Kā būtu, ja..

Cheeky ir labi sagatavojusies :D

Es laikam atšķiršos - nedarītu neko, tikai pavaicātu, vai viņš vēlas būt ar mani kopā. Cita lieta, ja tas mani skartu sociāli - ja viņš mani krāptu visu laiku un atklāti un visi to redzētu un sauktu mani par muļķīti. :D

Piekrītu Neons domām. Pirms tā vienkārši sakrāmēt mantiņas un pazust tālajas zilajās, būtu jānoskaidro krāpšanas iemesls. Jo neviens jau nekrāpj, ja attiecībās viss ir labi. Krāpšana sākas tad, ja attiecībās ir kādas aizvainojums, dusmas, pārpratumi vai kas cits. Vajadzētu izrunāt kāpēc, tā tas notika un, drošvien, tad arī atklātos sāpošais attiecību punkts, kas lika krāpt.
Bet, ja vīrietis ilgstoši krāpj ar vienu sievieti, tiek lutināta utt, un turpina atgriezties pie savējās, tad nu gan liekas, vīrietis ir gļēvulis un visu pārtraukt.
Citrreiz pēc noiešanas pa kreisi, tieši saprot, ka nē, tavs cilvēks tavs tev ir vienīgais. Ir dažādi iemesli.
Protams, sāpīgi, bet nevajadzētu skriet uzreiz ar pieri sienā, bet saprast iemeslu. Saprašana palīdzētu tev pašai, vai nu tavs vīrietis ir vienkārši cūka, vai arī, kas nopietnāks tas ir.

Lindacka- es aizvakar noskatijos "the other woman" laikam lika aizdomaties :-D

Precējusies, ir bērns.

Droši vien savāktu bērnu un mantas un aizbrauktu pie mammas, lai nomierinātos un ar vēsu galvu nolemtu, ko darīt tālāk. Tālākā rīcība būtu atkarīga no daudziem apstākļiem.

nogalinātu, tad piekautu, un tad sadalītu
joks protams, bet justos ļoti sāpināta, paietu laiciņš pirms pieņemtu, ka tas tiešām ir noticis, bet tad sakravātu koferus un ārā pa durvīm

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka krāpšanai nav attaisnojuma nekad un nekādos apstākļos!

+++
Nekad neesmu sapratusi krāpējus - ja gribas citu, tad šķiries no esošās un uz priekšu. Smadzeņu kompostrēšanu neatbalstu. Bet visādas mirkļa vājības un citi attaisnojumi - tie lai paliek meksikāņu seriāliem.
Bērnu nav. Bet, ja būtu, tik un tā sakrāmētu visu un prom. Ja nenovērtē, tad nav ko vēl lūgties krāpējam un meklēt risinājumu/attaisnojumu otra sānsolim. Esmu strikta :D

Lai vai kā būtu, bet es nekad nebūtu atriebīga un slikta nedarītu, nevēlētu, lai rīcība paliek uz otra sirdsapziņa.
Nespētu šobrīd pat iztēloties, ka mans draugs mani krāptu, tādēļ man nav ideju kā rīkotos.

*sirdsapziņas

Precējusies, bērnu nav.

Es pat nezinu, jo es noteikti būtu ļoti pārsteigta. Justos vairāk kā sāpināta, nodota. Paņemtu suni un aizietu no dzīvokļa vai nu pie drauga vai pie brāļa.

Es nezinu, vai gribētu kaut ko skaidrot vai censties saglabāt attiecības. Katrā ziņa sistu viņam pa vājāko vietu-atrastu sev kādu īsam sakaram un gādātu, lai viņš par to noteikti uzzinātu.

Visticamāk viss beigtos ar laulības šķiršanu.

Meeginatu saakumaa izrunaaties, izkaskeetos visticamaak saakumaa:-D Viss atkarigs kas ir bijis. Sex ar citaam ari butu moraali slikti no taa!

Bet kas skaitas krāpsana tiem retajiem??
Domaju kur paru mainas, vai 3 priekos, vai ari gimenes kuras reizi menesi lauj brīvsoli.
Kas tiem skaitas krapsana?

Pamestu!
Kam man tādu!:-D

Domaju kur paru mainas, vai 3 priekos, vai ari gimenes kuras reizi menesi lauj brīvsoli.
Kas tiem skaitas krapsana?

Pieņemu, ka tādiem pāriem krāpšana skaitas JŪTAS (iemīlēšanās) citā.

Jo neviens jau nekrāpj, ja attiecībās viss ir labi. Krāpšana sākas tad, ja attiecībās ir kādas aizvainojums, dusmas, pārpratumi vai kas cits.

Piekrītu, ka šī ir taisnība, bet tomēr, manuprāt, tad vispirms ir jāpasaka otram acīs tā problēma, nevis jālec ar citām gultā un pēc tam jāskaidro, ka tas bija tāpēc un tāpēc...

Piekrītu, ka šī ir taisnība, bet tomēr, manuprāt, tad vispirms ir jāpasaka otram acīs tā problēma, nevis jālec ar citām gultā un pēc tam jāskaidro, ka tas bija tāpēc un tāpēc...

+1

esam precējušies, ja uzzinātu, ka krāpj, noteikti šķirtos. Jo zinu, ka nespētu to sagremot, visu laiku bakstītu otram to acīs un laimīgas kopdzīves mums tāpat vairs nebūtu. Neesmu laika tik stipra, ka spētu ko tādu piedot un vairs nepieminēt. Es visu laiku par to zāģētu, līdz attiecības tāpat izbeigtos

+++
Es arī noteikti, sev negribot, pārvērstos par zāģi, jo es nedomāju,ka varētu aizmirst tādu lietu.
Un tad kāda jēga turpināt, teikt,ka piedots,ja iekšā tas viss tāpat būtu vienmēr?

Trust is like a mirror, you can fix it if it's broken, but you can still see the crack.

No sērijas:
- zaķīt, zupa drusku pārsālīta!
-ak, pārsālīta? Nu tad ej pie tās tur un ēd viņas zupu, kas noteikti būs labāka par manējo, tu draņķa krāpēj! :-D

Un ja vecis pasaka, gribu oralo/analo, bet tev 1 no sorm nsv pienemams. Bet viss parejais attiecibas ir ideali. Vienalga del si trukstosa fragmenta pastav varbutiba pa kreisi.
Agrak ar ex sieva bij, es biju gandriz vai gatavs eskortam maksat, lai tik oralos priekus izbaudit sanaktu, jo 2 gadu laika ka ne centos neizdevas sarunat ar savejo.

Krapsanai nav attaisnojuma, lai cik sudigas attiecibas butu. Kraapj ari tad, ja attiecibas viss ir kartiba.
Pasai tadas filozofesanas nepatik , kas butu ja butu.

Beigās krāpējs nemaz tāds maita nav, jo viņam bija sāpīte kuras dēļ nabadziņam nācās gulēt ar citu sievieti..sanāk jau, ka krāpējs nemaz problēmu īsti nav vēlējies risināt, bet tad, kad nokrāpis, tad nāk atpakaļ un ir gatavs sāpi izrunāt un kko mainīt.. nu neloģiski.
Vēl pretīgāk ir domāt, ka nabaga apbižotais cilvēciņš ir aizticis to sievieti, raizējies vai viņai būs vai nebūs O u.t.t.

Es nezinu,ko darītu konkrētajā mirklī,bet zinu to,ka nekad vairs nespētu tam cilvēkam uzticēties,kas attiecīgi ietekmētu attiecības.