Sievietes attiecībās mazāk ambiciozas?

Vai tad nav otrādi? Ja sieviete ir viena, viņa vienkārši ir spiesta strādāt vairāk, lai izdzīvotu. Kāpēc pirkt dzīvokli sev vienai, ja var pirkt ģimenei?

Jā, cassandra, tā arī ir un tas ir pareizi. Sieviete nav ne karotājs, ne mamutu medītājs un karjera, ja kas, nav sieviešu aicinājums. Jā, viņas to dara, lai sev un citiem kaut ko pierādītu un esot vienai, sevi kaut kā nodrošinātu. Bet normāli - iešana uz darbu un naudas pelnīšana ir vīrieša rūpals.

No vienas puses, it kā relaksētāka dzīve. Bet, no otras puses, vai tiešām attiecības priekš sievietes = bremze izaugsmē?

Man arī, attiecībās esot, mainījās plāni attiecībā uz karjeru :) Vai tāpēc jūtos bremzēta izaugsmē? Manuprāt, nē! Esmu krietni paplašinājusi savu redzeslauku, atklājusi sevī jaunus talantus. Kas attiecas uz pašu karjeru.. ir jauni plāni, jaunas ambīcijas. Dzīve ir iegrozījusies savādāk, manuprāt, labāk :)

Kaķis lieliski pateica, ka karjera nav vienīgā izaugsme, tomēr ambīcijas un izaugsmi es neliktu ar vienlīdzības zīmi. Uzskatu, ka pats galvenais ir justies labi, labi tajā ko dari, un vai nav vienalga kas tas ir - karjera, bērni, hobiji utt., bet svarīgākais ka ieliec tajā savu sirdi un dvēseli.

+++

daudzām patīk, ka viņu svarīgākais pienākums ir būts skaistām un gatavot , tā , lai vīrs var lepoties draugiem , ne tikai ar teicamām kotletēm :-)

cita pierāda sevi darbā, cita ģimenē ... Man darbs , kā tāds nekad nav bijis baigi svarīgs , tā ir vieta , kur man par padarīto maksā naudu , savukārt , jau kādu laiku mūsu ģimenei ir uzņēmums , kurā strādāju arī pirms dekrēta un , protams, ka tad mana attieksme bija pavisam savādāka.
Vispār , ja tā globāli, tad vienīgais ko pati sev nopirku ir mašīna , visu pārējo man ir dāvinājuši puiši/draugi/vīrs vai tētis . Kaut kā no mazotnes esmu redzējusi, ka vīrietis apgādā ģimeni un tās ir viņa rūpes , skaidri zināju, ka to pašu gaidu no sava topošā vīrieša. Bet nu ja nu , kas neesmu ar pliku pakaļu, dzīvoklis ir , mašīna ir un darbs kurā varu atgriezties kaut rīt vai pēc gada , kā gribu .... tā kā , rezerves variants ir labs , bet ceru, ka nebūs jāizmanto :D

Kaķis lieliski pateica, ka karjera nav vienīgā izaugsme, tomēr ambīcijas un izaugsmi es neliktu ar vienlīdzības zīmi. Uzskatu, ka pats galvenais ir justies labi, labi tajā ko dari, un vai nav vienalga kas tas ir - karjera, bērni, hobiji utt., bet svarīgākais ka ieliec tajā savu sirdi un dvēseli.

Pilnībā atkarīgs no konkrētās sievietes, ne attiecību statusa.

Es neko tādu neesmu novērojusi. Cilvēka prioritātes mainās ar laiku, neskatoties ir vai nav attiecībā. Katram savs kā vēlas pavadīt dzīvi.

Esmu konstanti attiecībās jau 10 gadus (ar dažādiem partneriem), man ir 3 augstākās izglītības, aktīva sabiedriskā dzīve. Bet jā, lai gan es pēdējos 5 gadus gandrīz nodrošinu sevi pati, es sapņoju par to, lai varētu nedaudz atslābt, neraizēties par naudu - lai naudas netrūktu, bet lai pati varētu nopelnīt saviem izdevumiem. Karjera mani īpaši neinteresē, prioritāte ir ģimene. Darbu gribu tādu no 8.00-17.00, lai izejot no darba, varu aizmirst par to līdz nākamajai dienai, nekādu ambiciozu projektu :D

2.nevar gaidīt sievieti robotu ,kura gan veiks mājasdarbus , audzinās bērnus, būs priekšniece darbā, gultā tīģeriene, izskatīsies kā modele, varēs atļauties nopirkt pilnīgi jaunu mašīnu;

saprotu, ka retums, bet mana kolēģe ir tieši tāda. par robotu nevaru nosaukt, par tīģeriskumu gultā nezinu, bet pārējais atbilst. un atbilst viņas personībai. es tā ne gribētu, ne varētu, ideālajā iedomu pasaulē man būtu bagāts vīrs, 3-4-5 bērni un brīvs laiks mākslai :D un nezinu kāda karjera varētu to aizstāt. bet tas tā, ideālajā, iedomu.. :)

Daļēji, jo gan "jā", gan "nē", tādēļ ka ir divi scenāriji:
1) Tiešām sieviete atslābst ,palaiž grožus ,jo ,redzi, vīrietis var apgādāt
2) No attiecībām izrietošās saistības un pienākumi ir tik lieli ,ka vienkāršī nevar savienot to visu ,lai izaugsme būtu vismaz iepriekšējā līmeni ,te tās prioritātes.

Piekrītu šim

es laikam esmu pārāk pašpietiekama un patstāvīga, jo man ir neeenormāli svarīga neatkarība. esot vai neesot attiecībās, es tāpat vienmēr domāšu, lai pati varu sevi nodrošināt, lai man pašai ir auto, lai man pašai ir dzīvesvieta, lai karjera attīstās, lai hobiji attīstās.

Man pašizaugsme ir pirmajā vietā, "ES" sev esmu pirmajā vietā.

Mani manas attiecibas ne cik nav mainijusas saja noziimee. Es vel jorpojam tiecos pec karjeras, studeeju un domaju studeet veel taalaak cik vareesu, par gimeni domaju pie 30 vai drusku peec 30. Nevelos buut atkariiga no sava viira, gribas pasai nopelniit taa ka ja kas tad varu ari iztikt viena.

cassandra
Šādu vēlmi esmu vairāk dzirdējusi no sievietēm nevis vīriešiem. Protams, ja sieviete ir darbaholiķe, vīrietim nepatiks. Bet ja vīrietis tāds būs-arī sievietei nepatiks. Cilvēkam jāmāk sadalīt savu laiku tā, lai visam pietiek.

Domāju, ka tā vienkārši ir apstākļu sakritība. Protams, ka veidojot ģimeni, rūpējoties par bērniem, sievietei atliek mazāk laiks darbam un citiem mērķiem. Neesmu novērojusi, ka sievietes kļūst mazāk ambiciozas, uzsākot attiecības, kamēr bērni vēl nav. Parasti vai nu ir šīs ambīcijas un tās nekur nepazūd, vai nav.

Jāsaka gan, ka es vienmēr esmu gribējusi būt neatkarīga un nepieļautu, ka vīrietis mani uztur, pati vēlos justies stabili arī bērna kopšanas atvaļinājumā ar pietiekoši lielu māmiņalgu un iekrājumiem ,bet neredzu neko sliktu tajā, ja sieviete jūtas labāk, vairāk rūpējoties par ģimeni un bērniem un mazāk sevi ieguldot profesionālajā jomā, ja vīrietis to akceptē.

KAĶIS
Es varu apgāzt tavus apgalvojumu :)
1) sevis pucēšanu slinkās veic salonā-vai tad pieaudzis cilvēks nevar pats sev nagus sakopt vai atbrīvoties no spalvām, utt.? Var, bet slinkuma pēc iet uz salonu un, kā jau vienmēr, attaisnojums izdomāts-salonā labāka kvalitāte. Cik ilgu laiku sievietei vajadzētu, lai iemācītos pati sevi sakopt? Nedēļu? Bet nē, vieglāk ir gadu no gada iet pie meistariem.
2) Kurš tad tos bērnus audzina? Dārziņš, skola, vecvecāki, aukles. Ja sievietes tik tiešām būtu čaklas un iesaistītos procesā, skolās nebūtu bērnu ar vājām vai viduvējām sekmēm. Mātes sekotu līdzi un visi būtu gandrīz teicamnieki. Tas pats par uzvedību skolā. Vai labi audzināts bērns būtu huligāns?
3) Attiecībā uz darbu- vai esat kādreiz redzējušas, ka vīrieši trīs reizes dienā darbā dzertu pa stundai ar kolēgiem kafiju un pļāpātu par privāto dzīvi? Aizejiet un paskatieties sieviešu kolektīvus :D
4) Kā izpaužas rūpes par ģimeni? Pateikt, ko tagad visi darīs? Vīrieši vismaz naudu ģimenes vajadzībām nopelna.

Tad kurš te galu galā ir sliņķis? :D
Pirms klūpat man virsū, atcerieties, ka es runāju par vairākumu bezambiciozo sieviešu, nevis par visām. Ir daļa sieviešu, kam nav nekā kopīga ar manu aprakstu.

3. vīrieši bieži vien paši grib un izvēlas sievietes ,kurām nav darbs ,kas aizņemtu daudz laika ,nebūs liela samaksa, jo viņiem svarīgāk ir neviss ,cik sieviete saņem, bet lai viņa nebūtu tik nogurusi, laimīga un būtu laiks pavadīt ar mīļoto laiku, sagaidītu ar siltām vakariņām , būtu kārtīgs mājās.. Vispār ir vīrieši ,kuri paši nobremzē un atrunā sievietes no kādām iespējām, prestižāka darba ar lielāku algu.

Šis man vispār liekas baigais egoisms no vīrieša puses. Vīrietis sievieti faktiski padara par kaut kādu sava komforta nodrošinātāju. Un tas ir baigi riskanti no sievietes puses. 20 gadus notrallinās pie katliem un bērniem. Vīrietis pēc tam atradīs jaunāku dūdiņu. Un kur tad liksies sieviete ar tukšu CV?

Tagad vina par to nerunā, tipa pietiek ar to, ka draugs kaut kur aizved. It visā paļaujas uz draugu. Ka viņš nopirks dzīvoklis, labāku auto, aizvedīs ceļojumā. Visu laiku tik draugs, draugs, draugs. Negribas jau tik rupji, bet liekas - un kas tu pati esi bez tā drauga?!?

Tad šeit tomēr runa ir par vienu konkrētu gadījumu un tas jau nav nekas neparasts, ka jums abām atšķiras "apgriezieni", prioritātes un tās pašas ambīcijas :)

Kā man nepatīk šādi vispārinājumi... (t)
Ir tacu dažādas sievietes un dažādi apstākļi, tāpat kā katrai no mums ir savas prioritātes un mērķi dzīvē. Protams, ja sieviete ir viena, bez vīrieša, viņai faktiski "sasniegt kaut ko dzīvē" ir dzīvesveids un nepieciešamība, jo sevi taču jāuztur un pamatā jau mēs visas un visi tomēr tiecamies uz skaistāku dzīvi skaistākā nākotnē. Nodibinot ģimeni būs kam ģimene izvirzīsies par prioritāti (un, protams, likumsakarīgi, ka karjera, mašīna un citas materiālās lietas varētu novirzīties otrajā plānā), bet būs tādas, kas KOPĪGI ar vīrieti būvēs tālāk savu skaistako dzīvi skaistākā nākotnē. Un vai šāda sieviete būs sliktāka, mazāk vērtīga vai mazāk ambicioza?

2.nevar gaidīt sievieti robotu ,kura gan veiks mājasdarbus , audzinās bērnus, būs priekšniece darbā, gultā tīģeriene, izskatīsies kā modele, varēs atļauties nopirkt pilnīgi jaunu mašīnu;
3. lai viņa nebūtu tik nogurusi, laimīga un būtu laiks pavadīt ar mīļoto laiku, sagaidītu ar siltām vakariņām

just for curiosity - kādēļ šo nevarētu apvienot? :) Ok, korekcijas ievieš bērni, bet, ja atskaita šo aspektu, neredzu, kādēļ nav iespējams minētās lietas īstenot ikdienā, atlicinot vēl laiku arī izklaidēm.

Tas jau drīzāk ir instinkts - esot vienai arī jādomā, kā sevi uzturēt, kā atļauties to, ko kārojas utt. Kopdzīvē par to tik ļoti vairs nav jāuztraucas. Un tad protams laiks un uzmanība - ja to prasa vīrietis, karjerai atliek mazāk.