Kā būtu, ja..

Nu jau, nu jau. Gribēju teikt, ka nekas nenotiek bez iemesla. Attiecībās ir divi cilvēki un parasti nav tā, ka viens ir pilnīgi melns un otrs balts. Protams, būtu ideāli, ja varētu tā uzreiz visu izrunāt un viss būtu baigi ok. Parasti jau viss sakrājās. Un vīrieši nemaz nemāk tā "izrunāties", it īpaši, ja jārisina attiecību problēmas.

Ir darba kolegis. Kuram sieva grib mazak sex, teikusi ka vairak par 6-8 reizem menesi nevelas. Ja grib vairak, lai mekle milaka, bet normu menesa izpilditu vienalga.
Tagad kolegis kasa galvu un nezin ko domat. Vai parbauda, vai tiesam tada solitiditate ka var ar citu, jo teica nopietni.
Vot i saprotiet tas sievietes.

Grūti pateikt. Kā jau šeit minēja, arī mana reakcija būtu stipri atkarīga no tā, kādas būtu šīs krāpšanas detaļas, iemesli, kā tas notika (vai vīrietim jau labu laiku ir jūtas pret šo sievieti, vai arī tas bija īslaicīgs kārdinājums, utml). Daudzas saka, ka uzreiz skrietu pa durvīm ārā ar koferiem, bet tas tomēr nav tik vienkārši... ja tu esi ar šo cilvēku bijis kopā vairākus gadus, patiešām mīlējis, pieķēries, pieradis un jūtas nav apsīkušas, nav viegli paņemt, nogriezt visu kā ar nazi un aizskriet prom. Iespējams, ja cilvēks neko tādu nav piedzīvojis, to nesaprot.

Katrā ziņā, šāda veida nodevība sāp ļoti un to nevar aizmirst, rēta paliek ilgi.

Tāpēc jau arī jūs krāpj, ka jūs tikai čīkstēt mākat. Ja būtu vairāk skumju vīriešu stāstu.."tā neliete man iesita ar celi pa kājstarpi", tad arī veči sāktu raustīties. :D

Izšķirtos un savāktu pēc iespējas vairāk viņa īpašumus , par uzņēmumu nemaz nerunājot.

ja tu esi ar šo cilvēku bijis kopā vairākus gadus, patiešām mīlējis, pieķēries, pieradis un jūtas nav apsīkušas, nav viegli paņemt, nogriezt visu kā ar nazi un aizskriet prom. Iespējams, ja cilvēks neko tādu nav piedzīvojis, to nesaprot.

Tieši tāpēc, ka ir mīlestība, pieķeršanās, kopdzīve, iešana prom šķiet vislabākā iespēja, jo vismaz man palikšana būtu nesalīdzināmi sāpīgāka, smagāka un man nav tieksmes uz pašiznīcināšanos.

Un esmu pārtraukusi laulību, nogriezusi kā ar nazi, ne krāpšanas dēļ, bet tik un tā. Ir situācijas, kad, lai pasargātu sevi, spētu turpināt dzīvi, vienkārši ir jāaiziet.

Taa, kaa esam ilgi preceejushies un ir beerns, tas buutu kas tieshaam briesmiigs. Domaaju, ka lai arii cik saapiigi nebuutu, attieciibas ar viiru paartrauktu, jo kraapeeji nemainaas. Saaktu dziivot atsevishkji, ar beernu ljautu satikties. Shkjirtu lauliibu arii oficiaali. Uzskatu, ka taaadas lietas ir jaanoceert uzreiz, nevis jaakapaa pa gabalinjiem.

Man diemžēl ir līdzīga situācija,esam precējusies 2 gadus( būs 8.jūnijā divi gadi)Un ir tāda situācija kad caur netu ir atradis sev sarunu biedreni ar kuru ir interesantāk un jautrāk nekā ar mani.Man tas ļoti sāp.Gribu lai viņš paliek ģimenē un nevēlos viņu zaudēt.(fiziskas tuvības vēl nav)Tas diemžēl notiek manā acu priekšā,bet rokas ir sasietas.:-|

Aija, kāpēc "rokas ir sasietas"? Mēles nav, ka nevari parunāt par to visu ar vīrieti?

Neon Esmu ar viņu runajusi,bet diemžēl esmu viņu ļoti aizskarusi ar savu attieksmi kāda man viņa bija,kad viņš pats teica kad grib lai liek viņam mieru.Es nemaku atrast pie viņa pareizo pieeju lai uzsāktu ar viņu sarunu ja visu laiku viņš sarakstās ar citu.Kad gribu sākt runāt,tā viņš itkā klausās,bet tajā pat laikā ir citur.Man trūkst padoma ko man iesākt.:(

Meklē pareizo pieeju. Bet vispār... Manuprāt, vīrietim būtu tā kā jāsaprot, ka īsti piedienīgi tas precētam vīrietim nav un vispirms būtu jāsakārto attiecības ar sievu, nevis jāslēpjas citas sievietes brunčos, jo tur ir "siltāk un patīkamāk".

Neon,ko pieņemsim Tu darītu manā vietā ja būtu tāda situācija,kā patreiz ir ar mani.Kā meklētu pieeju,par ko gribētu parunāt,lai rastos otram interese komunicēt?

Es teiktu, ka man ir bijusi identiska situācija, bet... tur pamatā bija pavisam citas problēmas un ar komunikāciju mums nekad nav bijušas problēmas.

ko varu ieteikt? Uzvāri tēju, apsēdies pie glada un sāc runāt! Sāc ar to, ka pajautā kas vispār notiek, kāpēc viņš tā dara, kas viņām trūkst un vai viņš uzskata, ka tā ir normāla situācija. Pašā pamatā - runā ļoti tieši, konkrētiem īsies teikumiem un vēl - liec saprast, ka zini, ko viņš jūt un cik patiesībā tālu tas viss ir aizgājis. Ja spēsi viņu pārliecināt, tad viņš atvērsies.

Godīgi sakot, es nevaru ieteikt pat nekādu konkrēto tehniku, tikai to vien, ja reiz es nolemju parunāt, tad plijos tik ilgi virsū, kamēr ar mani sāk runāt. Pie tam plijos virsū tik tiešām "bez žēlastības" - vnk stāvu blakus un tirdu un neņemu pierē ne atrunas, ne sprauslošanu, ne klusēšanu, ne mukšanu uz citu istabu. Vnk vēsā mierā stāvu un turpinu "spiest" uz sarunu, nejaucot iekšā savas emocijas un pardzīvojumus, nepārslēdzoties uz savām izjūtām, bet koncentrējoties uz sarunas būtību. Protams, cenšos sarunā pielabināties - teikt, ka saprotu, ka varu iztēloties tās sajūtas, zinu, ka ir grūti utt. Pagaidām neviens vīrietis nav spējis pretoties šādai taktikai... :D

Neon,mēs tā teikt to visu esam izrunājuši.Es zinu atbildes uz visiem šiem jautajumiem.Viņš saka kad es nemāku runāt ar cilvēkiem,svešiem cilvēkiem.Man tiešām ir grūti atrast kopīgu valodu.Kā lai ar viņu atrod kopīgas intereses,kopīgi ko padarīt,ja viņš patstāvīgi ir iegrimis datorā.Kā lai viņu no turienes izvelk laukā,kā galvenais atrast ar viņu ko kopīgu?

Pašā pamatā - runā ļoti tieši, konkrētiem īsies teikumiem un vēl - liec saprast, ka zini, ko viņš jūt un cik patiesībā tālu tas viss ir aizgājis. Ja spēsi viņu pārliecināt, tad viņš atvērsies.

Nu kā tad! Tikai ne visi vīrieši mīl runāt par problēmām, kā to dara sievietes. Liela daļa rausta plecus, atrod simtiem iemeslu, ar frāzi "A tu tā, un šitā". Ieņem pozu.

.Viņš saka kad es nemāku runāt ar cilvēkiem,svešiem cilvēkiem.

Tieši tas, ko pirmīt teicu. Vīrieši, pie pirmās iespējas, sāk meklēt sievietē vainu,attaisnojumus savām nelaimēm, kļūdām, rīcībai.

Esam nepilnus 6 gaudus kopā. Man ir vienmēr bijušas uzticēšanās problēmas, lai gan iemeslu viņš tam nedod. Ja es uzzinātu ko tādu, es pamestu, jo piedot es nespētu. Lieki vilkt attiecības garumā nebūtu jēgas, jo beigu beigās tāpat viss izjuktu.
Un tad, protams, mana nervu sistēma būtu čupā.
Negribu pat domāt par ko tādu. Tfu Tfu Tfu.

Man tiešām ir grūti atrast kopīgu valodu.Kā lai ar viņu atrod kopīgas intereses,kopīgi ko padarīt,ja viņš patstāvīgi ir iegrimis datorā.Kā lai viņu no turienes izvelk laukā,kā galvenais atrast ar viņu ko kopīgu?

Nu te man ir grūti ko ieteikt, jo man šādu problēmu nekad nav bijis. Ir cilvēku kategorija, ar kuru es nespēju komunicēt (man jau nav grūti būtībā, tikai parasti viņiem ir kaut kādas problēmas runāt ar mani). Esmu pļāpas tips - runāt vnk dievinu! :D
Jebkurā gadījumā - jautā viņam. Prasi, ka tad viņš iedomājas nākotni, ja viss šādi turpināsies? Vai viņš grib šķirties? Vai viņam ir idejas kā atrisināt šobrītējo situāciju? Kā viņš domā, ar ko tas viss beigsies un kā tam vajadzētu turpināties?... Ja pati nezini atbildes, jautās tās vīrietim - piespied viņu par to domāt, ja ne runāt!

Tikai ne visi vīrieši mīl runāt par problēmām, kā to dara sievietes. Liela daļa rausta plecus, atrod simtiem iemeslu, ar frāzi "A tu tā, un šitā". Ieņem pozu.

Es pat teiktu, ka nevis " ne visi vīrieši", bet reti kurš vīrietis vispār "mīl" runāt par problēmām. Tāpēc jau arī sievietēm ir dots šis pļāpīgums, lai spētu izvilināt no vīrieša sakarīgu sarunu. Mans uzskats, ka sieviete attiecībās ir tā atbildīgā par sarunām pārsarā. Viņa ir tā, kas kaut pamazām, bet turpina runāt un runāt, kamēr vīrietim "pielec" un viņš atveras. Pat, ja ieņem pozu - tas neko nemaina! Pienāk nākošā diena un var sākt atkal cilāt šo tēmu.

Galu galā, ja sievietei vajag jaunas kurpes - viņa noteikti zinās, ka pierunāt savu vīrieti tās nopirkt! :D Tad nu - ja sieviete tik tiešām gribēs izvilkt vīrieti uz sarunu, viņa to varēs izdarīt! ;)

Vīrieši, pie pirmās iespējas, sāk meklēt sievietē vainu,attaisnojumus savām nelaimēm, kļūdām, rīcībai.

Nu vai tad mēs visi pašos pamatos nerīkojamies līdzīgi? Kritika nevienma cilvēkam nepatīk. Visiem iespēdzas "pašaizsardzības mehānisms" un visi vairāk vai mazāk pirmajā brīdī mēģinam novelt vainu uz otru, taču sirds dziļumos parasti skaidri zinām, ka mums nav taisnība. Ja zini šo faktu, tad vari mēģināt "aizrakties" līdz šim sirds dziļumam un izvilināt īstās domas. Nesaku, ka tas viss ir viegli... Un svarīgs moments, vai tu pati tiešām gribi to visu darīt?... Citrezi nemaz pašai negribas un tad i censties nav iedvesmas..