Par sasniegumiem dzīvē

..manā priekšā ir cilvēks, kam ģimene ir svarīgāka par visu pārējo. Vai tas ir slikti? Vispār jau nē. Taču..

Zini, manam vīram arī ģimene ir pirmajā vietā (vispār jau, jebkuram ģimenes cilvēkam būtu jābūt ģimenei pirmajā vietā, lai kādu amatu ieņem). Man atliek tik iepīkstēties, ka vīrs būtu klāt. Bet... Viņš patiesībā ir darbaholiķis un darba devējs no tā ir vairāk kā ieguvējs. Ar to gribu teikt, ka tas nav nekāds rādītājs... Jā, vīrieši par tādām lietām nerunā skaļi varbūt, sievietes vairāk emocionālas un atklātas - pasaka kā ir, taču tas nenozīmē, ka cilvēks mazāk ieguldīs darbā tikai tāpēc, ka viņam pirmajā vietā ir ģimene (kas vispār ir vairāk kā loģiski!)...
Tas nu tā...

Par tēmu - es noteikti neminētu kā savu lielāko sasniegumu bērnu. Tieši tāpat kā daudzas jau minēja - es šo jautājumu attiecinātu uz profesionālo jomu pat bez piebildēm un tāpēc nejauktu iekšā privātās dzīves sasniegumus. Taču, kopumā uzskatu, ka pats par sevi jautājums ir ļoti neveiksmīgs un absolūti lieks! Darba devēja deguna priekšā ir kandidāta CV. Parasti visus savus lielākos sasniegumus profesionālajā jomā cilvēks norāda šajā dokumentā... Un, ja reiz tiek uzdots tāds jautājums, tad rodas pretjautājums - vai tu vispār lasīji šī kandidāta CV? Vai pati sagatavojies intervēt un zini vispār, ko īsti meklē?... :-/

Manā uztverē sasniegumi ir uzvarēšana kādā lielā konkursā, aizceļot uz savu sapņu zemi par paša nopelnīto naudu, tikt darbā noskatītā firmā ar lielu konkursu, veiksmīgi novadīt projektu, 100km pārgājiens ar draugiem (vai vienatnē, ko paši noorganizē ar minimāliem līdzekļiem), ar stopiem pa Eiropu utt. Tas, kas nav katram otrajam, kaut kas neparasts!

Es turpinu brīnīties kādā sakarā vispār bija jāuzdod tāds jautājums kandidātam uz asistenta vietu? Asistenta kandidātam uz vietu pie CEO kādā korporācija iespējams varētu prasīt, tomēr šajā gadījuma neatkarīgi vai prasa par lielāko sasniegumu profesionālajā jomā vai dzīvē, liecina par intervētāja neprofesionalitāti. Kā jau te teica, uz šādu amatu pretendē studenti. Kādi studentam vispār var but sasniegumi dzīvē? Pabeidzis skolu ar izcilību? Iestājies budžetā? Apguvis sengrieķu valodas pamatus? Bijis studentu apmaiņas programmā? Un vel jo vairak dzīvē kā tādā nekādu sasniegumu nevar būt. Šādam amatam vispār gaidīt cilveku ar īpašiem sasniegumiem vispār idiotisms.
Bērns starp citu minets kā sasniegums ir pat loti labs. Cilvēki kuriem pašiem nav berni tajā saredz tikai "izspiešanu" no attiecīgas vietas, pamerus un barošanu, bet neredz to ka bērns iemāca labak plānot laiku un darbus. Tas ka sievietes pec bērna piedzimšanas prot laiku labak plānot un atrak darbus padarīt ir pierādīts zinātnisks pētījumos. Tā ka Tu Dolly visticamāk savas augstprātības, aprobežotības un dzīves pieredzes trūkuma dēļ esi pasūtijusi bekot labāko no pretendentiem.

Zini, manam vīram arī ģimene ir pirmajā vietā (vispār jau, jebkuram ģimenes cilvēkam būtu jābūt ģimenei pirmajā vietā, lai kādu amatu ieņem). Man atliek tik iepīkstēties, ka vīrs būtu klāt. Bet... Viņš patiesībā ir darbaholiķis un darba devējs no tā ir vairāk kā ieguvējs. Ar to gribu teikt, ka tas nav nekāds rādītājs...

šim pilnībā piekrītu! mums abiem ar vīru ģimene ir pirmajā vietā, bet tāpat abi raujamies melnās miesās un strādājam savos darbos vairāk par visiem - un visi, no malas skatoties, saka, ka esam darbaholiķi :D

Kāds ir tavs viedoklis par prezidentu?

šo gan neuzskatu par normālu jautājumu darba intervijā, ja vien nekandidē uz kaut kādu konkrētu partijas amatu!

Manā uztverē arī varbūt noskriet maratonu ir lielāks sasniegums kā tad, ja tevis paša dibinātais uzņēmums jau pirmajā gadā strādā ar 10 tk peļņu. Es to mierīgi varētu pateikt darba intervijā savam topošajam vadītājam, ja viņš to man prasītu. Jo es būtu rēķinājusies, ka viņš taču manā CV var izlasīt 1) ka man ir tas uzņēmums ar lielo peļņu, 2)ka esmu strādājusi ASV vadošajā amatā politikā 3)ka mani mākslas darbi ir izstādīti latīņamerikā un ka es vispār esmu profesionāla superdarbiniece.
Viss protams, ir kā piemērs, bet ceru, uzskatāms. Jo moš man tiešām noskriet maratonu (ja 20 gadus katru dienu tam veltīju laiku un trennējos) liekas kā lielākais dzīves sasniegums...

manam vīram arī ģimene ir pirmajā vietā (vispār jau, jebkuram ģimenes cilvēkam būtu jābūt ģimenei pirmajā vietā, lai kādu amatu ieņem). Man atliek tik iepīkstēties, ka vīrs būtu klāt.

+ miljons

The same here. Manam vīram ģimene un īpaši berni ir pats svarīgākais, tomēr viņš ari strada kā neviens un dara lietas kuras normali veic augstakos amatos esoši.

Ko par šādu atbildi domā cosmo ?

beidz di***, ka tev ir vīrs un darbs. pfe, vēl arī asistentu plāno ņemt :D :D

Mums arī ģimene ir pirmajā vietā, tāpēc darbu no privātās dzīves vienmēr nošķiram un neliekam vienā bļodā. Abās vietās esam ar pilnu atdevi!
Šīs divas lietas, manuprāt, ir jāmāk nošķirt!

Kad pie manis atnāk kāda dāmīte meklēt darbu viens no pirmajiem jautājumiem vai esi reģistrējusies kosmo :-D Ja atbilde ir apstiprinoša parādu durvis... :-D

beidz di***, ka tev ir vīrs un darbs. pfe, vēl arī asistentu plāno ņemt

A kas, vīrs vai darbs izslēdz viens otru? Abi nevar būt? :-D:-D

Lūk, tas ir iemesls, kāpēc sievietes nevar likt vadošos amatos. Jebkādu cilveciskuma izpausmi uztver kā neprofesionālitāti. Tas, ka sievietei ir bērns, neko nenozīmē. Intervijā var taču pajautāt, kā ar bērna slimošanām vai atstāšanu komandējuma laikā. Varbūt tai kandidātei kaimiņos dzīvo mamma, kas to bērnu šādos gadījumos pieskata vai varbūt vīrs bezdarbnieks. Bet tā seklā domāšana laikam personāldaļai ir obligāta profesionālā prasme. Pirms sūtīji prom, tev prātā neienāca apjautāties par profesionāliem sasniegumiem vau kāpēc viņas bērnu uzskata par lielāko sasniegumu? Varbūt bērna radīšana prasīja padsmit gadus... un cilvēks stresa situācijā darba intervijā atbildēja no sirds nevis tukši muldēja to, ko tu gaidi.

Es vispār neizprotu šī jautajuma būtību . Sasniegumi ? Wtf? Nu ļoti filozofiks jautajums ... Bērns nav sasniegums ,bet nu iegūt augstāko izglitibu ir tik pat dabiski ,kā dzemdēt, ēst, ceļot u.t.t.

wee, bet, ja sieviete desmit reizes bijusi uz mākslīgo apaugļošanu, vienpadsmitajā viņai tas izdevies, viņa visu grūtniecību nogulējusi gultā, bijušas smagas dzemdības, tad vai bērna radīšanu tiešām nevarētu definēt kā lielu sasniegumu? Nu, pieļaujot, ka par profesionāliem sasniegumiem tak darba devējs lasa CV?

+ ja viņa, piem, pretendē uz asistenta amatu privātā dārziņa vadītājai?
Mēs jau nezinam ne amatu, neko..

Anete Panete shajaa viedoklii gan nepiekritiishu.Tas ir subjektiivais sasniegums,tas,ka vinai beidzot izdevies un beerna sasniegumu motiveet ar to,ka bijushas nez cik smagas dzemdiibas un gruutnieciibs,nav objektivi.
Ta grutnieciba un dzemdeshana ir tik banala paradiba,ka ar to nevienu neparsteigsi,tapat kaa kaut kaads bakalaura diploms.

wee, bet, ja sieviete desmit reizes bijusi uz mākslīgo apaugļošanu, vienpadsmitajā viņai tas izdevies, viņa visu grūtniecību nogulējusi gultā, bijušas smagas dzemdības, tad vai bērna radīšanu tiešām nevarētu definēt kā lielu sasniegumu

Daba nav mazais bērns , radīt bērnus nav varoņdarbs ,kaut vai 20g. Mēģināj. Skarbi bet tā es domāju. Es pat nevaru iedomāties ko varētu tā definēt , nu nezinu ... Es vispār visu uztveru kā normu, neviss kā sasniegumus vai varoņdarbus.

OranGe, nu bet kādu tad objektīvu atbildi pretendents vispār var sniegt uz darba devēja jaut par lielāko sasniegumu dzīvē? :)

Dzemdības nudien nav tas par ko māte domā minot bernu kā dzīves sasniegumu. Un tas cik viegli vai neviegli sanāca ieņemt bernu neko nemaina tajā cik bērns ir svarīgs. Vienīgais ko tas reizēm maina ir reakcija un domas kādas seko pec uzzināšanas ka viņa ir stāvokli.
Sieviete var kosmosā uzbraukt, bet vienalga bērns būs pirmajā sasniegumu vietā. Domāju man piekritis katra, kurai ir bērns. Ja nē, minūte lūdzu sasniegumu kas atstatu bernu otrajā vietā. Man tādu ir grūti iedomāties.

Kā vispār bērns var būt sasniegums? Bērns ir bērns. Es nespēju šos divus vārdus sasaistīt. Tikpat labi vīrs arī var būt sasniegums. :D Man laikam tāda atbilde neienāktu prātā uz šo jautājumu.

Savā ziņa peikrītu, ka bērna radīšana nav gluži sasniegums. Ne visām tas nāk viegli, bet vai tas ir sasniegums vai tomēr mūsu fizioloģija?... Mēs pēc būtības esam radītas tā, lai dzemdētu pēcnācējus. Tas ir cilvēces pamatu pamats. Taču par sasniegumu noteikti varētu uzskatīt šī bērna izaudzināšanu par labi un kārtīgu pilsoni, kas vairs neietilpst mūsu dzīves pamatuzdevumos! Protams, bērns visām mātēm ir pirmajā vietā, bet tas vēl nav sasniegums - tie ir instinkti. Sasniegums ir tas, kur tiek ieguldīts kāds darbs, neatlaidība, brīdī, kad no tevis tas principā netiek prasīts un netiek sagaidīts. Tava pašiniciatīva.

Autores tēmā nav minēts, cik vecs ir kandidātes bērns.