Par vīriešiem - tēviem un vīriem

Tā nu ir sanācis, ka neapzināti esmu vīru izvēlējusies daudzējādā ziņā raksturā līdzīgu tēvam . Gan labās īpašībās, gan arī tādās kas kaitina:D pati brīnos, ka tā ir sanācis.

nu es neapzinoties esmu meklejusi kaut ko lidzigu tevam, tetis bijis tads ka ista viriesa paraugs.
bet nepieprasu to, kas berniba trucis, drizak velos lidzigas ipasibas kaadas ir tetim.
un nu pec izskata vinji ir lidzigi :-D

Es apzināti meklēju tādu, kas nav kā mans tēvs.

Tēvs bija paraugs tam kādu nekad nemeklēt un ar kādu nebūšu nekad kopā. :)

vai jūsu attiecības ar tēti bērnībā atsaucas uz jūsu tagadējām attiecībām ar mīļoto? Vai arī kaut kā vispārīgi ietekmē attiecību veidošanu ar pretējo dzimumu? Vai ir kas tāds, ko pašas apzināties, ka no sava tagadējā mīļotā sagaidāt vai pieprasāt tāpēc, ka bērnībā tas ir trūcis? Un vai ticat tam, ka sieviete partneri meklē pēc tēta līdzības vai pretēju

Nē.

Es apzināti meklēju tādu, kas nav kā mans tēvs.

Tēvs bija paraugs tam kādu nekad nemeklēt un ar kādu nebūšu nekad kopā.

++

Īsti nevaru spriest, neatceros savu tēti, jo viņš nomira, kad man bija 2 gadi.
Laikam šī iemesla dēļ attiecības veidoju ar tā teikt, vecākiem un gudrākiem vīriešiem.
Iespējams,zemapziņā, meklē viņos savu tēvu.

Tētis ir mana ideālā vīrieša paraugs, tad nu zinu, kādu es vēlētos savu bērnu tēvu - tāds, kāds ir mans tētis. Protams, ne jau kopiju, bet ar līdzīgu dzīves uztveri, atbildības sajūtu. Nu tā kaut kā tā :) Visādā ziņā man ir paraugs, kādu es vēlētos redzēt arī sev blakus :)

Tā nu ir sanācis, ka neapzināti esmu vīru izvēlējusies daudzējādā ziņā raksturā līdzīgu tēvam . Gan labās īpašībās, gan arī tādās kas kaitina pati brīnos, ka tā ir sanācis.

man ir identiski tāpat!

Mans vīrietis ir pilnīgs pretstats manam tētim.

Tā nu ir sanācis, ka neapzināti esmu vīru izvēlējusies daudzējādā ziņā raksturā līdzīgu tēvam . Gan labās īpašībās, gan arī tādās kas kaitina :D pati brīnos, ka tā ir sanācis.

Par mani tieši tāpat, tikai ne vīrs, bet draugs. Laikam, jau kaut kur zemapziņā es meklēju un gaidu no vīrieša tās īpašības un dzīves vērtības, kādas piemīt manam tētim. Katrā ziņā, es to uztveru tikai pozitīvi, jo tētis man ir piemērs, kādam jābūt vīrietim(l)

Es nekad neaizmirsīšu,kad,sēžot dīvānā ar savu nu jau ex puisi, es pēkšņi ieraudzīju savu tēvu viņā. No matu galiņiem līdz papēžiem. Tas toreiz bija milzīgs šoks un no tās reizes arī ātri vien viss beidzās,jo es nekad neesmu vēlējusies vīrieti kā mans tēvs.

Tētis ir mana ideālā vīrieša paraugs, tad nu zinu, kādu es vēlētos savu bērnu tēvu - tāds, kāds ir mans tētis. Protams, ne jau kopiju, bet ar līdzīgu dzīves uztveri, atbildības sajūtu. Visādā ziņā man ir paraugs, kādu es vēlētos redzēt arī sev blakus

tad nu manam vīram ir kādi 85-90% no tēta īpašībām :)

Jap, mans topošais vīrs ir diezgan līdzīgs manam tēvam, un es tikai par to priecājos. Savu tēti uzskatu par lielisku cilvēku, viņš man ir daudz iemācījis un savā topošajā vīrā redzu tās pašas labās īpašības, tikai mazliet citādākās izpausmēs protams.

Turklāt - esmu netīšām atradusi pat tādu vīrieti, kam dzimšanas diena ir nākamajā dienā pēc mana tēta dzimšanas dienas. Tātad - pat horoskopi vienādi, tad nu iedomājaties :D

Nē, Viņš noteikti nav līdzīgs manam tēvam un par to esmu priecīga :) Ar tādu cilvēku, kā mans tēvs nekad nebūtu kopā.

Es apzināti meklēju tādu, kas nav kā mans tēvs.

Tēvs bija paraugs tam kādu nekad nemeklēt un ar kādu nebūšu nekad kopā.

+
Vienmēr ar nelielu skaudīgu klausos, cik citām tēvi ir bijuši labi.

Ja tā tagad aizdomājas, tad, jā, mans draugs ir kaut kādā ziņā līdzīgs manam tētim. Bet ne ļoti.
Speciāli nemeklēju, vienkārši paļaujos uz to, kādu cilvēku sev blakus vēlos. Speciāli nesalīdzinu.

Mans tēvs ir brīnišķīgs, bet vai man vīrs ir viņam līzīgs .... Drīzāk nē, neka jā, bet, protams, ir arī šādas tādas līdzīgas iezīmes. Tēva man nekad nav trūcis, bet vecāki vīrieši gan vienmēr ir patikuši.

Vot, nezinu.

Jāā, nekad nav bijušas tuvas attiecības ar tēvu, vienmēr ir bijis tā, ka viņš dzīvojis mājā kopā ar ģimeni, bet es ar viņu nekad neesmu runājusi, ja nu vienīgi atbildēju uz viņa jautājumiem, jo citādāk varēja atrauties, kā arī viņš uzskata, ka bērni vairāk vai mazāk ir viņa īpašums, tādēļ neatbalsta nekādus draugus, nekādu lieku staigāšanu àrpus mājas, piem., kino, pastaigas ārpus mājas ar kādu kopā u.tml. citu dzīves sīkumus.
Vienmēr esmu meklējusi puisi, vīrieti vecāku par mani, tādu, kas it kā nedaudz ierobežo, bet ir ļoti ļoti gādīgs, lai var sajust, ka esmu svarīga.:-| pēc tā ko uzrakstīju, laikam saprotu, ka meklēju tādu kā tēvu tikai ar iztrūkstošajām iezīmēm - sarunas, mīlestība, rūpes, vienotība

Nav mans draugs līdzīgs tētim. Mans tētis nav tik ideāls, bet kā cilvēks nav slikts. Vienkārši es ar tāda tipa vīriešiem kā tēvs, nespēju iedomāties attiecības. Man blakus vajag stingra rakstura cilvēku.

Mans vīrs ir ļoti līdzīgs manam tēvam, gan labās, gan ne tik labās lietās. No sākuma likās, ka viņiem abiem nav nekā kopīga, bet beigās tomēr izrādījās, ka ir, pat vairāk, nekā varētu domāt.

Kas attiecas uz tēva ietekmi uz to, kādus vīriešus savā dzīvē esmu izvēlējusies-vienmēr gaidīju, uzskatīju, ka vīrietim mani ir jālolo, jālutina, jāsargā, jārūpējas, jo mans tētis vienmēr pret mani tā ir izturējies, gan mani, gan māsu lolojis un čubinājis kā mazas princeses un viņš joprojām tā pret mums attiecas, līdz ar to arī attiecībās ar vīriešiem nekad ne uz ko mazāku neesmu bijusi gatava.