Kā būtu, ja..

*sirdsapziņas

Lai vai kā būtu, bet es nekad nebūtu atriebīga un slikta nedarītu, nevēlētu, lai rīcība paliek uz otra sirdsapziņa.
Nespētu šobrīd pat iztēloties, ka mans draugs mani krāptu, tādēļ man nav ideju kā rīkotos.

nogalinātu, tad piekautu, un tad sadalītu
joks protams, bet justos ļoti sāpināta, paietu laiciņš pirms pieņemtu, ka tas tiešām ir noticis, bet tad sakravātu koferus un ārā pa durvīm

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka krāpšanai nav attaisnojuma nekad un nekādos apstākļos!

+++
Nekad neesmu sapratusi krāpējus - ja gribas citu, tad šķiries no esošās un uz priekšu. Smadzeņu kompostrēšanu neatbalstu. Bet visādas mirkļa vājības un citi attaisnojumi - tie lai paliek meksikāņu seriāliem.
Bērnu nav. Bet, ja būtu, tik un tā sakrāmētu visu un prom. Ja nenovērtē, tad nav ko vēl lūgties krāpējam un meklēt risinājumu/attaisnojumu otra sānsolim. Esmu strikta :D

Precējusies, ir bērns.

Droši vien savāktu bērnu un mantas un aizbrauktu pie mammas, lai nomierinātos un ar vēsu galvu nolemtu, ko darīt tālāk. Tālākā rīcība būtu atkarīga no daudziem apstākļiem.

Lindacka- es aizvakar noskatijos "the other woman" laikam lika aizdomaties :-D

Piekrītu Neons domām. Pirms tā vienkārši sakrāmēt mantiņas un pazust tālajas zilajās, būtu jānoskaidro krāpšanas iemesls. Jo neviens jau nekrāpj, ja attiecībās viss ir labi. Krāpšana sākas tad, ja attiecībās ir kādas aizvainojums, dusmas, pārpratumi vai kas cits. Vajadzētu izrunāt kāpēc, tā tas notika un, drošvien, tad arī atklātos sāpošais attiecību punkts, kas lika krāpt.
Bet, ja vīrietis ilgstoši krāpj ar vienu sievieti, tiek lutināta utt, un turpina atgriezties pie savējās, tad nu gan liekas, vīrietis ir gļēvulis un visu pārtraukt.
Citrreiz pēc noiešanas pa kreisi, tieši saprot, ka nē, tavs cilvēks tavs tev ir vienīgais. Ir dažādi iemesli.
Protams, sāpīgi, bet nevajadzētu skriet uzreiz ar pieri sienā, bet saprast iemeslu. Saprašana palīdzētu tev pašai, vai nu tavs vīrietis ir vienkārši cūka, vai arī, kas nopietnāks tas ir.

Es laikam atšķiršos - nedarītu neko, tikai pavaicātu, vai viņš vēlas būt ar mani kopā. Cita lieta, ja tas mani skartu sociāli - ja viņš mani krāptu visu laiku un atklāti un visi to redzētu un sauktu mani par muļķīti. :D

Cheeky ir labi sagatavojusies :D

Neesmu precējusies, gaidam bēbi.
Es noteikti nespētu raudāt, jo mani drīzāk būtu aptvērušas nevaldāmas dusmas. Skaidrs, ka nekādas piedošanas nebūtu tikai tādēļ, ka es nevarētu vairs dzīvot un gulēt kopā ar krāpēju.
Savāktu mantiņas un mātu ardievas, bet viņš vēl velnu redzētu. :-D

Pamestu. Vienalga, kādā situācijā būtu - attiecībās, saderinājusies, precējusies,bērni, kopīgs mājoklis utt. Man vienkārši būtu pretīgi.

Domaju, ka nedelu raudatu spilvenaa kamer vinsh darbaa. Un kamer vinsh majas meginatu oksketet lai noskaidrotu vai taisniba.
Ja izraditos , ka taisniba domaju, ka sarunatu kadu kas manu kakji pieskata panjemtu vinja bankas karti un nooiretu sev vissdargako atvalinajumu un bez teikshanas aizbrauktu prom uz divam nedelam sakartot pratu. Otras dedelas beigas prasitu vinjam lai butu izvacies kad es atgriezos janee visa vinja gimene, draugi un darbs uzzinas par krapsganu.

Laikam ko shadu filma bushu redzejusi :-d

Bet vispar gruuti iedomaties situaciju, kuru nekad nevelies piedzivot

Ja tiesi sobrid uzzinatu, ja godigi, nezinu ko daritu. Esmu lsikta filozofetaja no srijas kas butu ja butu. Mane reakcija varetu but visdazadakaa.

Krāpšana ir tas, ko nepiedotu nekad un ne pie kādiem apstākļiem. Man ir savi iemesli, kāpēc tā, un viņš par to ir informēts.
Ko darītu? Kliegtu, raudātu, dusmotos, skumtu. Un atceltu tuvojošās kāzas, jo ar krāpēju man nav pa ceļam. Būtu pateicīga Dievam, ka par krāpšanu uzzinātu pirms baznīcā būtu pateikusi "jā"".

Precēta, bērnu nav.
Mana rīcība būtu atkarīga no tā, kā tieku pie šīs informācijas. Ja atzītos pats un no viņa puses pret citu sievieti nebūtu nekas vairāk par sex, tad ar laiku piedotu. Sāpētu, apraudātos u.t.t, bet pāri tam tiktu.
Ja uzzinātu no malas un viņš vēl mēģinātu man ieskaidrot, ka tā nav taisnība, viss būtu cauri, pie tam ar ļoti lielu traci un materiāliem zaudējumiem (viņa makam).

Ilgtsošās attiecībās un ir bērns.

Droši vien šķirtos, jo visa uzticība būtu sagrauta, zinu, ka nespētu normāli uzticēties nekad, jo vienmēr tad domātu, ka gan jau atkal krāpj. Tāpat nekas nesanāktu.

Gan jau raudātu kādu laiku, būtu nekāda, jo, lai gan neesmu pilnībā atkarīga no vīrieša, taču daudz atvieglo ikdienas dzīvi un ir liels atbalsts, tad būtu kā no laimes izmesta, jo uzticos viņam pilnībā uz 100%. Tālāk tad runātu, kurš paliek dzīvoklī, bērns, protams, ka pie manis.

Precēti neesam, bērnu nav, līgavas statusā arī neesmu, tā kā visticamāk, ka pat negribētu dzirdēt nekādas detaļas, paskaidrojumus vai lūgumus un solījumus. Vienkārši aizietu, jo neuzskatu, ka krāpšanai ir kāds attaisnojums ;-)

esam precējušies, ja uzzinātu, ka krāpj, noteikti šķirtos. Jo zinu, ka nespētu to sagremot, visu laiku bakstītu otram to acīs un laimīgas kopdzīves mums tāpat vairs nebūtu. Neesmu laika tik stipra, ka spētu ko tādu piedot un vairs nepieminēt. Es visu laiku par to zāģētu, līdz attiecības tāpat izbeigtos :D

nogalinātu, tad piekautu, un tad sadalītu (l)
joks protams, bet justos ļoti sāpināta, paietu laiciņš pirms pieņemtu, ka tas tiešām ir noticis, bet tad sakravātu koferus un ārā pa durvīm ;-)

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka krāpšanai nav attaisnojuma nekad un nekādos apstākļos!
Kad jāizšķirās par kaut ko vienmēr iedomājos vārdus, ka mammma mani neaudzināja un necīnījās, lai man daudz kas būtu, lai vēlāk kāds kretīns mani krāptu un sāpinātu. Un es nevēlētos, lai tas notiek ar maniem bērniem, tā, ka lēmums ir visai loģisks. Jo arī jāsaprot, ka nekas vairs nebūtu kā agrāk. Ne emocionālā ne fisziskā līmenī! :-|

Varbūt divains teksts no vīrieša.
1)noskaidrotu detaļas. Ja tas butu vienkārš sex, kaisles moments, vai savaldzinaja lsbak par mani, bet bez tslakam siltam jutam un domam par jaunam attiecibam. Piedotu vai pat drizak saprastu.
2) laikam man jūtas ir citā dimensija sobrid, bet svarigaks ir emocionala dala, nevis fiziska.
3) butu interese izrunat ar to virieti so visu situāciju.

P.s varbut izglītiba pa psiholoģiskai sferai manus uzskatus ietekme ari.
P.s.s attiecibu sakuma, nestabilas sakuma protams butu skandals, skirsanas.

Nu, ja runa būtu par regulāru sexu un jūtām pret citu sievieti - es diez vai censtos to sagremot un piedot, jo nu kāda jēga?.. Ja runa būtu par "kājas paslīdēšanu" vai kā savādāk un ne tik nopietni, tad gan jau šķiršanos atstātu kā galējo risinājumu.