbildēt. Viena lieta, konkrēti par sasniegumiem profesionālajā jomā, OK, tur es varu izteikties. Mani sasniegumi dzīvē....? Vot nezinu. "Biju turcijā" un "kaut kad vidusskolā apmeklēju Itāļu valodas kursus" vai "man ir bronzas medaļa ķīmijas olimpiādē" nešķiet tādi dramatiskie sasniegumi, teikt "veiksmīgi apprecējos" - arī nesapratīs, tad jau atliek tikai bērns :D

rakstām CV arī to vadāšanu pa pulciņiem.

Bērnus ir jābeidz nogrūst pa pulciņiem, BD, skolām un citam iestādēm un vecākiem pašiem beidzot jāsāk nodarboties ar saviem bērniem.
Tas nu tā. Man reāli zb šis uzskats, ka labi vecāki vadā bernu pa pulciņiem. Nē, labi vecāki paši palīdz bernam iegūt zināšanas gan no gramatam, gan kopīgam aktivitātēm.
Nogrūst bernu kādā pulciņā ir pats vienkāršākais, bet pašam pakustināt galvu un rokas lai bernam kaut ko iemācītu kvalitatīvi ir kaut kas pavisam cits.

Ja jau runājam tikai par profesionālajām lietām, tad tikai tām, ja par dzīvi vispār - bērns nav mazāk būtisks elements manā dzīvē kā daiļslidošana un sūšana.

Neviens neapstrīd bērna nozīmīgumu, bet gan šī fakta apspriedes vietu. Manuprāt, darba intervija nav tā vieta, kur stāstīt, ka dzīves lielākais sasniegums ir bērns, kurš piedzima par spīti dzemdes anomālijai, un tikko ieguvis pirmo vietu mazuļu līnijdejās! Nē, tas viss ir brīnišķīgi, bet ne darba intervijā..

Bērnus ir jābeidz nogrūst pa pulciņiem, BD, skolām un citam iestādēm un vecākiem pašiem beidzot jāsāk nodarboties ar saviem bērniem.
Tas nu tā. Man reāli zb šis uzskats, ka labi vecāki vadā bernu pa pulciņiem. Nē, labi vecāki paši palīdz bernam iegūt zināšanas gan no gramatam, gan kopīgam aktivitātēm.
Nogrūst bernu kādā pulciņā ir pats vienkāršākais, bet pašam pakustināt galvu un rokas lai bernam kaut ko iemācītu kvalitatīvi ir kaut kas pavisam cits.

Bet, kur to bērnu likt, ja stundas beidzas 14:00, bet vecākiem darbs 18:00? Ir jau pulciņi, kas mazajiem ir noderīgi, un pašiem patīk, nemaz nerunājot par socializāciju. :)

Tad nav ko darba intervijā uzdot jautājumus, kurus var pārprast :) A ko zini, varbūt intervētāja tāda no skata simpātiska, draudzīga dāma, man liksies, ka tiešām pa dzīvi jautā, a te izrādās - fui, cāļu māte, vācies ārā no mana kabineta!!!

Tad nav ko darba intervijā uzdot jautājumus, kurus var pārprast A ko zini, varbūt intervētāja tāda no skata simpātiska, draudzīga dāma, man liksies, ka tiešām pa dzīvi jautā, a te izrādās - fui, cāļu māte, vācies ārā no mana kabineta!!!

Iespējams, jautājums tiek uzdots apzināti, lai pārbaudītu loģisko domāšanu, uztveres spējas utml. Par atbildes reakciju piekrītu - uzreiz sūtīt ārā nav korekti, pietam, juridiski var piešūt diskrimināciju.

bērns .... tikko ieguvis pirmo vietu mazuļu līnijdejās!

Man kā intervētājam šī fakta pieminēšana liktu nodomāt - ambicioza dāma! Neba nu bērns tur uz tām dejām rāvies, ne ko, tātad, viņš ir savai mammai "projekts". Ne sliktā nozīmē :)

Būtība daļa šeit nesaprot, ka DD ir biznesmenis pirmām kārtām un viņu interesē tikai tas, kas var kalpot viņa interesēm viņa biznesā. Jebkas, kas uz to neattiecas - nav būtīsks un pieminēšanas vērts, pat tad, ja tev, kā potenciālajam darbiniekam tā ir pati svarīgākā lieta uz pasaules. Nav runa par to, ka ir jāmelo, bet vnk jāizvēlas stāstīt to, kas ir noderīgs konkrētam amatam, konkrētā uzņēmumā.
Bērna dzemdēšana, audzināšana, vēža slimības uzvarēšana, pirmās vietas iegūšana maratonā - tas viss, ja vien neattiecas konkrēti uz amatu - ir totāli nelietderīga informācija darba intervijā. Ko dos darba devējam tas, ka jūsu sasniegums ir bērns? Da neko... Ir jāsaprot, ka runa ir par biznesu un neko personīgu!

Otra lieta, te pavīdēja jautājums par norādīšanu CV, ka kāda ir bijusi "pilna laika mamma". Nekādā gadījumā! Ne velti ar likumu ir aizliegts prasīt par ģimenes stāvokli intervijās, tad kāpēc pasniegt "uz zelta paplātes" tik privātu informāciju? Jau palasot vien šāda tipa diskusijas ir skaidrs, ka diskriminācija šajā jautājumā joprojām ir visai augstā līmenī un noteikti uzrādot šādu piebildi CV visticamāk līdz intervijai nemaz netiksi (ja vien nebūsi kāds ūberspecifisks speciālists šaurā jomā)... Maz ticams, ka kāds pievērsīs uzmanību gadu skaitļiem, ja tur būs kāds neliels intervāls, jo parasti CV tiek lasīts visai pavirši, pa dioganāli un ne jau nu tur baigi tiek pētīti gadu skaitļi. Drīzāk pievērš uzmanību galveniem punktiem un par pārējo tad runā jau intervijā. Un arī intervijā nav jāatbid, ka sēdēji mājās un audzināji bērni. Tas nav būtiski! Vari teikt, ka pašizglītojies, atpūties, ceļoji vai ko citu. Es nu gan neskrietu ar mēli pa priekšu teikdama, ka man mājās ir mazi bērni, kuri mēdz slimot, kuriem ir savas vajadzības, un ļaujot darba devējam atkal pacelt jautājumu "diez vai šī sieviete būs labs darbinieks, jo viņai tācu ir bērni!"... :-/

Protams, ne visi personālatlases speciālisti ir uzdevumu augstumos. Jautājumi ir ļoti banāli un mēdz vispār neattiekties uz lietas būtību nekādā kontekstā. Plus vēl arī formulējums pieklibo... Taču pamatu pamatos - glavenais ir "pārdot sevi", nevis piekasīties pie DD neprofesionalitātes. Vienmēr jau pastāv iespēja atteikties no darba piedāvājuma, ja ir šķitis, ka uzņēmums ir zema līmeņa. Tāpēc pirmām kārtām - sargāsim savu privāto dzīvi (tai skaitā arī visus sociālos tīklus - bloķējam no svešām acīm, lai ziņkārīgiem DD nebūtu iemesla pavīpsnāt par bildi, kur esam redzami kādā krogā ar alus kausu un lielu dekoltē, vai kuplu bērneļu bariņu), un parādīsim sevi kā vērtīgu ieguvumu profesionālajā jomā.

Kā jau krista minēja, diemžēl tas nozīmēs, ka būtībā visas atbildes būs paredzamas un garlaicīgas, gluži tāpat kā uzdotie jautājumi. Bet nu, ja reiz DD to vajag, tad attiecīgi to arī lai saņem! ;-)

Darba ņēmējs ejot uz darba interviju arī izvērtē kāds ir nākamais darba devējs, uzņēmums, kurā potenciāli var strādāt. Tas nav vienpusēji, lai gan Latvijā pieņemts, ka jebkurš darbinieks ar visām četrām ir gribošs uzreiz strādāt. NĒ.
Un, ja man nepatīk intervētājs es arī varu apdomāt, vai vispār vēlos tur strādāt. Ir bijusi situācija, ka mani ņem darbā, bet es esmu sapratusi, ka mani neapmierina viss, ko esmu dzirdējusi darba pārrunās.

Personālatlases aprobežotība ir vienkārši apbrīnojama (tas konkrēti par tām, kas attaisno stulbus jautājumus).
Nu kāda tur apķērība, loģiskā domāšana vai reakcija, ja tiek pārbaudīts vai cilvēks lasījis to pašu grāmatu, ko personālatlases darbinieks un iezubrījis "pareizās" atbildes. Te pieminētie jautājumi liecina nevis par intervētāja erudīciju, viltību, bet absolūtu neprofesionalitāti un seklumu. Jā, grāmatas pieminēti iespējamie jautājumi, bet var taču mazliet pakustināt smadzenes un padomāt, kādiem amatiem tie jautājumi domāti. Amerikāņu grāmatās pārsvarā tie ir tirgoņiem paredzēti. Un jā, pārdēvējai specifisku preču tirdzniecībā ir vēlams jautāt par hobijiem-ir labi, ja apģērbu veikalā strādā kāda stila bloga veidotāja, vai sporta preču nodaļā strādā kāds sporta veida cienītājs, utt. Bet ir amati, kur tādi jautājumi ir garām-piemēram, grāmatvedis. Nu kāda starpība-spēlē futbolu vai tamborē zeķes?! Un lielākā sasnieguma jautājumu parasti uzdod mākleriem un atbildē gaida cik tad vērtu darījumu izdevās noslēgt.
Es pati uzreiz eju prom, ja man uzdod tādus jautājumus-ja tik stulbs personālatlases speciālists bail pat domāt, kādi idiņi nolasīti kolektīvā :D

Es katru dienu redzu simtiem CV un man liekas (taapat kaa manam menedzjmentam), ka tas ir pilniigi logiski, ka CV tiek pateikts, ka esi bijusi pilna laika mamma, kas tieshi izskaidro, kaapeec starp darbiem bijis paartaukums un man lieki man jaajautaa: ko dariiji no 2009. liidz 2011. gadam?

Nu stulbas tās, kas liek pārtraukumu, ko lai citu saka. Ja sieviete ir BKA un paliek štatā (nav aizgājusi no iepriekšējā darba pirms BKA), nekāds pārtraukums nav jāliek savā CV. Tad jau drīz arī slimības lapas jāskaita ārā no darba laika, ko CV norādīt? :-P

Es arii atbildeetu uz sho jautaajumu, ka mans berns ir mans lielaakais sasniegums manaa dziivee un visa mana dzives jeega. Nevaretu teikt, ka bakalaurs ir lielaks sasniegums kaa mans berns.

Ja gribi dzirdeet atbildi par sasniegumiem karjeraa - tad ta arii jautaa.

Un vispār, īsts profesionālis nekad uz interviju neaicinās vairāk kā 3 kandidātus. Pareizi sastādīts darba sludinājums uzreiz atlasīs vajadzīgos un no vajadzīgajiem atlasīt trīs, ir nieks. Bet bieži pavirša, vispārīga sludinājuma dēļ tiek saņemti vairāki simti CV. Tas neko labu neliecina par personālatlases darbinieku.

Tas nav vienpusēji, lai gan Latvijā pieņemts, ka jebkurš darbinieks ar visām četrām ir gribošs uzreiz strādāt. NĒ.

+++

Es nu gan neskrietu ar mēli pa priekšu teikdama, ka man mājās ir mazi bērni, kuri mēdz slimot, kuriem ir savas vajadzības, un ļaujot darba devējam atkal pacelt jautājumu "diez vai šī sieviete būs labs darbinieks, jo viņai tācu ir bērni!"...

Pēdējā un iepriekšpēdējā intervijā, kurā biju, es ar mēli pa priekšu skriedama nobrēcos, ka man ir mazs bērns, un tāpēc man der tikai tāds un tāds darba laiks. Nu neko. Vienu darbu atteicu, otrā strādāju, un ikreiz, kad kaut kas pamainas darba laikā, man jautā, vai man tā būs OK.